|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba at lanet.lv |
Atcerēsimies, ka pareizi ievācot sēnes, mēs rūpējamies arī par to, lai neizpostītu šo sēņu augtenes un, lai šīs sēnes tajās augtu arī nākotnē. Tādejādi mēs rūpēsimies, lai mūsu meži nekļūtu nabadzīgāki ar sēņu resursiem.
38 sēņu sugas ir ierakstītas 1997. gadā izdotajā Latvijas Sarkanajā grāmatā. 2000. gadā Latvijas Republikas Ministru Kabinets izdeva Noteikumus ar kuriem 51 sēņu suga ir ņemta valsts aizsardzībā. Tās ir Latvijā retas vai ļoti retas sēņu sugas, kuru izplatība ir saistīta ar specifiskiem augšanas apstākļiem un substrātiem. Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas tādas sēnes kā čemurenes (Grifola sp.), kuru augtenes atrodas pie ozoliem vai to tuvumā, vairākas zemeszvaigžņu (Geastrum) sugas, cirtainā kāzbārde (Sparasssis crispa ), kas atrodama pie vecu priežu celmiem, ļoti retā melnā zvīņbeka (Strobilomyces floccopus ), kas aug jauktos un lapu koku mežos un citas.
Jāsaudzē ir ikviena nepazīstama sēne ! Starp tām var būt ne tikai citiem sēņotājiem pazīstamas ēdamās sēnes, bet arī retās un aizsargājamās sēnes. Daudzās indīgās sēnēs ir vielas, kas šīs sēnes var nākotnē padarīt par vērtīgu dabas resursu. Tāpat daudzas indīgās sēnes veido mikorizu ar meža kokiem un to klātbūtne mežam ir nepieciešama. Tāpēc sēņojot nedarīsim pāri ne dabai, ne arī sev.
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |