Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Sēņu aprakstos sastopamie termini


Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba at lanet.lv
adateņu sēnesno sistemātiskā viedokļa heterogēna, neviendabīga sēņu grupa, kuras cepurīšu apakšpusē vai arī uz klājenisko augļķermeņu virsmas redzamas mazas adatiņas uz kurām veidojas šo sēņu sporas
anamorfa
(konīdiju stādija)
sēņu attīstības stādija, kad sporas veidojas bezdzimumiski noraisoties no hifām vai to specializētiem veidojumiem – konīdījnesējiem
asks
(somiņa)
askusēņu veidojums, kurā askusēnēm dzimumiski attīstās sporas
askusēne
(somiņsēne)
sēne, kurai sporas dzimumiski veidojas askos (somiņās)
augļķermenissēņu veidojums uz kura vai kurā veidojas sporas
bazīdijabazīdijsēņu šūna uz kuras attīstās bazīdijsporas
bazīdijsēne
(staklīšu sēne)
sēne, kurai sporas dzimumiski veidojas uz bazīdijām
cepurīšu sēnesno sistemātiskā viedokļa heterogēna, neviendabīga sēņu grupa, kuras augļķermeņiem izšķirams kātiņš un cepurīte (piemēram, dažādas bekas, atmatenes, bērzlapes u. c. sēnes)
eksoperīdijspūpēžu sēņu augļķermeņu perīdija (apvalka) iekšējā daļa
ēku sēnessēnes, kas attīstās uz ēku koka daļām un tās bojā izraisot trupi
endoperīdijspūpēžu sēņu augļķermeņu perīdija (apvalka) ārējā daļa
giromitrīnstoksīns, kas veidojas parastās bisītes u. c. sēņu augļķermeņos
glebapūpēžu sēņu augļķermeņu iekšējā, auglīgā daļa
gredzensveidojums uz cepurīšu sēņu kātiņa, kas attīstās no daļējā plīvura
helvelskābeno 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum kļūdaini uzskatīja, ka helvelskābe ir toksīns, kas veidojas parastās bisītes un dažu citu sēņu augļķermeņos. Patiesībā šāda viela nemaz neeksistē
hifapavedienveidīga sēņotnes struktūra
hitrīdijsēnessēņu bodalījums, kura sēņu ķermeni veido kails protoplasts vai arī aizmetņa tipa micēlijs, bet šūnapvalki satur hitīnu. Vienīgās sēnes, kuru attīstības ciklā veidojas zoosporas un kustīgas gametas
hlorofilsaugušūnu zaļais pigments
īstās miltrasas
sēnes
askusēnes, kas izraisa augu slimības – miltrasas
melnplaukas
sēnes
parazītiskas sēnes, kuras izraisa ziedaugu slimības – melnplaukas; sevišķi pazīstamas dažādiem labības augiem
micēlijssēņotne – hifu kopums, kas veido sēni
neīstās miltrasas
sēnes
hromistu valsts oomicē; šu nodalījuma sēnes, kas izraisa augu slimības – neīstās miltrasas
oomicētesēne ar vienšūnas micēliju, kuras šūnapvalki nesatur hitīnu, bet celulozi. Tāpēc arī oomicētes tagad ir izslēgtas no sēņu valsts
parazītsīp. v. parazītisks – organisms, kas pārtiek no cita dzīva organisma barības vielām
piepju sēnessēnes ar cietiem, ādainiem vai kokainiem augļķermeņiem. Šo sēņu sēņotne attīstās dzīvā vai atmirušā (apstrādātā) koksnē, bet augļķermeņi veidojas uz koksnes virsmas vai koku stumbriem
plazmodijskaila protoplazmas masa ar daudziem kodoliem
plazmodioforo-
micētes
protistu valsts parazītiski organismi, kuri izraisa augu slimības
protoplastsaugu šūnu iekšējais saturs bez šūnapvalka
rūsas sēnesparazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu. Izraisa paparžaugu un sēklaugu slimības – rūsas
saprolegnijasūdens sēnes, kas attīstās kā saprotrofiski, retāk parazītiski organismi uz ūdens dzīvniekiem
saprotrofsīp. v. saprotrofisks – organisms, kas pārtiek no nedzīvām organiskām vielām
sēņotne
(micēlis)
hifu kopums, kas veido sēni
sporavien – vai daudzšūnu vairošanās vienība aļģē, sēnēm, sūnām un papardēm
sugalat. species; saīsinājumi: vienskaitlī – sp.; daudzskaitlī – spp. – taksonomiska kategorija, kas mazāka par ģinti, bet lielāka par pasugu; ja ģints mosaukumam seko saīsinājums „sp.” , tad tas norāda, ka dotais organisms nav noteikts līdz sugai; ja pēc ģints nosaukuma seko „spp.” tad tas norāda, ka runa ir par divām vai vairākām šīs ģints sugām
teleomorfasēņu attīstības stādija, kad sporas veidojas dzimumiski askos vai arī uz bazīdijām
trupeprocess, kuru izraisa piepju sēnes, bojājot ēku koka konstrukcijas kā kokus mežā
vējslotsēnesparazītiskas askusēnes, kuru sēņotne, cauraužot augu orgānus, izraisa šo orgānu (augļu, lapu un zaru) deformāciju
zigosēnessēnes ar labi izveidotu, zarotu sēņotni, kuras jaunās hifas ir bez šķērssienām, bet vecajās veidojas šķērssienas. Dzimumvairošanās zigogāmija, bezdzimumvairošanās noris ar sporangijsporām, kas veidojas sporangijos

 


Sākums/Top














 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «vardnica.shtml» veidoja Dr. biol. emer. Edgars Vimba evimba at lanet.lv
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *