Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Cūknātru dzimta (Scrophulariaceae)


Edgars Vimba
Lēzela vīrcele
Foto: B. Laime

Birztalu nārbulis
Foto: K. Kalviškis

Birztalu veronika
Foto: K. Kalviškis

Cūknātru dzimtai Latvijā pieder viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi ar veselām, kātainām vai sēdošām lapām. Ziedi divdzimumu, nekārtni, divlūpaini vai vienlūpaini vārpās vai ķekarveidīgās ziedkopās, retāk pa vienam.

Dzimta savu nosaukumu ieguvusi no cūknātrēm (Scrophularia). Bieži krūmājos, mežos un grāvmalās aug gumainā cūknātre (Scrophularia nodosa) – daudzgadīgs lakstaugs ar gumveidā paresninātu sakneni un 50 - 100 cm garu, stāvu, vienkāršu vai nedaudz zarotu četršķautņainu stublāju, ar pretējām, olveidīgām, 5 - 16 cm garām un 2 - 8 cm platām lapām. Ziedi zaļgani – sarkanbrūni, skrajā skarveida ziedkopā stublāja vai tā zaru galos. Zied no VI - IX. Visam augam nepatīkama smaka.

Spārnainā cūknātre (Scrophularia umbrosa, sin. Scrophularia alata) ir ar spārnainu stublāju. Latvijā ļoti reta. Zināma tikai Ventas krastu avoksnājos. Ir valsts aizsardzībā.

Latvijā lielākā dzimtas ģints – veronikas (Veronica), kurā atrastas 24 sugas. Viena no biežāk sastopamajām veroniku sugām ir birztalas veronika (Veronica chamaedrys) ar 10 - 30 (45) cm garu pacilu vai stāvu stublāju un pretējām, ieapaļām vai iegareni olveidīgām sēdošām lapām un ziliem vai bālgani ziliem ziediem skrajos, 2 - 20 cm garos ķekaros, augšējo lapu žāklēs. Zied V, VI, sastopama ļoti dažādos biotopos – pļavās, ceļmalās, sētmalās, krūmājos, zālājos.

Ļoti bieži mežmalās, mežu stigās, sausās pļavās sastopama zemteka (Veronica officinalis) – daudzgadīgs lakstaugs ar guļošu, ložņājošu, 10 - 35 cm garu stublāju ar pretējām, otrādi olveidīgām vai iegarenām lapām. Ziedi gaiši violeti vai zilgani pacilus ķekaros augšējo lapu žāklēs.

Skaists savvaļas augs ir krasta veronika (Veronica teucrium) – daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, 15 - 70 (100) cm garu stublāju ar olveidīgām vai iegareni olveidīgām lapām un spilgti ziliem, retāk sārtiem ziediem 6 - 15 cm garos ķekaros augšējo lapu žāklēs. Aug ne bieži sausos, kaļķainos pakalnos, upju krastos, pļavās.

Mitrās pļavās, zāļu purvos un grāvjos bieži aug vairoga veronika (Veronica scutellata) – daudzgadīgs lakstaugs ar 10 - 45 cm garu ļoganu, pacilu, zarainu stublāju ar ložņājošiem dzinumiem un šauri lancetiskām vai lineārām lapām. Ziedi gaiši zili, sārti, dažreiz gandrīz balti, skrajos ķekaros lapu žāklēs.

Seklos ūdeņos aug upmalas (Veronica anagallis-aquatica) un avota veronika (Veronica beccabunga). Tās ir līdzīgas veroniku sugas, kuras var atšķirt pēc lapu novietojuma un stublāja morfoloģijas. Upmalas veronikai stublāja vidējās un augšējās lapas sēdošas, bieži vien skaujošas, bet stublājs nedaudz četršķautnains; avota veronikai visas lapas ar īsiem kātiem, bet stublājs cilindrisks. Ziedi upmalas veronikai netīri violeti, avotu veronikai gaiši vai tumši zili, retāk sārti vai balti. Abas sugas zied visu vasaru, arī vēl rudenī var atrast ziedošus augus.

Kā nezāles antropogēnos biotopos bieži sastopamas mārsila (Veronica serpyllifolia) un lauka (Veronica agrestis) veronika. Mārsila veronika ir daudzgadīgs, 10 - 30 cm augsts lakstaugs, pie pamatnes guļošs, tālāk pacils ar pretējām, kailām, 5 - 22 mm garām un 3 - 10 mm platām lapām. Ziedi zili vai bālgani seglapu žāklēs dzinumu galos skrajos ķekaros. Zied no V – IX.

Lauka veronika ir viengadīgs lakstaugs ar 5 - 30 (40) cm garu guļošu vai pacilu stublāju un pretējām, 7 - 9 mm garām un 6 - 8 mm platām lapām. Ziedi gaiši zili vai balti pa vienam vai vairākiem augšējo lapu žāklēs. Zied no V – VII.

Barības vielām nabadzīgās augsnēs, sausās pļavās, norās, ceļmalās aug žibulīši (Euphrasia). Tie ir augi pusparazīti. Žibulīšu sugas ir ļoti daudzveidīgas un grūti nosakāmas. Biežāk sastop īso žibulīti (Euphrasia parviflora) un stāvo žibulīti (Euphrasia stricta). Tie ir viengadīgi augi ar 5 - 50 cm garu stāvu stublāju. Īsajam žibulītim lapas abās pusēs ar matiņiem, stāvajam žibulītim – parasti kailas.Īsajam žibulītim vainaga garums 4 - 6 mm, bet stāvajam žibulītim – 6 - 10 mm.

No nārbuļiem (Melampyrum) bieži krūmājos un mežos aug birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum). Tas ir viengadīgs lakstaugs ar 15 - 50 cm garu, stāvu, zarainu stublāju, pretējām, olveidīgi vai iegareni lancetiskām 4 - 6(10) cm garām un 0,5 - 2 (4) cm platām lapām. Ziedi dzelteni, stublāja galotnē veido skraju, 7 - 17 cm garu un 2 - 2,5 cm platu vārpveidīgu ziedkopu. Auga seglapas zili violetas, retāk sārtas vai baltas. Nereti kļūdaini tās notur par ziediem. Zied no VI - IX.

Bieži mežos, krūmājos un pļavās sastop arī pļavas nārbuli (Melampyrum pratense). Tas ir viengadīgs augs ar 10 - 30 cm garu stublāju, olveidīgi vai lineāri lancetiskām, 4 - 9 cm garām un 0,5 - 1,2 cm platām lapām. Ziedi dzelteni, seglapas stublāja galotnē, zaļās. Zied no V - IX.

Abas nārbuļu sugas ir pusparazīti, kuru saknes saistās ar citu augu saknēm no kurām saņem ūdeni un barības vielas.

Pie pusparazītiem pieder arī zvaguļi (Rhinanthus). Tie sastopami pļavās. Zvaguļi ir viengadīgi lakstaugi ar 10 - 40 cm garu, stāvu, vāji zarotu stublāju, pretējām, lancetiskām vai lineāri lancetiskām lapām. Ziedi seglapu žāklēs stublāja un tā zaru galos. Lielajam zvagulim (Rhinanthus serotinus, sin. Rhinanthus major) zieda vainags, apmēram 2 cm garš, dzeltens, ar nedaudz līku stobriņu, bet mazajam zvagulim (Rhinanthus minor) vainags apmēram 1,5 cm garš, dzeltens, ar taisnu stobriņu. Tie sastopami sausās, smilšainās, granšainās un mālainās augsnēs pauguru un upju ieleju nogāzēs, atmatās, izcirtumos, nezālienēs.

No bezlapēm (Lathraea) krūmājos un mitros lapkoku mežos kā parazīts, it sevišķi uz alkšņu un lazdu saknēm, ne bieži sastopama sārtā bezlape (Lathraea squamosa). Auga attīstība sākas ar resna, zvīņveidīgām lapām klāta sakneņa veidošanos. Tas parasti 10 - 15 gadus aug zemē, stipri sazarojas un veido piesūcekņus, kas iespiežas saimniekauga audos un uzņem no tā barības vielas. Tikai tad pavasarī izaug 10 - 25 cm garš sārts augs ar iesārtām vai dzeltenām plēkšņveidīgām lapām un blīvu, vienpusēju, sākumā nolīkušu ziedu ķekaru, kas vairākus gadus attīstījies zem zemes. Ziedi gaiši sārti. Zied V, VI. Auglisnbsp;– pogaļa.

No deviņvīrspēkiem Latvijā savvaļā aug parastais (Verbascum thapsus) un melnais (Verbascum nigrum) deviņvīrspēks. Parastais deviņvīrspēks ir divgadīgs lakstaugs ar stāvu, tūbainu, parasti vienkāršu, 50 - 150 cm garu, vairāk vai mazāk spārnainu stublāju un lielām, 15 - 30 cm garām un 5 - 10 cm platām lapām. Ziedi dzelteni, stublāja galotnē veido blīvu, vairāk vai mazāk garu, nezarotu ķekaru. Zied no VII - IX.

Melnā deviņvīrspēka stublājs mazāks, 60 - 120 cm garš. Lapas stublāja apakšējā daļā otrādi olveidīgas vai iegareni lancetiskas, 15 - 30 cm garas un 5 - 15 cm platas. Lapas virspusē zaļās, kailas, ar retiem matiņiem, apakšpusē – pelēcīgas, tūbainas. Ziedi dzelteni, stublāja galotnē veido samērā blīvu ķekaru. Zied no VI - IX. Aug krūmājos, ceļmalās, mežmalās, izcirtumos.

Tīrumos, atmatās, ceļmalās, nezālienēs samērā bieži sastop parasto vīrceli (Linaria vulgaris) ar stāvu, 30 - 60 (90) cm garu stublāju ar 2 - 7 cm garām un 0,2 - 0,5 cm platām lineāri lancetiskām vai lineārām lapām. Ziedi oranždzelteni, pa vienam seglapu žāklēs stublāja un zaru galos blīvās ķekarveidīgās ziedkopās. Zieda forma miniatūrā atgādina lauvmutītes ziedu, tāpēc šo augu sadzīvē sauc par lauka lauvmutīti.

Valsts aizsardzībā ir Lēzela vīrcele (Linaria loeselii) – augs ar pacilus, zarainu stublāju un mazākiem, smaržīgiem ziediem. Aug Baltijas jūras kāpās, retāk Rīgas jūras līča kāpās no Kolkas līdz Jūrmalai.

Purvainās pļavās, ūdeņu krastmalās aug purva jāņeglīte (Pedicularis palustris). Tas ir divgadīgs lakstaugs ar 20 - 50 cm garu, stāvu, no pamata zarainu stublāju, iegarenām vai lancetiskām, divkārt plūksnaini dalītām lapām ar zobainu malu. Ziedi violeti sārti, pa vienam seglapu žāklēs stublāja un zaru galos. Zied no V - VIII.

Valsts aizsardzībā ir dižā jāņeglīte (Pedicularis sceptrum-carolinum) – augs ar vienkāršu, stāvu, līdz 70 cm garu stublāju un dzelteniem ziediem un arī ļoti retā meža jāņeglīte (Pedicularis sylvatica) ar purpursārtiem ziediem.

Skaists augs ir lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora) – lakstaugs ar stāvu, 50 - 120 cm garu stublāju ar pamīšus lapām un dzelteniem, vienpusīgā skarā sakārtotiem ziediem. Zied VI, VII. Biežāk Latvijas dienvidaustrumos, pārējā teritorijā reti.

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *