Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimta (Euphorbiaceae)

Foto: E. Vimba

Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtā Latvijā ietilpst viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar veselām lapām. Ziedi viendzimuma, vienmājas, specifiskās ziedkopās, kuras, savukārt, sakārtotas daudzveidīgās saliktās ziedkopās. Latvijā konstatētas 9 sugas.

No dievkrēsliņiem (Euphorbia) tīrumos, dārzos un nezālienēs bieži sastopams saules dievkrēsliņš (Euphorbia helioscopia). Tā stublājs stāvs, līdz 50 cm garš. Lapas otrādi olveidīgas vai lāpstveidīgas. Ziedkopas ar vīrišķiem un sievišķiem ziediem. Zied no VI - VIII. Auglis – skaldauglis ar 3 riekstiņiem.

Upju krastmalās, ceļmalās, uz dzelzceļa uzbērumiem diezgan bieži sastopams rīkšu dievkrēsliņš (Euphorbia virgata) – daudzgadīgs augs ar stāviem, 25 - 70 cm gariem stublājiem, kuri apakšdaļā ir bez lapām, bet augstāk ar lineārām, lineāri lancetiskām vai lāpstveidīgi lineārām lapām. Ziedneši izaug no lapu žāklēm. Zied no VI - VIII.

Valsts aizsardzībā ir purva dievkrēsliņš (Euphorbia palustris) – līdz 150 cm garš augs ar stāvu, augšdaļā zarotu stublāju un zilganzļām, lancetiskām lapām. Ziedi dzelteni čemurveidīgā ziedkopā. Zied V, VI. Latvijā augs sastopams ļoti reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča tuvumā purvainās pļavās un krūmājos.

No kaņepenēm (Mercurialis) bieži platlapju – egļu mežos, krūmājos un upju krastos sastop daudzgadīgo jeb ziemas kaņepeni (Mercurialis perennis) – augu ar 15 - 40 cm garu, stāvu stublāju. Lapas satuvinātas stublāja augšdaļā, iegareni olveidīgas vai eliptiski lancetiskas. Putekšņlapu ziedi gandrīz sēdoši, olveidīgu pieziedlapu žāklēs. Auglenīcu ziedi kātaini, pa 1 - 4 lancetisku pieziedlapu žāklēs, veidojot 3 - 4 reizes par lapām īsākas skarveidīgas ziedkopas. Zied IV, V. Auglis – divcirkņu pogaļa.