Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Saldsaknīšu (paparžu) nodalījums

Edgars Vimba (evimba@lanet.lv)

      No saldsaknīšu (paparžu) nodalījuma Latvijā konstatētas vairāku dzimtu ģintis. No tām savdabīgākās ir čūskmēlītes (Ophioglossum) un ķekarpapardes (Botrychium).

      Parastā čūskmēlīte (Ophioglossum vulgatum) ir daudzgadīgs, 5 - 30 cm garš, zaļš līdz dzeltenzaļš lakstaugs ar vienu lapu, kura dalīta divās daļās: neauglīgā ir olveidīga vai olveidīgi lancetiska, bet auglīgā dzeltenzaļa, ar cilindrisku, vārpveidīgu sporangiju sastatu. Aug paretam mitrās pļavās, palieņu krūmājos.

      Ķekarpapardēm vienīgās lapas auglīgā daļa plūksnaini dalīta, veidojot vārpskarai līdzīgu sporangiju sastatu ar kātu. Lapas neauglīgā, zaļā daļa plūksnaini dalīta vai šķelta.

      Pareti sausās pļavās, sausos mežos, mežmalās un ceļmalās aug pusmēness ķekarpaparde (Botrychium lunaria). Tas ir daudzgadīgs, 4 - 25 cm garš lakstaugs ar vienu lapu. Neauglīgā lapas daļa iegarena, nepāra plūksnaini dalīta 4 - 10 pāros. Auglīgā daļa div- līdz trīskārt zarota ar 5 - 9 cm garu kātu. Pusmēnes ķekarpaparde ir Latvijā biežāk sastopamā ģints suga. Valsts aizsardzībā ir retās plūksnu ķekarpaparde (Botrychium multifidum), vienkāršā ķekarpaparde (Botrychium simplex), Virdžīnijas ķekarpaparde (Botrychium virginianum) un zarainā ķekarpaparde (Botrychium matricariifolium).

      Tālāk, neminot dzimtas, apskatīsim mežos un upju ielejās sastopamās papardes. Viena no šādām papardēm ir parastā strauspaparde (Matteucia struthiopteris). Tai veidojas divejādas lapas: pavasarī izaug zaļu, 100 - 170 cm garu lapu piltuve, kuras vidū vēlāk (jūnijā) attīstās 40 - 80 cm gars lapas ar sporangijiem. Sākotnēji tās ir zaļās, bet vēlāk kļūst brūnas. Parastā strauspaparde aug mežos, upju gravās. To arī bieži audzē parkos, dārzos un kapsētās.

      Parastās sievpapardes (Athyrium filix-femina) lapas ir 50 - 160 cm garas. Tās novietojas piltuvveidīgā pušķī. Lapu daļas gaiši vai tumši zaļas, maigas, trīskārt plūksnaini dalītas, iegareni lancetiskas, ar izteikti zāģzobainu malu. Šī paparde bieži sastopama dažādos mežos un krūmājos, izcirtumos un mežu klajumos.

      Melno ozolpapardi (Dryopteris filix-mas) nereti sauc arī par vīrpapardi. Tās lapas ir 60 - 120 cm garas, zaļas līdz tumši zaļas, piltuvveidīgā pušķī. Lapu daļas ar zobainu malu, zobiņi strupi vai nosmailoti, dažreiz galā ar dzelonīti. Diezgan bieži ēnainos egļu mežos, krūmājos, izcirtumos, pārsvarā uz karbonātaugsnēm.

      Diezgan bieži slīkšņās, zāļu un pārejas purvos, ezeru krastmalās, arī slapjos mežos un krūmājos aug gludā purvpaparde (Thelypteris palustris).

      Biežāk sastopamā paparde Latvijā ir parastā ērgļpaparde (Pteridium aquilinum). Tas ir daudzgadīgs, zaļš, 60 - 250 cm garš lakstaugs. Lapas pa vienai uz gara kāta, kas apakšdaļā ir brūngani melns. Sakneņi melnbrūni. Sakneņu un arī lapas kāta apakšdaļas šķērsgriezumā redzams raksturīgs vadu kūlīšu novietojums, kas atgādina valstu ģerboņos redzamo ērgli ar izplestiem spārniem. No tā arī šī paparde dabūjusi savu nosaukumu. Lapas lielas, līdz trīskārt plūksnoti dalītas. Lapas kontūra trīsstūraina, trīsstūraini lancetiska līdz plati olveidīgi lancetiska. Sporangiju kopas veidojas ieritinātās lapu malās. Ļoti dažādās augtenēs mežos, mežmalās, stigās, izcirtumos u.c..

      Parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare) ir daudzgadīga, ziemzaļa, 10 - 35 cm gara paparde ar tumši zaļām plūksnaini dalītām lapām. Lapas plātne sasniedz 20 cm garumu un 4 - 6 cm platumu; sporangiju kopas lapas apakšpusē. Aug pareti visā Latvijā uz smilšakmens un dolomīta atsegumiem, akmeņu krāvumiem mežos, žogos, uz kapsētu vaļņiem.

      Valsts aizsardzībā ir daivainā (Polystichum lobatum) un Brauna (Polystichum braunii) cietpaparde. Trešās aizsargājamo augu sugu sarakstā minētās sugas: šķēplapu cietpardes (Polystichum lonchitis) vienīgā zināmā atradne Tērvetē iznīcināta.

      Valsts aizsardzībā ir arī uz klintīm un mūriem augošās mūru (Asplenium ruta-muraria) un plūksnu (Asplenium trichomanes) sīkpaparde. Tās aug Daugavas, Lielupes, Gaujas, Ventas u.c. upju krastos, arī uz kapsētu vaļņiem.

      Valsts aizsardzībā ir arī ļoti retā vārpu ēnpaparde (Blechnum spicant).

^

 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba (evimba@lanet.lv)
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *