Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Mērēnā piesārņojuma ķērpji


Alfons Piterāns apiteran@lanet.lv

 

^
Hypogymnia physodes (L.) Nyl.

:_ Epifītisks lapu ķērpis ar rozetveida vai neregulāras formas lapoņiem. Lapoņa daivas dobjas, bieži uzpūstas, daivu gali atliekti, kas veido lūpveida sorāļus. Virspuse gaiši pelēka, bieži ar melniem plankumiem, matēta vai mazliet spīdīga. Apakšpuse tumši brūna līdz melnai, krunkaina. Ļoti mainīga suga, aug uz ļoti dažāda substrāta.

 

^
Ramalina farinacea (L.) Ach.

:_ Krūmu ķērpis ar lentveida daivām, plankumveida sorāļiem, kas novietojas gar daivu malām vai arī uz daivu virsmas. Lapoņa daivas abās pusēs vienādas krāsas – zaļgandzeltenīgas līdz pelēkzaļām, gludas vai vāji gareniski bedrainas. Ķērpis ar plašu ekoloģisko amplitūdu. Aug uz visdažādāko koku stumbriem, dažreiz arī uz apstrādātas koksnes, apdzīvotās vietās, uz ceļmalās augošiem kokiem.

 

^
Evernia prunastri (L.) Ach.

:_ Krūmveida ķērpis ar lentveida zarotām daivām un sorāļiem. Virspuse nelīdzena. Augšpuse pelēki zaļa līdz dzeltenzaļai. Apakšpuse balta. Sorāļi attīstās gar daivu malām. Plaši sastopams kērpis uz lapukokiem ar vāju vai vidēji skābu pH koku mizas reakciju, kā arī uz apstrādātas koksnes.

 

^
Physcia adscendens (Fr.) H. Olivier

:_ Lapu ķērpis ar šaurām lapveida daivām, kuru galos atrodas ķiverveida sorāļi. Gar daivu malām ir skropstiņas. Virspuse gaiši pelēka līdz pelēkai, matēta. Apakšpuse gaiša ar retām gaišām rizīnām. Aug uz barības vielām bagātas lapukoku mizas. Vairāk atrodama apdzīvotu vietu tuvumā. Dažreiz aug arī uz akmens substrāta.

 

^
Physcia tenella (Scop.) DC. in Lam. & DC.

:_ Lapu ķērpis ar skropstainām daivām. Sorāļi attīstās daivu galu apakšpusē vai uzliecoties uz augšu veido lūpveida sorāļus. Lapoņa daivas ir šauras, plakanas, bieži dihotomiski zarotas. Daivu apakšpuse gaiši brūngana līdz gaišai ar gaišām rizīnām. Aug uz barības vielām bagātas lapukoku mizas. Bieži aug kopā ar Physcia adscendens, galvenokārt apdzīvotu vietu tuvumā, kā arī uz ceļmalu kokiem.

 

^
Lecanora chlarotera Nyl.

Krevu ķērpis ar saplaisājušu nelielos laukumiņos gaiši pelēku lapoņi. Apotēciji lieli, labi saredzami, kas atrodas lapoņa centrālajā daļā. Apotēciju virspuse gaiši brūna. Aug uz lapukokiem, sevišķi uz apsēm, reti uz skujkokiem. Aug apdzīvotu vietu tuvumā.

 

^
Parmeliopsis ambigua (Wulfen) Nyl.

:_ Lapu ķērpis ar šaurām daivām, dzelteni zaļā krāsā. Uz daivu virspuses atrodas daudz sorāļu. Daivu apakšpuse tumši brūna vai melna ar daudzām tumšām rizīnām. Plaši sastopama suga. Aug uz stipri skābas koku mizas. Bieži uz priežu, bērzu stumbru pamatdaļas, kā arī uz trūdošas koksnes.

 

^
Platismatia glauca (L.) W. L. Culb. & C. F. Culb.

:_ Lapu epifītisks ķērpis ar lielām uzliektām uz augšu krokainām daivu malām. Malas klātas ar koralveida izīdijām. Daivu virspuse pelēka, gaiši pelēka ar vieglu zilganu nokrāsu, mitrā laikā zaļgana. Aug uz barības vielām nabadzīgas koku mizas, seviški uz zariem. Bieži sastopams ķērpis.

 

^
Lecidella elaeochroma (Ach.) M. Choisy

Krevu ķērpis veido gludu vai grubuļainu gaišipelēku, zaļgandzeltenīgu lapoņi, kuram visapkārt redzama melna zemlapoņa apmale. Labi redzami melni apotēciji, sākumā plakani, vēlāk izliekti. Ķērpis aug uz lapukokiem un skujkokiem, retāk uz apstādātas koksnes.

 

^
Parmelia sulcata Taylor

:_ Lapu ķērpis, kas veido dažāda lieluma rozetes. Virspuse gaišpelēka līdz pelēkai, dažreiz ar gaišu apsarmi. Virspuse tīklveida ar rievveida sorāļiem. Apakšpuse melna, uz malām tumšbrūna ar melnām rizinām. Šī suga ir ar plašu ekoloģisko amplitūdu. Aug galvenokārt uz lapukokiem, apstrādātas koksnes, dažreiz arī uz akmeņiem.

 

^
Melanelia glabratula (Lamy) Essl. (Parmelia glabratula)

:_ Lapu ķērpis, kas veido dažādas formas rozetveida lapoņus, kas cieši pieguloši substrātam. Daivas vairākkārt dalītas. Daivu virspuse brūngana, olīvbrūna, matēta, tikai jaunu daivu galu virspuse ir spīdīga. Virspuse gluda vai mazliet krunkaina. Virspusē daudz cilindrisku izīdiju, kas labi saredzamas ar lupu. Aug galvenokārt uz lapukokiem, retāk uz apstrādātas koksnes vai uz sūnām, kas aug uz akmeņiem.

^

 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «mpsk.shtml» veidoja Alfons Piterāns apiteran@lanet.lv
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *