|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba@lanet.lv |
Neskatoties uz to, ka gļotsēnes pēdējā laikā vairs nepieskaita sēņu valstij, mēs savā apskatā tradicionāli gribam vērst uzmanību arī uz šo neparasto un savdabīgo organismu grupu.
Tā ir neliela zemāko organismu grupa, kas uzrāda dažas dzīvniekiem raksturīgas iezīmes. Gļotsēnes nesatur hlorofilu. Pēc sporu veidošanas tipa, saprotrofā dzīves veida tās atgādina sēnes. No sēnēm gļotsēnes atšķiras ar veģetatīvā ķermeņa uzbūvi un attīstības ciklu. Gļotsēņu veģetatīvais ķermenis ir kails, protoplazmatisks, veidojums parasti spilgtā krāsā – plazmodijs, kam raksturīga pozitīvā hidrotaksija ( kustība ūdens virzienā) un negatīvā fototaksija (kustība prom no gaismas). Plazmodija pārvietošanās notiek plūstot protoplazmai ar kodoliem noteiktā virzienā ar ātrumu pat līdz 0,5 mm/min. Plazmodiju izmēri ir ļoti dažādi: no 1 mm līdz 1 m un vairāk, parasti gan no dažiem milimetriem līdz dažiem centimetriem. Pēc veģetatīvās fāzes sākas sporu veidošana: plazmodijiem mainās taksijas un tie pārvietojās sausākās un bieži vien arī apgaismotās vietās – uz trūdošiem kokiem, celmiem, koku stumbriem, lakstaugu stiebriem un lapām. Tur plazmodiji zaudē ūdeni un sairst sporās. Latvijas mežos no šīs sēņu grupas atrastas nedaudz vairāk kā 70 sugas.
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |