Genciānu (drudzeņu) dzimta (Gentianaceae)

Foto: E. Vimba

Pie genciānu jeb drudzeņu dzimtasLatvijā pieder tikai lakstaugi ar veselām lapām. Ziedi kārtni.

No drudzenēm (Gentiana) valsts aizsardzībā ir krustlapu jeb krustainā drudzene (Gentiana cruciata) un tumšzilā drudzene (Gentiana pneumonanthe). Krustainās drudzenes stublājs stāvs, līdz 50 cm garš. Lapas uz stublāja pretējas, veselas, olveidīgi lancetiskas. Ziedi kārtni, netīri zili vai violeti sārti, gandrīz sēdoši, pa vairākiem augšējo lapu žāklēs vai stublāja galotnē. Zied no VI - VIII. Auglis – pogaļa. Sastop reti visā valsts teritorijā kaļķainos pakalnos, pļavās, krastmalās.

Tumšzilās drudzenes stublājs ir 15 - 45 cm garš, stāvs, vienkāršs vai ar nedaudz zariem. Lapas pretējas, veselas, sēdošas, lineāras vai lineāri lancetiskas. Ziedi kārtni, zili, pa 1, retāk pa 2 augšējo lapu žāklēs. Zied no VII - IX. Izplatīts galvenokārt Latvijas dienvidaustrumu daļā mitrās un purvainās pļavās, mežmalās, krūmājos.

No augstiņiem (Centaurium) diezgan bieži pļavās, norās, papuvēs sastopams čemuru augstiņš (Centaurium erythraea, sin. Centaurium umbellatum) – viengadīgs vai pārziemojošs lakstaugs ar 10 - 45 cm garu, vienkāršu vai galotnē zarainu stublāju. Rozetes lapas iegareni otrādi olveidīgas. Stublāja lapas pretējas, sēdošas, eliptiski iegarenas, ar 5 dzīslām. Ziedi rožaini, ziedkopā apmēram visi vienādā augstumā. Zied no VI - IX.

Jūrmalas (Centaurium littorale) un skaistais (Centaurium pulchellum) augstiņš ir valsts aizsardzībā. Skaistā augstiņa stublājs zarojas jau no pamata, tam nav arī lapu rozetes. Sastopams reti uz mitriem lauku un meža ceļiem, atmatās, sausieņu un jūrmalas pļavās.

Jūrmalas augstiņa stublājs līdzīgi čemuru augstiņam zarojas tikai augšdaļā. Atšķirībā no čemuru augstiņa ziedi tam dažādā augstumā, bet stublāja lapas tikai ar 1 - 3 dzīslām. Sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piejūras pļavās, norās, uz lauku ceļiem, piejūras ezeru krastos, jūrmalas kāpās.