Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Čemurziežu dzimta (Umbelliferae sin. Apiaceae)


Edgars Vimba
Purva zirdzene
Foto: B. Laime

Jūrmalas zilpodze
Foto: B. Laime

Čemurziežu dzimtai Latvijā pieder daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi laktaugi ar dobiem, stāviem stublājiem, dalītām, retāk veselām lapām. Ziedi saliktā ziedkopā, retāk vienkāršos čemuros vai galviņveidīgās ziedkopās. Lapas, kas ietver saliktā čemura pamatu veido vīkalu, bet lapas, kas ietver čemuriņu – par vīkaliņu. Augļi – skaldaugļu sēkleņi. Latvijā atrasta 61 suga.

Ļoti izplatīts dažādos biotopos – mežos, krūmājos, grāvjos, pļavās un atmatās ir meža suņburksķis (Anthriscus sylvestris) – divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar 50 - 120 cm garu zarainu stublāju, trīsstūrainām, divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un baltiem ziediem saliktos čemuros. Zied VI, VII, dažuviet ziedu laikā pļavās un laukos veido fonu.

Nepatīkama, grūti ravējama nezāle ir podagras gārsa (Aegopodium podagraria) – daudzgadīgs augs ar gariem, tieviem sakneņiem un 50 - 100 cm garu, augšdaļā nedaudz zarainu stublāju. Lapas plati trīsstūrainas, divkārt trīsstarainas. Ziedi saliktos čemuros, balti. Zied VI, VII. Aug dārzos, parkos, mežos, krūmājos, pļavās, nezālienēs.

Divgadīgs augs ir parastā ķimene (Carum carvi). Tās stublājs 30 - 80 cm garš, augšdaļā vairāk vai mazāk zarots. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas lineārās plūksnās. Ziedi saliktos čemuros, balti vai sārti. Zied VI, VII. Aug pļavās, atmatās, krūmājos, mežmalās, ceļmalās. Dažreiz arī kultivēts kā ārstniecības un garšaugs.

No latvāņu (Heracleum) ģints Latvijā sastopamas 3 sugas. Vietējais – Sibīrijas latvānis (Heracleum sibiricum) ir viengadīgs vai divgadīgs augs, kura zarainais stublājs saniedz līdz 1,5 m garumu. Lapas trīsstarainas vai nepāra plūksnainas ar 2 - 3 plūksnu pāriem. Ziedi saliktos čemuros, dzeltenzaļi. Zied no VI - IX. Bieži pļavās, krūmājos, mežos, ceļmalās, ruderālās vietās.

Kā dekoratīvs augs Latvijā ievests un kultivēts Mantegaci latvānis (Heracleum mantegazzianum) ar līdz 3 m gariem stublājiem un lielām lapām, kuru plūksnu gali ir smaili.

Kā lopbarības augs Latvijā 1948. gadā ievests Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky). Tā stublāja garums sasniedz 4 m garumu, bet lielo lapu plūksnu gali ir noapaļoti. Pēc šis pazīmes labi atšķiramas abas pēdējās sugas. Sugas atšķiras arī ar savu agresivitāti: Mantegaci latvānis no savas augšanas vietas tālāk neizplatās, bet Sosnovska latvānis intensīvi izplatoties ir kļuvis par postu Latvijas florai.

Dažuviet atrodami arī krustojumi starp šīm sugām.

Latvāņi, bet jo sevišķi Sosnovska latvānis, ir bagāti ar fotodinamiski aktīvām vielām – kumarīniem. Šīs vielas, nokļuvušas uz ādas, saules ultravioleto staru ietekmē izraisa ādas apdegumu.

Čemurziežu dzimtai pieder arī Latvijas indīgākie augi: indīgais velnarutks (Cicuta virosa) un plankumainais suņstobrs (Conium maculatum).

Indīgais velnarutks ir lakstaugs ar 50 - 150 cm garu stublāju un raksturīgu iegarenu, resnu sakneni, kas ar šķērssienām sadalīts kamerās. Apakšējās lapas ar dobu kātu, augšējās sēdošas, lapas plātne divkārt, apakšējām lapām trīskārt plūksnaina. Ziedi saliktos čemuros, balti. Zied no VI - VIII. Augs aug bieži aizaugošu ūdenstilpju, upju, ezeru un vecupju krastos, arī palieņu un slapjās pļavās.

Plankumainais suņstobrs ir viengadīgs, pārziemojošs vai divgadīgs lakstaugs ar 60 - 180 cm garu, zarotu stublāju. Apakšējās lapas trīsstaraini šķeltas, plati trīsstūrainas, augšējās – mazākas. Ziedi saliktos čemuros , balti. Zied VI, VII. Visam augam nepatīkama smaka. Raksturīga pazīme ir sarkanīgi vai netīri violeti plankumi stublāja apakšējā daļā. Aug diezgan bieži nezālienēs, dārzos, ceļmalās.

No cemerēm (Sium) ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās aug platlapu cemere (Sium latifolium). Tas ir daudzgadīgs lakstaugs ar 70 - 120 cm garu, stāvu, augšdaļā zarainu stublāju. Augam vērojams lapu dimorfisms – ūdenī iegrimušās lapas ir daudzkārt smalki plūksnainas, bet virsūdens lapas vienkārt plūksnainas ar 2 - 6 plūksnu pāriem. Ziedi saliktos čemuros, balti. Zied VII, VIII. Bieži.

Ūdeņu apdzīvotāja ir arī ūdens padille (Oenanthe aquatica) – viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar 40 - 150 cm garu, bagātīgi zarotu stublāju. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas. Augam vērojams lapu dimorfisms – zemūdens lapu pēdējās pakāpes plūksnas ir smalkas, garas, gandrīz pavedienveidīgas, virsūdens lapām pēdējās pakāpes plūksnas iegarenas vai lineāras. Ziedi saliktos čemuros, balti. Zied no VI - VIII. Sastop bieži purvos, upju krastos, lēni tekošos ūdeņos, grāvjos, dīķos.

No zirdzenēm (Angelica) samērā bieži slapjos mežos, krūmājos, zāļu purvos, pļavās bieži sastopama meža zirdzene (Angelica sylvestris) – divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, cilindrisku, dobu, augšdaļā zarotu, līdz 2 m garu stublāju. Lapas divkārt, trīskārt, apakšējās arī četrkārt plūksnainas, plūksnas 2,5 - 9 cm garas un 1 - 4 cm platas, olveidīgas vai iegarenas. Auga sakneņiem asi rūgta garša un burkānu smarža. Ziedi saliktos čemuros, balti. Zied no VII - IX.

Retāka ir dižzirdzene (Angelica archangelica), kas aug upju krastos galvenokārt Rīgas jūras līča tuvumā, centrālā valsts daļā ļoti reta, bet austrumdaļā nav atrasta. Tas ir divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, cilindrisku, dobu, līdz 3 m garu, augšdaļā zarotu stublāju. Lapas lielas, līdz 80 cm garas, parasti trīskārt plūksnainas. Ziedi saliktos, 8 - 15 cm platos čemuros bālgani vai dzeltenīgi zaļi. Zied no VI - VIII.

Trešo ģints sugu sauc par purva mātsakni (Angelica palustris, sin. Ostericum palustre). Tā Latvijā ir ļoti reta – tikai Rīgas jūras līča austrumu krasta sāļainajās piejūras pļavās, slapjās pļavās un krūmājos iekšzemē. Auga stublājs 40 - 120 cm garš, augšdaļā zarains. Lapas plati trīsstūrainas, div- vai trīskārt plūksnainas. Ziedi saliktos čemuros, balti. Zied VII, VIII. Valsts aizsardzībā.

No rūgtdillēm (Peucedanum) bieži slapjās un purvainās pļavās, zāļu purvos, purvainos ūdeņu krastos aug purva rūgtdille (Peucedanum palustre) – daudzgadīgs lakstaugs, ar stāvu, 50 - 120 cm garu, augšdaļā zarainu stublāju. Lapas plati trīsstūrainas, 7 - 40 cm garas un 3 - 40 cm platas, div- vai trīskart plūksnainas. Ziedi saliktos čemuros, balti. Zied VII, VIII.

Retāk saulainās mežmalās, pakalnos, pļavās un nogāzēs aug kalnu rūgtdille (Peucedanum oreoselinum) – daudzgadīgs lakstaugs ar 60 - 100 cm garu, stāvu, mazzarainu stublāju. Piezemes lapas trīsstūrainas, 30 - 40 cm garas un 15 cm platas. Atsevišķi lapu posmi saliekušies viens pret otru zem leņķa. Ziedi saliktos čemuros, balti. Zied VII, VIII.

Burkāni (Daucus) ir pazīstami kā kultūraugi. Audzē sējas burkānu (Daucus sativus). Latvijā savvaļā sastopams savvaļas burkāns (Daucus carota). Tas ir divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar 25 - 100 cm garu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju. Lapas trīsstūrainas vai olveidīgas, vairākkārt plūksnainas. Ziedi saliktos čemuros, balti vai iesārti. Vīkala lapas dalītas vairākās šaurās, īlenveidīgās vai šauri olveidīgās daivās. Ziedu čemura vidū dažkārt redzami tumši sārti, pat melni kleistogami ziedi. Zied no VI - VIII. Aug ceļmalās, atmatās, sausās pļavās, arī kā nezāle āboliņa laukos.

Latvijā kā garšaugs pie mājām audzēts ārstniecības lupstājs (Levisticum officinale) – daudzgadīgs lakstaugs ar līdz 2 m garu, zarainu stublāju. Lapas plati olveidīgas, divkārt vai trīskārt plūksnainas. Augam raksturīga spēcīga selerijas smarža. Ziedi saliktos čemuros, bālgani dzelteni. Zied VII, VIII.

No čemurziežu dzimtas augiem valsts aizsargājamo augu sarakstā ir lielā zvaigznīte (Astrantia major) un jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum).

Lielā zvaigznīte Latvijā ļoti reta. Tā savvaļā sastopama tikai Dobeles rajona dienviddaļā krūmājos, it sevišķi upju ielejās. Tās stublājs 50 - 70 cm garš, lapas staraini šķeltas vai dalītas 5 - 7 daļās. Ziedi vienkāršos čemuros, balti. Zied VI, VII.

Arī jūrmalas zilpodze Latvijā ļoti reta – tā atrasta tikai Baltijas jūras piekrastes liedagā un priekškāpās no Papes līdz Užavai. Tas ir lakstaugs ar 10 - 70 cm garu, zarainu stublāju un cieti ādainām lapām, kuru mala ar cietiem, dzeloņainiem zobiņiem. Ziedi galviņveidīgās, 1 - 2 cm garās ziedkopās, zili. Zied VI, VII. Viss augs klāts ar zilganpelēku apsarmi.

 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *