Ežgalvīšu dzimta (Sparganiaceae)

Ežgalvīšu dzimtā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kas aug ūdenī vai mitrās vietās. Ziedi viendzimuma, vienmājas, lodveidīgās galviņās, kas sakopotas vairāk vai mazāk zarainā ziedkopā, kuras augšdaļā atrodas vīrīšķo ziedu galviņas, bet apakšdaļā – sievišķo ziedu galviņas. Auglis – kaulenis. Latvijā 1 ģints ar 11 taksoniem.

No ežgalvītēm (Sparganium) biežāk sastopama vienkāršā ežgalvīte (Sparganium simplex) – augs ar 30 - 60 cm garu stublāju: ja ir peldošās lapas, tās var būt daudz garākas. Lapas plakani trīsšķautnainas. Ziedkopa vienmēr vienkārša, nekad nav zaraina. Vīrišķo ziedu galviņas (3) 4 - 6 (9), sievišķo ziedu galviņas 3 - 5, sēdošas vai apakšējās ar kātiņiem. Zied VII - VIII. Aug bieži ezeros, grāvjos, purvos, upēs.

Samērā bieži sastopama arī mazā ežgalvīte (Sparganium minimum). Tās stublājs līdz 30 cm garš, stāvs vai peldošs. Lapas gaišzaļas, plakanas, plānas, 3 - 5 mm platas, īsākas par stublāju, peldošas vai tikai daļēji peldošas. Ziedkopa nezaraina. Vīrišķā galviņa 1, reti 2, sievišķās galviņas 2 - 3, retāk 1 - 2, sēdošas vai apakšdaļā ar īsu kātiņu. Zied VII, VIII. Aug dīķos, purvos, mežu grāvjos un lāmās.

Valsts aizsardzībā ir retās kamolainā ežgalvīte (Sparganium glomeratum), šaurlapu ežgalvīte (Sparganium angustifolium) un zālainā ežgalvīte (Sparganium gramineum).