Ķērpju noteikšanas svarīgākās pazīmes

Kas ir ķērpji ?
Ķērpju augšanas formas.
Sorāļi un izīdijas
Rizīnas, pseidocifelas, skropstiņas, fibrillas
Lapoņa virspuse
Auglķermeņi

Kas ir ķērpji ?

      Ķērpji nav vienveidīgs organisms. Tie sastāv no diviem dažādiem organismiem – sēnes un aļģes, kas atrodas ciešā savstarpējā mijiedarbībā. Ķērpji ārēji nav līdzīgi ne sēnei, ne aļģei. Šādu divu organismu kopdzīvi apzīmē par simbiozi. Sēne no aļģes iegūst organiskās vielas. Aļģes savukārt no sēnes ūdeni un minerālvielas, sēnes pasargā tās no saules staru iedarbības. Šāds koporganisms spēj augt visdažādākās augtenēs, ko nevarētu katrs no ķērpja partneriem. Ķērpjos galvenokārt ir zaļaļģes, nelielā daudzumā arī zilaļģes. Ķērpju veģetatīvo ķermeni sauc par lapoņi. Ķērpju lapoņi lielāko tiesu gaišpelēki līdz zilganpelēkiem, zaļganpelēkiem, dzeltenbrūniem, retāk brūni, dzelteni vai oranžas krāsas. Lapoņa krāsa ir svarīga pazīme, kaut gan lapoņa krāsu grūti precīzi aprakstīt. Ķērpju lapoņa krāsas noteikšana samērā grūta, bieži rada kļūdas.

Ķērpju augšanas formas

krevu ķērpis krūmu ķērpis

Pēc ārējā izskata ķērpjus iedala:krevu, lapu un krūmu ķērpjos. Dažreiz izdala arī zvīņu ķērpjus.

lapu ķērpis zvīņu ķērpis

Sorāļi un izīdijas

      Ķērpju noteikšanā svarīga pazīme ir arī sorāļi un izīdijas. Ar šiem orgāniem ķērpji veģetatīvi vairojas. Bieži sugas raksturīga pazīme ir sorāļi vai izīdijas.

• Izīdijas parasti ir cilindriskas, vālesveida līdz koraļveida zarotas , dažreiz lodveida izaugumi lapoņa virspusē, kas viegli nodalās no lapoņa un labvelīgos apstākļos no tām izaug jauni ķērpji. Izīdijas ir tādā pašā krāsā kā laponis un līdzīgas uzbūves.
  
  a – valesveida izīdijas, b – cilindriskas līdz koralveida zarotas, c – cilindriskas, vienkāršas līdz zarotas izīdijas.

Sorāļi ir balti vai zaļganpelēki miltaini veidojumi uz ķērpju lapoņa, kas sastāv no lodveidīgiem vairošanās ķermenīšiem – sorēdijām. Sorēdijas veidojas lapoņa aļģu slānī. Tās sastāv no aļģes šūnas, kurai apkārt ir sēņu pavedieni – hifas. Pēc ārējā izskata sorāļi ir ļoti daudzveidīgi. Tie var veidoties uz lapoņa virsmas, gar daivu malām vai to galos. Izšķir vairākus sorāļu veidus: apmales, rievveida, lūpveida, galvveida, lodveida u. c.

a – apmales sorāļi, b – rievveida sorāļi, c – lūpveida sorāļi, d – lodveida sorāļi, e – galvveida sorāļi.

Rizīnas, pseidocifelas, skropstiņas, fibrillas

Lapveida lapoņu apakšpusē atrodas rizīnas, ar kurām piestiprinās substrātam. Tādas rizīnas raksturīgas daudziem lapu ķērpjiem. Rizīnas var būt vienkāršas, zarotas, otveidīgas. Dažām lapu un krūmu ķērpju sugām lapoņu daivu malās ir dažādi izaugumi – skropstiņas, fibrillas. Skropstiņas attīstās gar daivu malām, tās nesatur aļģes un ir melnā krāsā. Skropstiņas raksturīgas Islandes cetrārijai (Cetraria islandica), kas labi redzamas gar daivu malām. Tādas skropstiņas ir arī anaptihijai, fiscijām u. c. sugām. Fibrillas labi redzamas usneju (Usnea) ģints sugām, kur no galveniem pavedieniem atzarojas sānu izaugumi, kas ir tādā pašā krāsā kā laponis, jo tās satur aļģes.       Nozīmīga diagnostiska pazīme ir arī pseidocifelas, kas redzamas uz daudzu ķērpju lapoņiem baltu punktiņu vai nelielu lēcveidīgu poru veidā augšejā mizā. Šādas pseidocifelas labi redzamas Islandes cetrarijai.

a – zarotas rizīnas, b – vienkāršas rizīnas.

Lapoņa virspuse

      Daudzu lapu un krūmu kērpju virspusē attīstās izīdijas un sorēdijas. Augšējā ķērpju miza var būt gluda, krokaina vai locekļaina. Krevu kērpjiem bieži laponis ir saplaisājis un sadalīts ar plaisām nelielos laukumiņos t. s. areolās. Virspuse var būt graudaina , miltveidīga u. c. veida.

Auglķermeņi

      Liels daudzums mūsu lapu un krūmu ķērpju vairojas veģetatīvi ar sorēdījām un izīdijām. Tām noraisoties no lapoņa, nokļūstot labvēlīgos apstākļos izaug jauns ķērpju laponis. Šādiem ķērpjiem neattīstās augļķermeņi. Tiem ķērpjiem kuriem veidojas augļķermeni parasti neveidojas veģetatīvie vairošanās orgāni – sorēdijas un izīdijas. Ķērpjiem pirms augļķermeņu veidošanās notiek sēņu dzimumprocess, kura rezultātā augļķermeņos veidojas sporas, ar kurām ķērpji vairojas. Gandrīz visas ķērpju sēnes pieder asku sēnēm, tikai nedaudzas bazīdiju sēnēm.

• Apotēciji ir raksturīgi lielam daudzumam mūsu ķērpjiem. Tie ir diskveida, puslodveida veidojumi uz lapoņa virsmas dažādas krāsas, kurus ietver apmale. Apmale var būt tādā pašā krāsā apotēcijs vai arī lapoņa krāsā. Ja apotēcijam ir lapoņa apmale, tad tā satur aļģes.

  Ķērpju noteikšanā liela nozīme ir augļķermeņa lielumam, izskatam, krāsai, apmalei un novietojumam uz lapoņa. Ar lielumu saprotam apotēcija diametru, augstumu, tiem kuri novietojas uz kājiņas. Vērība jāpievērš apotēcija formai – ieapaļš, iegarens, svītriņveida, tā diska virsmai – plakana, izliekta, ieliekta. Apotēcija apmale labi saredzama, kas ar vecumu var izmainīties izskata ziņā. Apotēciju disks sākumā ir plakans, vēlāk tas kļūst izliekts. Apotēcija apmale var būt tādā krāsā kā disks vai lapoņa krāsā. Apotēciji var cieši piegulēt laponim vai ieauguši tajā. Dažiem ķērpjiem apotēciji novietojas uz īsākas vai garākas kājiņas. Sevišķi tas raksturīgs kaliciju rindas ķērpjiem.

  
  Lecideju tipa apotēcija uzbūve:
  1 – epitēcijs, 2 – asks ar asku sporām, 3 – tēcijs, 4 – ekscīpuls, 5 – hipotēcijs

• Peritēcijiem ir apaļa vai bumbierveida forma. Tie ir slēgta veida augļķermeņi, kura augšgalā ir atvere, pa kuru izkļūst sporas. Peritēciji pa lielākai daļai ir iegremdēti laponī, virspusē redzama tikai tā augšējā daļa ar atveri melnā krāsā. Peritēciji var būt arī novietojušieš uz lapoņa virsmas, iegremdēta tikai tā apakšdaļa laponī. Peritēciji parasti ir melnā krāsā un saredzami melnu punktiņu veidā uz lapoņa virsmas. Tos labi var saredzēt ar lupu.

Peritēcija uzbūve: 1 – ekscīpuls, 2 – hipotēcijs, 3 – tēcijs, kas sastāv no askiem ar askusporām un parafīzēm, 4 – perifīzes

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums	Raksti mums