Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Balandu dzimta (Chenopodiaceae)


Edgars Vimba
Kālija sālszāle
Foto: B. Laime

Balandu dzimtai Latvijā pieder viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar kamoliņos pa 2 - 3 sakārtotiem ziediem, kuri veido šauru skaru vai vārpveidīgu ziedkopu. Galvenokārt dažādas nezāles un nezālieņu augi, retāk dabīgajā veģetācijā.

No Latvijā lielākās dzimtas ģints – balandām (Chenopodium) atrastas 20 sugas. No tām biežāk sastopama baltā balanda (Chenopodium album), kas ir viengadīgs, 10 - 150 cm garš augs, kuru vienmēr klāj vairāk vai mazāk blīva, miltaina apsarme. Parasta nezāle tīrumos, dārzos sētmalās u.c. vietās.

Zilganā balanda (Chenopodium glaucum) ir viengadīgs, 5 - 75 cm garš augs, ar dziļi rievainu, bieži vien baltām svītrām vai iesarkanu, pacilu vai guļošu stublāju, kas pie pamata zarojas. Lapas plātne iegarena, ovāla vai lineāra, virspusē zaļa, nedaudz spīdīga, apakšpusē ar izteiktu iedzelteni zaļganu vidējo dzīslu, bālgana, ar biezu miltainu apsarmi. Aug nezālienēs, dārzos, ceļmalās.

Interesanta ir daudzlapu balanda (Chenopodium foliosum). Tās ziedu apziednis trīslocekļains. Apziedņa lapiņas augšdaļā noapaļotas, reizēm ar īsu smailu galotni, pabiezas. Sākumā tās ir iedzelteni zaļganas, bet augļiem nogatavojoties kļūst sarkanas, sulīgas un viss kamoliņš kopumā atgādina ogu. Sastopama pareti nezālienās, dārzos. Arī kultivēta ar aplamu nosaukumu spinātzemene.

Pārējās balandu sugas Latvijā visumā paretas.

Otra dzimtas bagātākā ģints ir balodenes (Atriplex), no kuras Latvijā atrastas 12 sugas. Biežāk sastopama plašā balodene (Atriplex patula). Tas ir viengadīgs, 10 - 90 cm garš augs, kura stublājs stāvs vai pacils, gandrīz kails vai ar izkliedētu miltainu apsarmi.

Samērā bieži sastopama arī šķēplapu balodene (Atriplex hastata), kuras stublājs sasniedz 20 - 100 cm garumu. Lapas ar kātiem, trīsstūraini šķēpveidīgas ar atpakaļ vērstām austiņām, abās pusēs zaļas vai sudrabainas.

Jūrmalas liedagā bieži aug jūrmalas balodene (Atriplex littoralis). Tas ir viengadīgs, 25 - 75 cm garš zaļš augs ar taisnu, zarotu stublāju un lineāri lancetiskām vai lineārām lapām.

Diezgan bieži dārzos, nezālienās un sētmalās aug dārza balodene (Atriplex hortensis), kas sasniedz 60 - 150 cm garumu. Tā lapas satur līdz 0,2 % C vitamīna (atkarībā no šķirnes un augšanas apstākļiem C vitamīna daudzums upeņu ogās ir no 0,1 līdz 0,4 %). Sastopama arī auga forma ar sarkaniem stublājiem un purpursarkanām seglapām. Retumis to audzē arī kā krāšņumaugu.

Jūrmalas smiltājos aug jūrmalas kamieļzāle (Corispermum intermedium), kuras stublājs sasniedz 10 - 30 cm garumu, ar šaurām, lineārām lapām. Auglis ar platu caurspīdīgu spārniņu gar malu. Pārējās gar dzelzceļiem un nezālienēs atrodamās kamieļzāļu sugas ir ievazātas (adventīvas).

Jūrmalas liedagā dažviet sastopama kālija sālszāle (Salsola kali). Tās stublājs no pamatnes zarots, 5 - 40 cm garš. Lapas atstāvošas, lineāras, galotnē ar dzeloni. Gar dzelzceļiem un nezālienēs sastopamas arī citas, ievazātas sālszāļu sugas.

Šai dzimtai pieder arī tādi plaši kultivēti augi kā bietes un spināti.

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *