Akmeņlauzīšu dzimta (Saxifragaceae)

Foto: E. Vimba

Akmeņlauzīšu dzimtā ietilpst viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar veselām, retāk daivainām vai dalītām lapām. Ziedi divdzimumu, kārtni, vairog-, skar- vai ķekarveidīgā ziedkopā. Latvijā atrastas 2 ģintis ar 4 sugām.

No akmeņlauzītēm (Saxifraga) biežāk sastopama pļavas jeb sīpoliņu akmeņlauzīte (Saxifraga granulata) – daudzgadīgs augs ar 15 - 20 cm garu stublāju. Apakšējās lapas rozetē, nierveidīgas, 1 - 5 cm platas un 0,7 - 2,5 cm garas ar ieapaļi daivainām daļām un gariem kātiem. Stublājs galotnē zarots, pie pamata ar maziem vairsīpoliņiem. Ziedi vairog- vai skarveidīgā ziedkopā, balti vai iedzelteni. Zied no V - VII. Auglis – pogaļa. Aug sausieņu, parasti kaļķainās pļavās, piejūras kāpās, ūdeņu krastmalās.

Staignās, kūdrainās pļavās, zāļu purvos reti sastopama dzeltenā akmeņlauzīte (Saxifraga hirculus), kas ir valsts aizsardzībā.

Tipisks pavasara augs ir pamīšlapu pakrēslīte (Chrysosplenium alternifolium) – daudzgadīgs augs ar līdz 20 cm garu stublāju. Rozetes lapas nedaudzas, ieapaļi nierveidīgas, 7 - 25 mm garas un 10 - 35 mm platas ar līdz 5 cm gariem kātiem. Stublāja lapas mazākas, bet augšējās lapas – seglapas satuvinātas, līdzīgas stublāja lapām, iedzelteni zaļas, ietver vairogveidīgu ziedkopu. Ziedi sīki, zeltdzelteni. Zied IV - V. Auglis – pogaļa. Sastop samērā bieži mitros baltalkšņu un melnalkšņu mežos un krūmājos, mitrās krastmalās.