Bērzu dzimta (Betulaceae)

Foto: K. Kalviškis

Bērzu dzimtā Latvijā ietilpst vasarzaļi koki un krūmi ar viendzimuma ziediem. Vīrišķo ziedu spurdzes nokarenas. Sievišķo ziedu spurdzes īsas, galviņveidīgas, čiekurveidīgas, nokarenas vai stāvas. Auglis – viensēklas riekstiņš.

No bērziem (Betula) plaši sastopams āra jeb kārpainais bērzs (Betula pendula, sin. Betula verrucosa) – līdz 30 m augsts koks ar gludu, baltu mizu, kas vecākiem kokiem pie stumbra pamata nomelnē un saplaisā. Lapas plati trīsstūrainas vai rombiski olveidīgas. Vīrišķo ziedu spurdzes sēdošas, iegareni velteniskas, līdz 10 cm garas. Sievišķo ziedu spurdzes cilindriskas, 2 - 3 cm garas un 8 - 10 mm resnas. Zied V. Auglis – iegareni eliptisks riekstiņš.

Mitros mežos, purvainās vietās, izcirtumos bieži sastopams purva jeb pūkainais bērzs (Betula pubescens) – līdz 30 m augsts koks. Miza jauniem kokiem sārti brūna, vecākiem balta, tikai pie pamata melna un saplaisājusi. Lapas olveidīgas vai rombiski olveidīgas, to pamats mazliet sirdsveidīgs vai plati ķīļveidīgs. Jaunās atvases un lapas ar daudziem matiņiem. Pilnīgi attīstītām lapām matiņi ir tikai lapas plātnes apakšpusē un dzīslojuma stūros. Zied IV, V.

Zemais bērzs (Betula humilis) ir 1 - 2,5 m augsts krūms, kas diezgan bieži sastopams Vidzemē un Latgalē krūmainās pļavās, mežos, grāvjos, purvos. Tā lapas ir olveidīgi eliptiskas, bet dzinumi sveķaini, ar kārpiņām. Zied V, VI.

Valsts aizsardzībā ir pundurbērzs (Betula nana) – 20 - 70 cm augsts, zarains krūms ar mazliet paciliem, izplestiem zariem. Lapas vairāk vai mazāk apaļas, 0,5 - 1,5 cm garas un platas, bieži vien platākas nekā garas. Aug zāļu un sūnu purvos. Zied IV, V. Sastopams galvenokārt uz ziemeļiem no Daugavas.

No alkšņiem (Alnus) sastopami baltalksnis (Alnus incana) un melnalksnis (Alnus glutinosa).

Baltalksnis ir līdz 25 m augsts koks ar gaiši pelēku, gludu mizu, ovālām, ovāli lancetiskām vai olveidīgi ieapaļām, parasti galā nosmailotām lapām. Zied IV sākumā. Aug labākās, it īpaši kaļķainās augsnēs.

Melnalksnis saniedz 35 m augstumu. Tā miza tumšbrūna, rievaina. Lapas otrādi olveidīgas, pamats plati ķīļveidīgs, gals noapaļots, parasti ar jomu. Zied IV. Aug upju krastos, mitrās vietās ar tekošu ūdeni.

No skābaržiem (Carpinus) Latvijas dienvidrietumu stūrī sastop parasto skābardi (Carpinus betulus) – līdz 25 m augstu koku ar pelēkbrūnu, gandrīz gludu mizu. Lapas ovālas, nosmailotas, līdz 15 cm garas un 2 - 8 cm platas. Ziedi nokarenās spurdzēs parādās reizē ar lapām. Zied V, VI. Augļi – spārnaini riekstiņi. Augs ir valsts aizsardzībā.