|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba@lanet.lv |
Cepurīte 5 – 15 cm plata ar dakstiņveidā novietotām pacilus melnbrūnām zvīņām.
Stobriņi cepurītes apakšpusē 12 – 14 mm gari, pieauguši vai nolaideni, sākumā baltpelēki, vēlāk pelēki un tumšbrūni, poras lielas, stūrainas.
Kātiņš 8 – 15 cm garš, 1 – 3 cm resns, sākumā pelēks, vēlāk melnbrūns vai melns ar pārslainām zvīņām un pārslām, pelēku, ātri izzūdošu gredzentiņu.
Mīkstums pelēkbalts, griezumā sārtojas, tad melnē.
Sporu nobirums no purpurbrūna līdz melnam. Sporas tumšbrūnas, apaļas vai olveida, tīklainas, 9 – 15 × 7 – 12 µm.
Bioloģija, nozīme: Saprotrofa sēne. Aug no jūlija līdz oktobrim lapu, skuju koku un jauktos mežos.
Vispārējā izplatība: Eiropa, Āzija, Ziemeļ – un Centrālamerika.
Izplatība Latvijā: ļoti reti rietumu un vidus daļā. Ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas aizsargājamo sēņu 1. kategorijā un Mimistru kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Sēne ierakstīta arī Igaunijas Sarkanajā grāmatā un Polijas Apdraudēto sēņu sarakstā.