Kosu dzimta

Kosu dzimtai (Equisetaceae) Latvijā pieder lakstaugi, kuru attīstības ciklā veidojas divas paaudzes: bezdzimumpaaudze, kuru veido visiem labi pazīstamie kosu dzinumi un dzimumpaaudze, kas kā neliela zaļa plātnīte attīstās uz augsnes.

Tīruma kosai (Equisetum arvense) pavasarī izaug auglīgie dzinumi uz kuriem attīstās sporangiju kopas.Šie dzinumi ir līdz 15 cm gari, vienkārši, brūni, bez hlorofila. Pēc sporu nogatavošanās un izsēšanās maijā, jūnijā tie atmirst un izaug zaļi sterilie dzinumi, kuri sasniedz 10 - 50 cm garumu un ir zaraini. Latvijā aug bieži ļoti dažādās augtenēs, arī kā nezāle tīrumos un dārzos.

Pļavas kosai (Equisetum pratense) pavasarī auglīgie dzinumi ar sporangiju kopām dzelteni bāli, bez zariem. Pēc sporu nogatavošanās un izkaisīšanās tie nenokalst kā tīrumu kosai, bet kļūst zaļi un zarojas. Stublāja zari vienkārši, reti divkārt zaraini, horizontāli atstāvoši līdz lokveidā noliekušies. Bieži mežos, ūdeņu krastmalās, grāvmalās, retāk pļavās un tīrumos.

Purva kosai (Equisetum palustre) auglīgie un neauglīgie dzinumi parādās vienlaicīgi. sasniedzot 15 - 50 cm garumu.Zari ar dobumu. Aug bieži slapjās pļavās, ūdeņu kratsmalās, zāļu un pārejas purvos, ceļmalās, karjeros u.c. vietās.

Arī upes kosai (Equisetm fluviatile) auglīgie un neauglīgie dzinumi parādās vienlaicīgi; tie ir zaļi, vienkārši vai zaraini, sasniedz līdz 150 cm garumu un līdz 6 mm resnumu. Aug bieži ūdeņu krastmalās,neauglīgās, purvainās pļavās, zāļu purvos.

Meža kosai (Equisetum sylvaticum) auglīgie un neauglīgie stublāji atšķirīgi. Auglīgie stublāji pavasarī dzelteni bāli, nezaraini; vēlāk pēc sporu nogatavošanās un izkaisīšanās, tie nenokalst, bet kļūst zaļi un veido daudzzarainus mieturus. Zari 2 - 3 kārtīgi zarojas, tie lokveidīgi noliekti uz leju vai arī horizontāli atstāvoši. Mežos, krūmājos ceļmalās bieži sastopams augs.

Ziemzaļajai kosai (Equisetum hyemale) veidojas 30 - 100 cm gari un 4 - 6 mm resni, raupji, vienkārši, nezararoti stublāji, kuri mežos uz minerālaugsnēm, kāpās, uzbērumos u.c. veido veselas audzes.

Valsts aizsardzībā ir lielā kosa (Equisetum telmateja) un meldru kosa (Equisetum scirpoides). Lielajai kosai Latvijā līdz šim zināma tikai vien atradne Ventas krasta avoksnājā. Lielās kosas auglīgie dzinumi pavasarī brūngani, 25 - 50 cm gari un līdz 13 mm resni. Neauglīgie dzinumi, kas veidojas vēlāk, sasniedz 50 - 200 cm garumu un ir 9 - 15 mm resni, zaraini, līdz pat galotnei ziloņkaula krāsā.

Meldru kosa Latvijā ir ļoti reta; tā aug ēnainos, sausos skujkoku, galvenokārt egļu mežos. Raksturīga šīs sugas īpašiba ir tā, ka stublājam nav centrālā dobuma.

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums	Raksti mums