Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Purvi

Ligita Liepiņa un Anna Mežaka
Purvs
 
Sphagnum sp.
Foto: Ligita Liepiņa

Purvi aizņem 10% no Latvijas teritorijas. Visvairāk to ir Austrumlatvijas zemienē, Piejūras līdzenumā, Ziemeļvidzemes morēnu līdzenumā.

Latvijā ir 3 veidu purvi:

70% no purviem aizņem augstie purvi, kuri iedalās: Rietumu tipā - Kurzemes piejūras purvi, kuros dominē okeāniskas sugas Sphagnum tenellum, Sph. rubellum, bet purvu malās Myrica gale. Austrumu tips izplatīts pārējā republikas daļā.

Pēc nanoreljefa tie var būt vienkārši, vai veidot sugu kompleksus. Vidējais dziļums ir 3-8 m, bet maksimālais 12 m.

Purvu malās parasti vienlaidus paklāju veido Sphagnum magellanicum. Kurzemes pusē kopā ar Sph. papillosum. Bedrēs un nanoreljefa pazeminājumos Sph. angustifolium, kopā ar Polytrichum affine, Dicranum polysetum, Aulacomnium palustre, Pleurozium schreberi, retāk Dicranum affine. Purvu malās mēdz būt Sphagnum warnstorfii, Sph. russowii, retāk Polytrichum commune. Lielāko segumu purvos dod Sph. fuscum, mazāk Sph. magellanicum un ķērpji Pleurozium schreberi, Polytrichum affine, Aulacomnium palustre, Dicranum affine, kas gan ir reti sastopama suga.

Sugu sastāvs purvos vai to kompleksos gadu gaitā izmainās maz, neskatoties uz dažādiem vecumiem un atšķirīgiem struktūrelementiem – akači, bedres. Akačos parasti ir Sphagnum cuspidatum, kuram var būt piejauktas Sph. flexuosum un retā Sph. majus, Sphagnum rubellum un Sph. tenellum ir tipiski maziem un sekliem akačiem, vai to malām. Augsto purvu ezeros atrodamas Sphagnum cuspidatum, Warnstorfia fluitans, Warnstorfia exannulata. Ir atrodama arī Sph. magellanicum ūdens forma. Kūdras pH zemajos purvos ir 6,8-7,5.

Zemajos purvos konstatētas 57 sugas. 34 no tām ir plaši izplatītas. Edifikatorsugas ir Calliergonella cuspidata, Calliergon gigantheum, Warnstorfia Drepanocladus vernicosus, Plagiomnium rugicum, Sphagnum contortum, Sph. subsecundum, Sph. warnstorfii, Thuidium philibertii, Tomenthypnum nitens. Kopā ar Dicranum bonjeanii, Campylium stellatum, Bryum pseudotriquetrum, Climacium dendroides, Cratoneuron filicinum, Drepanocladus aduncus, Warnstorfia exannulata, W. Fluitans, Fissidens adiantoides, Sphagnum teres. Kurzenes zemie purvi ir kalcifili. Tajos dominējošās sugas ir Scorpidium scorpidioides, Drepanocladus intermedius, D. lycopodioides, Campylium stellatum, reizēm arī Ditrichum flexicaule, Drepanocladus sendtneri, uz ciņiem Myurella julacea un Tortella tortuosa.

Pārejas purvos, kuru ir maz, parasti uz ciņiem sastop augsto purvu sugs, bet ieplakās zemo purvu sugas – 43. Plaši izplatīti ir Sphagnum magellanicum, Sph. angustifolium, Polytrichum affine, Aulacomnium palustre, Calliergon giganteum, Calliergonella cuspidata, Bryum pseudotriquetrum, Dicranum bonjeanii, Drepanocladus aduncus, Warnstorfia fluitans.

Sfagnu sūnu augtenes

Sphagnum magellanicum - magelāna sfagns


Magelāna sfagns
Sphagnum magellanicum


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Visbiežāk sastopamais sfagns, uz slapjām kūdras augsnēm. Velēnas sarkanīgas, vienīgais no lielajiem sfagniem, kas gaismas ietekmē vismaz augšdaļā iekrāsojas sarkani violets. Apēnojumā var būt zaļā krāsā, tad sūnu var noteikt tikai mikroskopiski.
Skuju koku mežos kur sākusies pārpurvošanās un purvos to sastop kopā ar Sph. angustifolium un Sph. fuscum, Polytrichum juniperinum.

Stumbra lapas mēlesveida, lielas, līdz pat 2 mm garas. Zaru lapas plati olveidīgas, kupolveidā ieliektas, līdz 2,5 mm garas.

Ļoti bieži sastopama suga. Sarkani violetās krāsas un auguma dēļ nesajaucama.

!!!

Sphagnum rubellum - iesarkanais sfagns


Iesarkanais sfagns
Sphagnum rubellum


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Vīna sarkanas, skrajas, mīkstas velēnas, līdz 15 cm augstas. Vizuāli mazāks par brūno sfagnu Sph. fuscum. Stumbra lapas 0,8 – 1,2 mm garas, zari sakārtoti pa 3 – 4 pušķī. Sporu vācelīte maza, pelēki brūna.

Aug galvenokārt augsto purvu vidusdaļā un akaču malās, kur bieži sastopams. Aug kopā ar Sph. tenellum, akaču malās kopā ar Sph. cuspidatum.

!!!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Anna Mežaka
Tapšanas laiks: 2005.

!!!

Sphagnum fuscum - brūnais sfagns


Brūnais sfagns
Sphagnum fuscum


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Brūns, lielāks par Sph. rubellum, velēnas blīvākas. Velēnas skrajas, līdz 17 cm garas, dažkārt arī zemas, blīvas, zaļas, tumši brūnas, bet nekad sarkanas. Stumbrs tievs, stumbra lapas 0,9 – 1,2 mm garas. Zari pa 3 – 5 pušķī. Sporu vācelīte pelēki brūna.

Aug purvājos, augstajos un pārejas purvos kopā ar Sph. magellanicum, Sph. rubellum. Sastop arī mežos.
Ļoti bieži sastopams.

!!!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Anna Mežaka
Tapšanas laiks: 2005.

!!!

Sphagnum cuspidatum - garsmailes sfagns


Garsmailes sfagns
Sphagnum cuspidatum


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Velēnas skrajas un augstas. Sūnu purvu lāmās ar ūdeni, aizaugušu ezeru krastos, bieži sastopama suga.
!!!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

!!!

Sphagnum tenellum - smalkais sfagns


Smalkais sfagns
Sphagnum tenellum


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Vismazākais no sfagniem. Gaiši zaļš līdz dzeltens, iesārts. Velēnas ļoti mīkstas, zemas, trauslas, līdz 10 cm augstas. Stumbrs tievs un trausls. Stumbra laps 1 – 1,4 mm garas, plati trīsstūrainas, mēles veida, galotnē zobainas. Zari sakārtoti pa 3 – 5 pušķī. Zaru lapas, sīkas, ap 0,8 – 1,2 mm garas, plati ovālas vai olveida, parasti vērstas uz vienu pusi. Sporu vācelīte sīka, dzeltenīgi pelēcīga.

Augstajos purvos bieži sastopams, seklās parasti neapūdeņotās lāmās, kā arī starp ciņiem kopā ar Sph. rubellum, retāk Latvijas austrumu daļā.


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Anna Mežaka
Tapšanas laiks: 2005.

!!!

Sphagnum angustifolium - šaurlapu sfagns


Šaurlapu sfagns
Sphagnum angustifolium


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Anna Mežaka
Tapšanas laiks: 2005.

Velēnas skrajas un augstas, vai blīvas un zemas, pelēcīgi un brūngani zaļas, dzeltenīgas. Stumbrs tievs, stumbrs lapas sīkas, 0,4 – 0,7 mm garas, tikpat platas trīsstūraini mēles veida vai mēles veida, noapaļotu un viegli bārkstveidā sairušu galotni. Zari sakārtoti pa 4 –5pušķī. Zaru lapas 0,9 – 1,2 mm garas, vienmēr šauri lancetiskas. Sporu vācelīte brūngani pelēcīga, sīka.

Mitros priežu un egļu mežos, pārpurvotos izdegumos, sūnu purvu nogāžu un malu kompleksos. Bieži aug augstā purvu malā, kā arī centrālajā daļā kopā ar iesarkano sfagnu Sph. rubellum, brūno sfagnu Sph. fuscum, meža sfagnu Sph. nemoreum, magelāna sfagnu Sph. magellanicum, distrofa (ezeri ar augstu humusvielu daudzumu, zemu pirmprodukciju un brūnu ūdeni) purva ezera malās. Atsevišķos laukumiņos sastopams arī pārejas un zemajos purvos, kā arī pārpurvotās pļavās. Ļoti bieži sastopams.


!!!

Aulacomnium palustre - purva krokvācelīte


Purva krokvācelīte
Aulacomnium palustre


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2004.

Šo sūnu augi vides apstākļu ietekmē ir tik mainīgi, ka bieži nepateiksi vai tā ir tā pati vai cita suga. Atklātās, sausās vietās velēnas gaiši vai dzelteni zaļas, augi stingri un ar blīvu lapojumu. Ēnainās vietās augi tumši zaļi, tievi, lapojums irdens, varbūt izskatās izstīdzējuši. Uz stumbra vienmēr raksturīga brūna rizoīdu tūba, gandrīz līdz galotnei. Lapas šauri lancetiskas. Bieži sastopama suga.
!!!

Polytrichum juniperinum - kadiķu dzegužlini


Kadiķu dzegužlins
Polytrichum juniperinum


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2003. gada maijs

Sūnas līdz 10 cm augstās irdenās velēnās. Stumbrs apakšpusē ar rizoīdu tūbu. Lapas sausā stāvoklī pieguļošas. Polytrichum strictum, kas tomēr pēc speciālistu diskusijām ir Polytrichum juniperinum sastop augstajos purvos un tā raksturīgākā pzīme ir baltā rizoīdu tūba ap stumbru.

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Ligita Liepiņa
Tapšanas laiks: 2003. gada maijs

!!!


Lapas sagatavošanai izmantoti A.Āboliņas Briofloras etaloni.
Lapa sagatavota izmantojot Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas atbalstu

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «purvi.shtml» veidoja Ligita Liepiņa un Anna Mežaka
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *