Latvijas ķērpju flora

Lihenoloģiskie pētījumi Latvijā. Jaunākie pētījumi

Projekts - "Mikroliegumi ķērpjiem - stāvokļa novērtējums un sistēmas izstrāde mikroliegumu izveidošanas un atcelšanas zinātniskās pamatotības nodrošināšanai"

Sekojošais ir projekta atskaites apkopojums, pilna projekta atskaite Word formātā ir iegūstama šeit.

Projekta izvirzītā mērķa sasniegšanai tika veikti sekojoši uzdevumi :

1)sastādīts apdraudēto sugu saraksts - darba objekts;
2)literatūras avotu izvērtējums ar mērķi noskaidrot apdraudēto sugu atradņu skaitu un sugas ietekmējošos faktorus;
3)herbārija materiālu analīze, lai noskaidrotu, kurām sugām tads vispār eksistē un cik liels ir katras herbārija esošās sugas atradņu skaits;
4)apdraudēto ķērpju sugu datu bāzes izveide;
5)Valsts meža dienesta datu bāzes ATSLBIO datu izvērtējums;
6)lauka ekspedīcijas ar mērķi precizēt priekšstatu par apdraudēto ķērpju sugu saistību ar mežaudžu atslēgas biotopiem;
7)mikroliegumu izveides ierosināšana vietās, kuras tika konstatētas īpaši aizsargājamo ķērpju atradnes;
8)informācijas apkopojums, nosakot katras sugas atradņu skaitu un populācijas attīstības tendenci pēdējos desmit gados.

Apdraudēto sugu saraksta izveidei par pamatu tika ņemti visi līdz tam jau eksistējošie apdraudēto vai pret saimniecisko darbību jutīgo ķērpju saraksti :
1)Latvijas Sarkanā grāmata (LSG),
2)"Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" (MK noteikumi Nr.396,14.11.2000),
3)"Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.45, 30.01.2001),
4)mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācijā par indikatorsugām izmantotās ķērpju sugas, Latvijā jaunatklātās un citas sugas, par kurām bija zināms, ka tās ir retas, bet kuras tobrīd nebija iekļautas lidzšinējos sarakstos.

Literatūras avotu analīze tika veikta tādēļ, lai noskaidrotu, kuros no tiem ir pieejama informācija par katru no interesējošajām sugām un sevišķi par to atradnēm. Dažām sugām literatūras avoti bija vienīgais pierādījums to eksistencei mūsu republikā, jo tām LU ķērpju herbārijā nebija neviena parauga.
Literatūras avotu apkopojums un analīze tika veikti ari tādēļ, lai vēlāk, veicot pārējos projekta uzdevumus un gūstot jaunu priekšstatu par daudzu apdraudēto sugu sastopamību un apdraudētību, varētu to pārskatīt jauniegūtās informācijas gaismā. Tika atklāts, ka literatūras avotos Latvijas apdraudēto ķērpju sugu stāvoklis nav pilnvērtīgi atspoguļots. Tā, piemēram, 13 Latvijā jaunatklātām sugām ir herbārija materiāls, bet par tām nav nekādu ziņu rakstiskajos literatūras avotos.

Projekta gaitā tika izanalizēti LU Bioloģijas fakultātes ķērpju herbārijā pieejamie reto ķērpju paraugi un reģistrēta visa uz to aploksnēm esošā informācija par parauga atrašanas vietu. Tā kā herbārija izpētes uzdevums bija noskaidrot katras sugas atradņu skaitu, nācās precizēt terminu "atradne". Par tādu tika pieņemta ģeogrāfisku vai cilvēka radītu apstākļu nodalīta teritorija, kurā sastopama sugas mikropopulācija, neatkarīgi no platības, piemēram, par atradni tika uzskatīts meža kvartāls vai nogabals, ezera vai purva sala, ciemats, parks, aleja u.t.t. Grūtības radīja apstāklis, ka uz dažādām vienas sugas eksemplāru aploksnēm līdzīgas atradnes bija definētas mazliet atšķirīgi, radot dilemmu - vai runa iet par vienu un to pašu atradni, vai arī par citu, kura atrodas ļoti tuvu? Bija sastopami arī gadījumi, kad gluži otrādi, uz parauga aploksnes bija norādīta tikai aptuvena atrašanās vieta. Kopumā no 808 herbārija aploksnēm tika iegūta informācija par 360-370 atseviškām atradnēm.

Paralēli LU Bioloģijas fakultātes ķērpju herbārijam tika analizēti dati no Valsts meža dienesta (VMZ) datu bāzes ATSLBIO, kurā ir apkopota informācija par republikas mežu inventarizācijas laikā konstatētajiem mežaudžu atslēgas biotopiem. Šeit ir pieejama informācija par inventarizācijas laikā konstatētajām indikatorsugām, t.s. ķērpjiem. Inventarizācijas metodikā ir iekļautas 56 ķērpju sugas un 4 ģintis (šajā gadījumā jebkura ģints suga tiek uzskatīta par indikatorsugu), lai gan ne visas no tām tiek praktiski izmantotas. Tā kā vairums šo indikatorsugu ir iekļautas arī īpaši aizsargājamo ķērpju sarakstos, VMD datu bāze sniedz vērtīgu informāciju par atsevišķu sugu izplatību republikā. Turklāt pateicoties tieši mežaudžu inventarizācijai ir konstatētas vairākas līdz šim Latvijai jaunas ķērpju sugas. Kopumā izvērtējot apdraudēto sugu izplatību republikā, tika ņemta vērā VMD datu bāzē pieejamā informācija par 11 visbiežāk atzīmētajām ķērpju sugām, kuru atpazīstamība ir vislielākā un nepareizas noteikšanas iespējas ir minimālas.

Pašreiz par daudzu ķērpju sugu populāciju lielumu, izplatību un attīstību trūkst tiešu datu un vairumā gadījumu netiek veikts regulārs zināmo atradņu monitorings, tādēļ faktiski vienīgais, pēc kā var spriest par ķērpju sugu apdraudētību un populāciju dinamiku, ir pozitīvo un negatīvo ietekmes faktoru analīze. Šādā veidā iespējams diezgan precīzi raksturot populācijas dinamiku laika gaitā, piemēram, ja suga ir atkarīga no viena konkrēta biotopa un tā platība sarūk, tad var gandrīz nekļūdīgi apgalvot, ka sarūk arī sugas populācija. Tādējādi ir grūti prognozēt cik ātri populācija sarūk, vai gluži otrādi, izplešas, bet var diezgan precīzi pateikt, vai tās attīstības tendence ir negatīva, stabila vai pozitīva. Apsverot šos ietekmes faktorus, tika izstrādāta tabula, kurā pretim sugas nosaukumam ir norādīts tās atradņu kopskaits, populācijas attīstības tendence un prasības pēc gaismas. Šo tabulu eksperti varēs izmantot praktiskajā darbā, lemjot par mikroliegumu izveidi. Paralēli tam ir izveidota datu bāze, kurā apkopota informācija par visām projekta apdraudēto sugu sarakstā iekļautajām ķērpju sugām (atradņu skaits, to atrašanās vieta un raksturojums).