|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba@lanet.lv |
Cepurīte 5 – 15 cm plata, sākumā puslodesveida, vēlāk izpletusies, plakana, brūngandzeltena vai pelēkbrūna.
Stobriņi sākumā balti, vēlāk krēmkrāsā, atveres sīkas, apaļas.
Kātiņš 2 – 8 cm garš, 1,5 – 3,5 cm resns, cilindrisks, ar paplašinātu apakšdaļu, vidū porains, vēlāk ar dobumu.
Mīkstums balts; lauzuma vai griezuma vietā tāpat kā cepurīte, kātiņš vai stobriņi pieskaroties, kļūst rudzupuķu zils. Sēni cepot vai sutinot zilā krāsa zūd un sēne kļūst maigi dzeltena.
Sporu nobirums citrondzeltens, mikroskopā sporas bezkrāsainas, eliptiski – olveida, 8 – 10 × 5 – 6 µm.
Bioloģija, nozīme: Mikorizas sēne. Sastopama no jūlija līdz oktobrim lapu un skuju koku mežos smilšainā augsnē. Laba ēdamā sēne.
Vispārējā izplatība: Eiropa, Āzija (Rietumsibīrija, Kaukāzs), Ziemeļamerika.
Izplatība Latvijā: pareti.