|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Ligita Liepiņa un Anna Mežaka |
Foto: Ligita Liepiņa |
Purvi aizņem 10% no Latvijas teritorijas. Visvairāk to ir Austrumlatvijas zemienē, Piejūras līdzenumā, Ziemeļvidzemes morēnu līdzenumā.
Latvijā ir 3 veidu purvi:
70% no purviem aizņem augstie purvi, kuri iedalās: Rietumu tipā - Kurzemes piejūras purvi, kuros dominē okeāniskas sugas Sphagnum tenellum, Sph. rubellum, bet purvu malās Myrica gale. Austrumu tips izplatīts pārējā republikas daļā.
Pēc nanoreljefa tie var būt vienkārši, vai veidot sugu kompleksus. Vidējais dziļums ir 3-8 m, bet maksimālais 12 m.
Purvu malās parasti vienlaidus paklāju veido Sphagnum magellanicum. Kurzemes pusē kopā ar Sph. papillosum. Bedrēs un nanoreljefa pazeminājumos Sph. angustifolium, kopā ar Polytrichum affine, Dicranum polysetum, Aulacomnium palustre, Pleurozium schreberi, retāk Dicranum affine. Purvu malās mēdz būt Sphagnum warnstorfii, Sph. russowii, retāk Polytrichum commune. Lielāko segumu purvos dod Sph. fuscum, mazāk Sph. magellanicum un ķērpji Pleurozium schreberi, Polytrichum affine, Aulacomnium palustre, Dicranum affine, kas gan ir reti sastopama suga.
Sugu sastāvs purvos vai to kompleksos gadu gaitā izmainās maz, neskatoties uz dažādiem vecumiem un atšķirīgiem struktūrelementiem – akači, bedres. Akačos parasti ir Sphagnum cuspidatum, kuram var būt piejauktas Sph. flexuosum un retā Sph. majus, Sphagnum rubellum un Sph. tenellum ir tipiski maziem un sekliem akačiem, vai to malām. Augsto purvu ezeros atrodamas Sphagnum cuspidatum, Warnstorfia fluitans, Warnstorfia exannulata. Ir atrodama arī Sph. magellanicum ūdens forma. Kūdras pH zemajos purvos ir 6,8-7,5.
Zemajos purvos konstatētas 57 sugas. 34 no tām ir plaši izplatītas. Edifikatorsugas ir Calliergonella cuspidata, Calliergon gigantheum, Warnstorfia Drepanocladus vernicosus, Plagiomnium rugicum, Sphagnum contortum, Sph. subsecundum, Sph. warnstorfii, Thuidium philibertii, Tomenthypnum nitens. Kopā ar Dicranum bonjeanii, Campylium stellatum, Bryum pseudotriquetrum, Climacium dendroides, Cratoneuron filicinum, Drepanocladus aduncus, Warnstorfia exannulata, W. Fluitans, Fissidens adiantoides, Sphagnum teres. Kurzenes zemie purvi ir kalcifili. Tajos dominējošās sugas ir Scorpidium scorpidioides, Drepanocladus intermedius, D. lycopodioides, Campylium stellatum, reizēm arī Ditrichum flexicaule, Drepanocladus sendtneri, uz ciņiem Myurella julacea un Tortella tortuosa.
Pārejas purvos, kuru ir maz, parasti uz ciņiem sastop augsto purvu sugs, bet ieplakās zemo purvu sugas – 43. Plaši izplatīti ir Sphagnum magellanicum, Sph. angustifolium, Polytrichum affine, Aulacomnium palustre, Calliergon giganteum, Calliergonella cuspidata, Bryum pseudotriquetrum, Dicranum bonjeanii, Drepanocladus aduncus, Warnstorfia fluitans.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |