Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba@lanet.lv |
Askusēnes ir liels sēņu nodalījums. Tam piederošās sēnes raksturojas ar daudzšūnu sēņotni. Dzimumvairošanās notiek ar askusporām, kas attīstās īpašās tvertnēs – askos jeb somiņās. No tā arī askusēnes dažreiz sauc par somiņsēnēm.
Vienkārškajām askusēnēm aski attīstās tieši uz sēņotnes. Tādas ir parazītiskās vējslotsēnes, kas izraisa sēklaugu dažādu orgānu (augļu, lapu un ziedu) deformāciju.
Briežtrifelēm veidojas bumbuļveidīgi augļķermeņi, kas attīstās meža trūdu kārtā. Latvijā atrastas 4 sugas.
Augstāk attīstītajām askusēnēm aski ar sporām attīstās īpašās tvertnēs – augļķermeņos. Augļķermeņi var būt dažāda tipa. Slēgtus, lodveidīgus augļķermeņus sauc par kleistotēcijiem, krūzveidīgus augļķermeņus ar atveri galotnē – par peritēcijiem, bet kaus- , disk-, bļodveidīgus un klājeniskus augļķermeņus – par apotēcijiem. Daudzām askusēnēm pazīstama arī bezdzimumvairošanās. Tā notiek ar konīdijām, kuras noraisās no sēņotnes atzarojumiem – konīdijnesējiem. Stādiju, kurā veidojas askusporas sauc par teleomorfu, bet stādiju, kurā veidojas konīdijas – par anamorfu. Sevišķi izteiktas šīs stadijas ir parazītiskajām asku sēnēm.
Askusēnēm ar peritēcija tipa augļķermeņiem peritēciji var veidoties tieši uz sēņotnes vai arī attīstīties īpašā micēlija pinumā, kas veido t.s. stromas. Šīs stromas var būt vālesveidīgas, kausveidīgas vai galviņveidīgas. Peritēciji kā ovālas vai iegarenas tvertnes atrodas pilnīgi ieslēgti stromā, bet uz stromas virsmas kā tumši punkti redzamas šo peritēciju atveres.
Askusēnes ar apotēcija tipa augļķermeņiem apotēciji ir ļoti daudzveidīgi: tie var būt disk-, kaus-, bļodasveidīgi, pat klājeniski. Augstāk attīstītajām šīs grupas sēnēm apotēciji sastāv no kātiņa un cepurītes. Šādi augļķermeņi-apotēciji ir redzami mūsu mežos un krūmājos sastopamajām pavasara sēnēm – bisītēm, lāčpurniem, ķēvpupiem.
LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |