|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba at lanet.lv |
 |
Interesanti par dažām sēnēm |
Sēnes cilvēkiem pazīstamas jau no senseniem laikiem. Daudz dažādas informācijas par sēnēm atrodamas grāmatās, laikrakstos un žumālos. Tur ir gan ticamas, gan arī gluži neticamas ziņas. Sēnes pieminētas arī Ginesa rckordu grāmatā. Tur atrodama informācija, ka lielākā sēne, kuru latviski varētu saukt par bumbuļaino celmeni (Armillaria bulbosa), atrasta 1992. gadā ASV Vašingtonas štatā. Tās kolonija aizņēmusi 37 akrus (1 akrs ir apm. 0,4 ha). Kolonijas svars aprēķināts vairāk nekā 100 t, bet vecums vērtēts uz 1500 gadiem. Šī kolonija arī tiek uzskatīta par pasaules lielāko organismu.
Lasītājs gluži pamatoti jautās, kā teikto lai saprot. Acīmredzot tā, ka runa ir par vienas sēnes lielu sēņotni, kas aizņem milzīgo minēto platību un kuras masa aprēķināta pēc kādas noteiktas metodikas.
Latvijā bieži lielās masās atrodama parastā celmene (Armillaria mellea), minētās bumbuļainas celmenes tuva radiniece. No piepju sēnēm Ginesa rekordu grāmatā iekļuvusi sēne ar skanīgu latīņu nosaukumu Rigidoporus ulmarius. Daļēji latviskojot, to var saukt par gobu rigidipori. Ta. ir sēne ar sēdošu daudzgadīgu augļķermeni, kas pēc noteicēju aprakstiem sasniedz 7 - 50 cm platumu, 6 - 20 cm rādiusu un 1 - 8 cm biezumu. Šī sēne aug uz dažādiem lapu kokiem, it īpaši pie dobu stumbru pamatnes, vai arī tajos iekšā (galvenokārt gobām, bet arī apsēm, ozoliem). Eiropā šī sēne ir reta (Spānijā, Francijā, Vācijā, Anglijā). Ginesa rekordu grāmatā minēta šī sēne, kas izaugusi pie atmirušas gobas
Starptautiskā mikoloģijas institūta teritorijā Kjū pilsētā Anglijā (it kā zinādama, ka jāizaug pie speciālistiem). 1992. gada janvāri tas izmēri bijuši visai iespaidīgi: augļķermeņa platums – 147,5 cm, rādiuss – 140 cm, bet apkārtmērs – 445 cm! Rādiuss gadā palielinājies par 9 collām (t. i. 22,5 cm).
Diemžēl bieži nākas sastapties ar dažādām publicētam aplamībām. Sevišķi tas attiecas uz periodiku, kurā sniegtā informācija par sēnēm dažkārt nedod pilnīgu apskatītā jautājuma izklāstu un nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas lasītājam rodas, rakstu lasot, vai arī publicē sagrozītus datus. Tā 80. gados Igaunijā atrada krokaino kazbārdi (Sparassis crispa). Presē parādījās ziņa par šīs sēnes pirmatradumu Igaunijā un tika minēts, ka atrastā sēnes augļķermeņa diametrs ir 1,5 m lai gan faktiski 1,5 m bija sēnes augļķermeņa apkārtmērs. Starp diametru un apkārtmēru taču ir visai liela starpība. Bet vienreiz publicēto informāciju kā absolūtu patiesību pārdrukāja citi preses izdevumi un ziņu par milzu sēni varēja lasīt arī tā laika t. s. Vissavienības izdevumos.
Preses izdevumiem vispār ir tieksme publicēt par sēnēm iespējami sensacionālāku informāciju. Tā „Cīņa” 1972. gada 29. oktobri publicēja nelielu rakstiņu: „Mazliet neparasti”, kurā bija teikts: „Šo neparasto sēni liepājnieki varēja apskatīt izstādē «Cilvēks un daba» . Grifolas svars – 10 kilogramu, bet apkārtmērs 1,7 metri. To pilsētas pievārtē zem ozola atradusi liepājniece V. Seilone...” Bet 1972. gada 7. decembri Maskavā, laikrakstā „Izvestija” parādījās neliels J. Baloža rakstiņš „Sēņu karalis” . Tajā bija teikts: „Daudz interesantu objektu savākts izstādē «Cilvēks un daba» Liepājā, Latvijas PSR. Sevišķi interesanta ir sēne, kas sver 10 kilogramus un kuras augstums 1,7 m” . ievērojiet: pazudis ir sēnes nosaukums, bet izmēri attiecināti uz citu dimensiju.
Pēc pāris dienām šo rindiņu autors saņēma atklātnīti no toreizējās Ļeņingradas, no Botānikas institūta kolēģiem, ar lūgumu noskaidrot, kas tad ir šī lielā sēne...
Dažkārt pēc publicētā ir grūti spriest, par kādu sēni vispār ir runa, Tā „Cīņa” 1975. gada 23. augustā publicēja A. Kleina rakstiņu bez virsraksta, Tajā bija teikts: „Mežā netālu no l. iepājas 12 gadus vecais skolnieks Dēviss Čerņevskis atrada neparasti lielu sēni, tā saucamo lakas piepi, retu eksemplāru ar triīs cepurītēm (diametrs lielākajai no tām sasnicdza pusmetru); šai sēnei piemīt ārstnieciskas īpašības – tā novērš smaganu iekaisumu.” . Kādi iebildumi rodas speciālistam lasot šo rakstu? Lakas plakanpiepe nemēdz augt tik liela.. Pēc literatūras datiem cepurītes diametrs var sasniegt 10 - 25 (pat līdz 35) cm, bet biezums 2 - 3 cm. Šādām cepurītēm ir arī to malā vai retāk ccntrā piestiprināts kāts. Sēne praktiski nav sajaucama ar kādu citu sēni tāpēc, ka tās augļķermeņa un kātiņa virsma šķiet it kā nolakota. Šādu iespaidu rada blīvs sēnes hifu slānis. Par kādu sēni tad visdrīzāk varētu būt runa minētajā rakstā? Visdrīzāk par zvīņu piepi, kas mūsu apstākļos sasniedz lielus izmērus un kuras cepurītes mēdz augt viena virs otras, kas nav raksturīgs lakas plakakanpiepei, Speciālistu mēģinājumi šajos gadījumos iegūt noteikšanai kaut nelielu augļķermeņa gabaliņu un precidzēt, kas tā ir par sēni, parasti beidzas nesekmīgi. Nesekmīgi beidzās arī mūsu mēģinājumi noskaidrot, kas tā īsti bija par piepi, ko atrada Dēviss Čerņevskis un kāda grifolas suga bija parādīta izstādē Liepājā.
Pagājušā gada rudenī preses slejās parādījās informācija par saindēšanos ar sēnēm Daugavpilī, No ģimenes, kas bija ēdusi sēnes, tēvs ar meitu un dēlu nomira, bet māte nonāca reanimācijā. Tas arī viss. Ikvienu lasītāju varētu interesēt, kas tad notika ar māti un kāda sēne bija izraisījusi šo saindēšanos, taču šāda informācija vairāk nesckoja. Paklīda gan baumas, ka saindēšanās nemaz nav notikusi ar sēnēm, bet ar kādu sāls vietā nejauši lietotu indīgu vielu. Ginesa rekordu grāmatā kā indīgākā pasaules sēne minēta arī pie mums sastopamā zaļā mušmire (Amanita phalloides). Teikts, ka šī sēne ir atbildīga par 90 % no visiem nāves gadījumiem, ko izraisījušas sēnes. Sausa sēne satur 7 - 9 mg toksīna. Ir aprēķināts, ka šī toksīna nāvīga deva atkarībā no ķermeņa svara ir 5 - 7 mg, kas atrodami apmēram 35 gramos svaigu sēņu. No saindēšanās ar šo sēni miruši kardināls Džulio di Mediči, pāvests Klements VII. Vēstures avotos minēta arī versija par to, kā ar sēnēm noindēts Romas ķeizars Klaudijs (10. g. pirms Kristus – 54. g. pēc Kristus). Klaudijs savu pirmo sievu Mesalīnu un viņas mīļāko notiesāja uz nāvi. Pēc tam viņš apprecēja brāļa meitu Agripīnu. Agripīna viņu pierunāja adoptēt viņas dēlu no pirmās laulības Lūciju Domiciju (vēlāko ķeizaru Nēronu). Bīdamās, ka ķeizara labvēlību varētu iegūt viņu dēls Britanniks, Agripīna noindēja Klaudiju, tādējādi savam dēlam no pirmās laulības nodrošinot troni. Šajos indēšanas darbos izmantotas indīgas mušmiru sugas.
Līdz ar to var secināt, ka sēnēm senatnē ir bijusi nozīmīga vieta dažādos vēstures pagriezienos. Šos jautājumus sīki pētījis amerikāņu baņķieris R. G. Vasons. Viņš galvenokārt pētījis sēņu nozīmi šajā aspektā Vidusamerikā, Krievijā, Indijā. 1957. gadā kopā ar sievu viņš publicēja monogrāfiju divos sējumos : „Sēnes, Krievija un vēsture” .
1990. gadā bija publicēts krievu žurnālista Vladimira Solovjova raksts „Ļeņina nāves mīkla” . Šajā rakstā, kas būtībā ir daļa no futuroloģiskā romāna „Operācija „Mauzolejs„”, ir izvirzīta hipotēze, ka Ļeņins noindēts ar sēnēm. Tiek minēta pat precīza sēņu suga viena tīmeklene (Cortinarius speciosissimus). Vai tiešam Ļeņins būtu noindēts ar šo sēni? Nez vai. Ļeņins mira Gorkos Maskavas apgabalā. Bet pēc Krievijā veiktajiem pētījumiem, Maskavas apgabalā šī sēņu suga vispār nav līdz šim atrasta. Turklāt pazīt un pareizi noteikt tīmekleņu sugas spēj tikai speciālists. Hipotēze tiek pamatota ar to, ka Ļeņina matu saknēs atrasti indīgo sēņu toksīni falloidīns un amanitins. Taču minētās; tīmeklenes toksīni darbojas līdzīgi kalnu tīmeklenes (Cortinarius orellanus) toksīniem, no kuriem galvenais ir orellanins. Tātad atkal neatbilstība... Bet varbūt Ļeņins saindējies vai arī noindēts ar mušmirēm, kurām raksturīgi minētie toksīni?
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |