Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Doņu dzimta (Juncaceae)


Edgars Vimba

Doņu dzimtā Latvijā ietilpst lakstaugi ar stāviem stublājiem, lineārām, cilindriskām, puscilindriskām vai plakanām lapām. Ziedi kārtni, parasti divdzimumu, galviņās, čemuros vai skarās stublāja galotnē. Latvijā no 2 ģintīm atrastas 25 sugas.

Plašākā ir doņu (Juncus) ģints. Plaši smilšainās, mitrās pļavās, atmatās, ūdeņu krastmalās, uz ceļiem un jūrmalā aug krupju donis (Juncus bufonius) – viengadīgs augs ar līdz 30 cm garu, zarotu stublāju, šaurām pavedienveidīgām lapām. Stublāja lapas 2 - 3, īsākas par stublāju.Ziedkopa dakšveidīgi zarota. Ziedi pa vienam, attālināti, zaļi. Zied VI, VII. Auglis – pogaļa.

Bieži mitrās, pārplūstošās purvainās kūdrainās augsnēs, smilšainos upju un ezeru krastos aug tievais donis (Juncus filiformis) – daudzgadīgs augs ar daudziem, 25 - 75 cm gariem stublājiem, kas pie pamata segti ar brūnām vai dzeltenām makstīm. Ziedu 2 - 12, tie irdenās, pušķveidīgās ziedkopās stublāja sānos. Ziedi dzelteni vai bāli zaļi. Zied VI - VII.

Līdzīgās augtenēs atrodams kamolu donis (Juncus conglomeratus, sin. Juncus leersii) ar 30 - 75 cm gariem stublājiem, kas pie pamata klāti ar rūsgani brūnām, strupām, spīdīgām bezlapu makstīm. Galotnē stublājs pāriet 5 - 15 cm garā, dzeloņaini nosmailotā seglapā. Ziedkopa vairāk vai mazāk cieša, galviņveidīga, sānos ar īsiem, zarainiem atzarojumiem. Ziedi rūsgani vai kastaņbrūni. Zied VI - VII.

Valsts aizsardzībā ir kūdrāju donis (Juncus stygius), sīpoliņu donis (Juncus bulbosus) un Žerāra donis (Juncus gerardi).

No zemzālītēm (Luzula) visbiežāk sastopama pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa), kas aug ēnainos mežos un krūmājos. Tas ir daudzgadīgs augs, kas veido samērā blīvu, nelielu ceru. Stublāju nedaudz, tie ir 15 - 30 cm gari, ar lapām. Lapas lineāri lancetiskas, plakanas, 5 - 10 mm platas, īsākas par stublāju, gar malu ar gariem, retiem, baltiem matiņiem. Ziedkopa skraja, skar- vai čemurveidīga. Ziedi pa 1 uz gariem kātiem, brūni vai tumšsarkani. Zied IV, V. Viens no pirmajiem pavasarī mežā ziedošajiem augiem. Auglis – pogaļa.

Bieži pļavās, atmatās, ceļmalās un skrajos mežos aug daudzziedu zemzālīte (Luzula multiflora) ar samērā blīvu ceru un lauka zemzālīte (Luzula campestris, sin. Luzula subpilosa) ar skraju ceru.

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *