Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Priežu meži

Ligita Liepiņa un Anna Mežaka

Parasti priežu mežos sastop 3 galvenās sūnas, kuras sauc par spalvsūnām: Pleurozium schreberi, Hylocomium splenmdens un Ptilium crista-castrensis. Bet tas vēl nav viss.

Hylocomium splendens - spīdīgā stāvaine


Spīdīgā stāvaine
Hylocomium splendens


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Velēnas zaļas vai dzeltenīgas, skrajas, spīdīgas. Stumbrs līdz 15 cm garš, divkārt plūksnoti zarots. Augam raksturīgs stāvojums, kas atbilst augšanas gadiem. Stumbra lapas plati vai gareni olveidīgas. Seta sarkanīga līdz 4 cm gara. Sporu vācelīte gareniski olveidīga, līdz 4 mm gara, brūna

Lapu un skuju koku mežos (uz augsnes), uz granīta akmeņiem, kas klāti ar augsni, salmu jumtiem, kā arī blakus mežam esošās pļavās, dažkārt augstajos purvos. Plaši izplatīta suga.

!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Lars Hedenäs

Pleurozium schreberi - Šrēbera rūsaine


Šrēbera rūsaine
Pleurozium schreberi


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Sūnas spīdīgas, skrajas, gaiši zaļas vai dzeltenīgas. Stumbrs pacilus vai guļošs, 5 – 15 cm garš, sarkanīgi vai tumši brūns. Stumbra lapas līdz 3,5 mm garas, gareni vai plati olveidīgas. Seta dzelteni vai brūni sarkanīga, 2 – 4 cm gara. Sporu vācelīte 3 – 4 mm gara, brūna cilindriska.

Sastopama visos meža tipos. Gan ar humusu bagātās augsnēs, gan smilšainās vai kūdras augsnēs. Aug arī pie koku pamatnes un uz celmiem, sausās pļavās, uz ciņiem augstajos purvos, salmu jumtiem, kristāliskiem iežiem, kā arī uz trūdošas koksnes. Ļoti bieži sastopama.

Līdzīgā suga ir Scleropodium purum. Abu sugu viena no atpazīstamākajām atšķirībām ir stumbru krāsa. Pleurozium schreberi tas ir brūns, bet Scleropodium purum gaiši dzelteni-zaļš. Viņas var augt arī vienā mežā un blakus.

!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Anna Mežaka
Tapšanas laiks: 2005.

!!!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Anna Mežaka
Tapšanas laiks: 2005.

lapa (mikroskōpā)

Ptilium crista – castrensis - parastā straussūna


Parastā straussūna
Ptilium crista – castrensis


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Velēnas līdz 15 cm augstas, dzelteni vai gaiši zaļas, spīdīgas, skrajas. Stumbrs guļošs, pacilus vai stāvs. Augs atgādina strausa spalvu (man gan vizuāli izskatās pēc plānām plāksnītēm, kas atgādina rievotos čipsus (tās ir tikai manas domas). Stumbra lapas līdz 2,5 mm, ovāli lancetiskas. Seta līdz 4 cm gara, sarkanīga. Sporu vācelīte gandrīz cilindriska, līdz 4 mm.

Uz augsnes skuju koku retāk jaukto koku mežos, uz salmu jumtiem, uz granīta akmeņiem, kas klāti ar kūdru vai meža nobirām, celmiem. Reti aug mitrās vietās. Aug kopā ar Pleurozium schreberi, viļņaino divzobi Dicranum polysetum, lielo divzobi Dicranum majus, Hylocomium splendens, Sphagnum angustifolium, Sph. girgensohnii. Bieži sastopama.

!!!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Anna Mežaka
Tapšanas laiks: 2005.

!!!

Dicranum polysetum – viļņainā divzobe


Viļņainā divzobe
Dicranum polysetum


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Augi līdz 10 cm augsti, kopā ar Pleurozium schreberi, Hylocomium splendens un Ptilium crista-castrensis ir ja ne vienīgās, tad valdošās sugas dažādu mitrumu priežu mežos. Izplūcot sairst pa atsevišķiem augiem. Stumbrs stāvs, klāts ar baltu vai gaiši brūnu blīvu rizoīdu tūbu. Lapas viļņotas (divas pēdējās pazīmes atšķir šo sugu no līdzīgās un turpat blakus augošās Dicranum scoparium, kurai nav rizoīdu tūbas un lapas nav viļņotas, bet pats augs ir spīdīgi-zaļš). Atšķirībā no D. scoparium, uz viena stumbra vērojamas vairāki sporogoni.
!!!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Anna Mežaka
Tapšanas laiks: 2005.


Slotiņu divzobe
Dicranum scoparium


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Anna Mežaka
Tapšanas laiks: 2005.

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2003. gada maijs

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2003. gada maijs

Scleropodium purum – purpura ragzobe


Tīrā zaļkāte
Scleropodium purum


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Irdenās gaiši zaļās velēnās. Sūna ļoti līdzīga Pleurozium schreberi, bet tomēr ir atšķirība. Scleropodium purum stumbrs ir gaišā krāsā, bet Pleurozium schreberi – brūns. Arī lapas Scleropodium purum ir lielākas un ir liektas, līdz ar to augs izskatās kuplāks.
!

Funaria hygrometrica – parastā griezene


Parastā griezene
Funaria hygrometrica


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) http://www.hiddenforest.co.nz/bryophytes/mosses/familys/funariaceae/funar01.htm

Suga, kuras latviskais nosaukums gadu gaitā mainījies. Sākumā tā saukta par degumu sūnu, jo tās galvenais atpazīstamais biotops ir ugunskuru vietas un augsnes atsegumi, bet tagad to sauc par griezeni, jo tās seta sausā laikā sagriežas pret pulksteņa rādītāja virzienu, bet mitrā laikā atritinās. Šādu eksperimentu – aprasinot sūnu ar ūdeni - var izdarīt katrs pats, un sūna liksies dzīva. Ļoti vecos laikos šo sugas īpašību esot izmantojuši higrometros.
Augi sīki, līdz 3 cm augsti, gaiši zaļi, vēlāk brūngani. Aug blīvās velēnās. Lapas platas, olveidīgas. Sporogonus sastop bieži, sporu vācelītei raksturīga bumbierveida forma

Morfoloģiskais raksturojums

Velēnas blīvas, no 0,4 – 3,5 cm augstas, gaiši zaļas vai dzeltenīgas. Stumbrs stāvs bez zariem, apakšdalā ar brūniem rizoīdiem. Lapas 2,5 – 3 mm garas, gareni otrādi olveidīgas. Seta līdz 8 cm gara, sarkanīgi brūna. Sporu vācelīte līdz 4 mm gara, bumbierveidīga, dzelteni brūna, horizontāla vai nokarena.

Biotops

Mežos, parasti izdegumos vai vecu ugunskuru vietās. Viena no tipiskajām pioniersugām. Aug uz dažādām augsnēm, grāvju malās, autoceļu un dzelzsceļu uzbērumiem, uz dolomīta un citiem iežiem, kas satur karbonātus, uz smilšakmeņiem, sausās un purvainās pļavās, kāpās, sausos mežos. Aug kopā ar Ceratodon purpureus, nokarvācelīšu poliju Pohlia nutans.
Plaši izplatīta.


Parastā griezene
Frunaria hygrometrica


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Anna Mežaka
Tapšanas laiks: 2005.


Lapas sagatavošanai izmantoti A.Āboliņas Briofloras etaloni.
Lapa sagatavota izmantojot Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas atbalstu

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «priezu_mezi.shtml» veidoja Ligita Liepiņa un Anna Mežaka
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *