Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Sēņu nosaukumi stāsta


Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba at lanet.lv

Visi pazīst bērzubekas un apšubekas. Šo sēņu latviskie nosaukumi liecina, ka tās sastopamas zem bērziem un apsēm, jo ar šiem kokiem veido mikorizu. Tas pats attiecas uz priežu sviestbeku u. c. sēnēm.

Daudzām sēnēm to nosaukumi atspoguļo kādu sēnes īpašību, piemēram, cepurītes krāsu. Tā zem lapeglēm var atrast zeltaino sviestbeku. Pēc cepurītes krāsas atšķir arī vairākas mušmiru sugas, no kurām populārākā un visiem pazīstamākā ir sarkanā mušmire (Amanita muscaria). Bālā (Amanita citrina) un baltā (Amanita virosa) mušmire nebūt nav viens un tas pats, kā to dažkārt domā. Bālā mušmire ir sēne, par kuras indīguma pakāpi uzskati laika gaitā ir mainījušies: no ļoti indīgas līdz nekaitīgai (mēģināt gan nevienam neiesakām!). Turpretī baltā mušmire pieder pie indīgākajām sēnēm. Ne velti angļi to sauc par „death angel”, kas tulkojumā nozīmē „nāves eņgelis” .

Mūsu apstākļos tā ir otra indīgākā sēne aiz zaļās mušmires (Amanita phalloides). Dažkārt sēnes nosaukums atspoguļo krāsu izmaiņas, kādas vērojamas, augļķermeni pārlaužot vai pārgriežot. Tā vienu no mušmirēm sauc par sarkstošo mušmiri (Amanita rubescens) tāpēc, ka lauzumā tās mīkstumā esošās vielas oksidējas un sākotnēji baltais mīkstums kļūst sarkanīgs. Tas pats vērojams ari sarkstošajai dižsardzenei (Macrole-piota rhacodes). Bet rudzupuķu smilšbekai (Gyroporus cyanescens) mīkstums sākotnēji lūzumā vai griezumā ir balts vai iedzeltens, taču tad tūlīt kļūst rudzupuķu zils. Tāpēc arī sēnei tāds nosaukums. Sēni cepot vai sutinot mīkstums atkal kļūst maigi dzeltens.

Bet kā ir ar pašu sēņu nosaukumu? Jānorāda, ka latviešu vārds „sēne” ir somugru izcelsmes. Igauņi sēni sauc par „seen”, somi – „sieni” . Mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši sēni sauc par „grybai” . Šis vārds, acīmredzot, ir slāvu izcelsmes. Savukārt krievu „grib”, kā domā, cēlies no „gorb”, kas nozīmē kupri. Uz rakstīto avotu pamata var apgalvot, ka šis nosaukums krievu valodā parādījies tikai l6. gadsimtā. Līdz l6. gadsimtam slāvu un senkrievu valodās sēnes sauca par „gubi” . Nosaukumu „gribi” sākumā lietoja vienīgi attiecībā uz cepurīšu sēnēm ar kuprainu, izliektu cepurīti. Tikai 18. gadsimta sākumā šis vārds kļuva par vispārīgu šīs organismu grupas apzīmējumu, izspiežot veco nosaukumu „gubi”, kas vietām saglabājies kā tautas nosaukums. Zināma krievu valodas ietekme saskatāma vairākos latviešu sēņu nosaukumos. Atgādināsim, ka mūsu iecienītā baravika savu vārdu ir aizguvusi no krievu valodas, kur to sauc par „borovik” ; no krievu valodas ir nācis arī makavices (priežu sviestbekas) nosaukums. Krievu valodā šo sēni sauc par „mohovik”, jo tā aug sūnās (krievu valodā sūna – „moh”).

Vācieši sēnes sauc par „Pilze”, bet angļi „mushrooms” . Angļi ar šo vārdu apzīmē visas sēnes ar ātri augošiem, mīkstiem augļķermeņiem, kā bekas, mušmires, atmatenes, bērzlapes, bisītes, lāčpurnus u. c., kuru augļķermeņiem var izšķirt kātiņu un cepurīti. Angļu valodā vēl sēnēm ir lietots apzīmējums „toadstools” . Tās ir cepurīšu sēnes ar kātiņu un cepurīti, bet, atšķirībā no citām šāda tipa sēnēm, neēdamās un indīgās sugas. Varētu zināmā mērā būt kaut kas līdzīgs mūsu suņu sēnēm.

Franči sēnes sauc par „champignons” . Tas ir vārds, kas sākotnēji nāk no latiņu „campus” un nozīmē „lauku”, citiem vārdiem sakot, šajā nosaukumā tiek atspoguļots fakts, ka lielum lielais vairums šo sēņu aug ārpus meža: tīrumos, laukos, pļavās un dārzos. No šī vārda arī cēlies visiem tik labi pazīstamais šampinjonu nosaukums, kuru citās valodas attiecina tikai uz vienu sēņu ģinti, kuras latviskais nosaukums ir „atmatenes” (Agaricus). Tās ir sēnes, kuras sastopamas savvaļā arī Latvijā, bet tās tiek arī plaši kultivētas un pasaulē ļoti populāras.

Bet ko gan nozīmē vārds „mikoloģija„? Šis apzīmējums ir grieķu izcelsmes: „mikē” nozīmē „sēne”, bet otra vārda daļa „logija”, kas nāk no „logos”, nozīmē „vārds”, „mācība”, jēdziens” . Tātad – mācība jeb zinātne par sēnēm.

Neparasti sēņu nosaukumi sastopami daudzas valodās. Iespējams, ka gluži vienkārši sava neparastuma dēļ, šie nosaukumi mums šķiet gan ļoti trāpīgi, gan arī pat dzejiski. Tā angļi porcelāna tinteni (Coprinus comatus) sauc par „shaggy mane”, kas nozīmē „pinkainās krēpes” . Mūsu sēņotājiem labi pazīstamo parasto sviestbeku angļi sauc par „slippery Jack”, t. i. par „glumo Džeku” . Šīs sēnes cepurīte, it īpaši attīstības sākumā, ir ļoti gļotaina – tāpēc arī tāds nosaukums. Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīto daivaino čemureni (Grifola frondosa) angļi sauc par „hen of the woods”, t. i., par „mežu vistu” . Palūkojoties uz šīs sēnes attēlu tiešām rodas iespaids ka tur tup izspūrusi perētāja. Bet uz trūdošiem celmiem un koku stumbriem sastopamo tauriņpiepi (Trametes versicolor) angļi sauc par „turkey tail”  – t. i, „tītara aste” . Koši dzeltenā sēra piepe (Laetiporus sulphureus) viņiem ir „chicken mushroom”, t. i, „cāļu sēne” .

Arī vāciešiem ir interesanti sēņu nosaukumi. Tā čemuraino čemureni (Polyporus umbellatus) viņi sauc par „Eichhase” (t. i., „ozolu zaķi”), bet krokaino kazbārdi (Sparassis crispa) par „Krause Glucke” un „Fette Henne” (t. i., „kruzuļainā vista” vai „taukā vista”). No vācu valodas sēņu nosaukumus tulkojot un pārveidojot, daudzos gadījumos latviskos nosaukumus veidojuši un darinājuši mūsu speciālisti. Tā no vācu valodas, acīmredzot, ir nākuši tādi vārdi kā „jumtenes” (Pluteus) no „Dachpilz”, „sānauses” (Pleurotus) no „Seitlinge”, „cūkauši” (Gomphus) no „Schweinsohr” u. c.

Pavasaros saka, ka mežos aug „murķeļi” . Šo vārdu mūsu senči ir aizņēmušies no vācu valodas, pārveidojot vārdu „Morcheln” . Tikai ir notikusi maza kļūdīšanās. Vācieši šīs sēnes par „Morcheln” nesauc. Vācieši tās sauc par „Lorcheln” . Par „Morcheln” vācieši sauc lāčpurnus. Mūsu literārajā valodā „murkeļiem” tagad ir pieņemts un lietots „bisīšu” nosaukums. Kāpēc kādreiz notikusi tāda kļūdīšanās? Jādomā tāpēc, ka bisītes un lāčpurnus, kuri aug vienā un tai pat laikā pavasarī, cilvēki bieži jauc.

Jāpiemin gan arī, ka daudzos gadījumos mūsu speciālisti ir veidojuši teicamus un labskanīgus sēņu latviskos nosaukumus tur, kur tādu vēl nebija. Kā izcils šādu nosaukumu meistars jāmin Vilis Lūkins, kuram pieder tādi skanīgi sēņu nosaukumi, kā agrenes (Sarcoscypha), čemurenes (Grifola), greznulites (Delicatula), sūneklenes (Leptoglossum) u. c.

Ar mums runā arī sēņu latīniskie nosaukumi, kurus lieto zinātnieki, lai, nezinādami katras tautas sēņu nosaukumus (un daudzām sēņu sugām tādu nemaz nav!), varētu ērti saprasties. Nu ko, piemēram, nozīmē mušmiru ģints latīniskais nosaukums Amanita? Izrādās, ka Mazāzijā ir Amanu kalnu grēda. Tās nogāzēs augot daudz sēņu, arī mušmiru. Kad mikologs H. Persons deva šai sēņu ģintij latīnisko nosaukumu, viņš izveidoja atvasinājumu no šis kalnu grēdas nosaukuma.

Mūsu mežos vietumis atrod interesantas pūpēžu sēnes – zemeszvaigznes (Geaslmm). Šo sēņu latīniskais nosaukums (lai gan veidots no grieķu valodas) to arī burtiski nozīmē: „gē”  – zeme” un „aster”  – „zvaigzne” . Šis sēnes tādu nosaukumu ieguvušas no sava augļķermeņa formas: tā ārējais apvalks saplaisā un zvaigžņveidā atliecas uz substrāta, kā to var redzēt vienai no biežāk sastopamajam sugām – skropstainajai zemeszvaigznei (Geastrum fimbriatum).

Pavisam neparasti latīniskie nosaukumi ir Latvijā tik populārajiem zemestaukiem un Ravenela mutīnei. Zemestauku ģints latiniskais nosaukums ir „Phallus”, kas nozīmē „fallu”, t. i, vīriešu dzimumorgānu. Latvijā biežāk sastopami parastie zemestauki, kuru latīniskais nosaukums ir „Phallus impudicus” . „Impudicus” nozīmē „bezkaunīgais” . Tā jau tas iznāk: kails, neapsegts, visiem redzams. Pie mums pēdējās desmitgadēs dārzos un parkos ieviesusies sēne no Ziemeļamerikas – Ravenela mutine (Mutinus ravenelii). „Mutinus” būtībā nozīmē to pašu, ko „Phallus”, tikai attiecībā uz suņa „rīku” . Interesanti atzīmēt, ka igauņi mutīnes ir nosaukuši par „peniseen” . Tas nebūt nenozīmē to, ko jūs pirmajā brīdī iedomājāties, bet gluži vienkārši „suņu sēne”, jo igauniski „peni” ir „suns” . Latviešu valodā, turpretī, par suņu sēnēm tautā sauc jebkuras nepazīstamas sēnes: nevienai konkrētai sēņu sugai suņu sēnes nosaukums nav piešķirts.

Sēņu nosaukumi runā, sēņu nosaukumi dažādās valodās stāsta. Mēģināsim tajos ieklausīties un tos saprast! Saprotot šos nosaukumus, kuros atspoguļojas tautu gadsimtu vērojumi, mēs labāk sapratīsim arī to, kas notiek dabā un tieši sēņu valstī kopsakarībā ar citiem organismiem.

 


Sākums/Top














 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «nosaukumi.shtml» veidoja Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba at lanet.lv
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2018.07.11-12:35

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *