Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Parazītiskā samtbeka (Xerocomus parasiticus)


Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba@lanet.lv

Cepurīte 2 – 5 (8) cm plata, sākumā pusapaļa, bālgani zaļgana, dzeltenpelēka, zīdaini gluda, vēlāk plakani izliekta, brūngana, tīklveidā saplaisājusi.

Stobriņi līdz 0,7 cm gari, sākumā citrondzelteni, vēlāk zeltdzelteni, veciem augļķermeņiem gar kātiņu tālu lapiņveidā nolaideni. Atveres sākumā bālgandzeltenas, vēlāk oranždzeltenas, stūrainas.

Kātiņš 3 – 7 × 0,5 – 1 cm, dzeltenīgs, brūngandzeltens, svītraini – tūbains, apakšdaļā saliekts un tievāks.

Sporas 11 – 18 (22) × 4 – 5,5 µm, dzeltenas, iegareni vārpstveida, to nobirums olīvbrūngandzeltens.

Bioloģija, nozīme: Parazītiska sēne; parazītē uz parastā cietpūpēža (Scleroderma citrinum Pers.) mitros lapu koku (melnalkšņu) mežos. Parasti pie viena cietpūpēža augļķermeņa izaug vairāki parazītiskās samtbekas augļķermeņi, nomācot tā attīstību. Augļķermeņus atrod rudenī no augusta līdz oktobrim.

Vispārējā izplatība: Eiropa, Āzija, Ziemeļāfrika, Ziemeļamerika.

Izplatība Latvijā: satopama ļoti reti. Atrasta Moricsalas rezervātā, Slokas, Priedaines un Babītes apkārtnē. Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā kā 1. kategorijas aizsargājama sēne un Ministru kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Ierakstīta arī Polijas un Vācijas Apdraudēto sēņu sarakstā.