|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba@lanet.lv |
Cepurīte 4 – 15 cm plata, sākumā gandrīz apaļa, puslodesveida, vēlāk izpletusies, spilvenveida, brūna vai olīvbrūna ar pelēcīgu, dzeltenīgu vai olīvzaļu nokrāsu, dažreiz mazliet samtaina, bet vēlāk kaila un sausa.
Stobriņi sākumā balti ar ļoti mazām atverēm, kas vēlāk ir baltsārtas vai pelēksārtas, iespiedumu vietās veidojas rūsas krāsas plankumi. Vecām sēnēm stobriņu slānis izliecas uz leju.
Kātiņš 5 – 16 cm garš, 1,5 – 6 cm resns, bez dobuma, dzeltenbrūns, ar tumšu izcilnētu zīmējumu, kas pieskaroties kļūst tumši brūns.
Mīkstums balts, stingrs, vecām sēnēm sūkļains, kātīņā arī šķiedrains, ļoti rūgts.
Bazīdijas vālesveida, četrsporu, retāk divsporu, 25 – 39 × 8 – 10 µm.
Sporas gandrīz elipsoidālas, vārpstveida, 11 – 15 × 3,5 – 5 µm. Sporu nobirums sārts vai gaiši brūns.
Bioloģija, nozīme: Aug no jūlija līdz oktobrim priežu un jauktos mežos, galvenokārt skābās augsnēs, dažkārt celmu tuvumā. Mikorizas sēne. Nav indīga, bet neēdama rūgtuma dēļ.
Vispārējā izplatība: Eiropa, Āzija (Sibīrija), Amerika, Austrālija.
Izplatība Latvijā: sastopama bieži.