|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba@lanet.lv |
Cepurīte 5 – 10 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk puslodveida vai izliekti spilvenveida, ķīeģeļsarkani brūna.
Stobriņi gari, bālgandzeltenīgi, to atveres ieapaļas.
Kātiņš 8 – 11 cm garš, 2 – 3 cm resns, jaunām sēnēm gandrīz bumbuļveida, vēlāk cilindrisks, uz leju resnāks, blīvs, no sākuma ar baltām, vēlāk sarkanbrūnām atstāvošām zvīņām.
Mīkstums balts, blīvs, lauzumā sākumā sarkanīgi brūngans, vēlāk netīri zilgans un beidzot pelēks ar violetu nokrāsu.
Sporas 10 – 19 × 4 – 4 µm, vārpstveida, dzeltenīgi brūnganas, gludas, to nobirums brūns.
Bioloģija, nozīme: Ozolu mikorizas sēne. Sastopama lapu koku mežos un parkos zem ozoliem no jūlija līdz oktobrim. Ēdama.
Vispārējā izplatība: Eiropa.
Izplatība Latvijā: reti.