Gandreņu dzimta (Geraniaceae)

Foto: E. Vimba

Gandreņu dzimtā Latvijā ietilpst viengadīgi, pārziemojoši un daudzgadīgi lakstaugi ar kārtniem divdzimumu ziediem. Augļi – pogaļas vai skaldaugļi.

No gandrenēm (Geranium) ļoti bieži pļavās, mežos, grāvjos sastopama pļavas gandrene (Geranium pratense) – augs ar dakšveidīgi zarotu, 20 - 70 cm garu, stāvu stublāju. Apakšējās lapas rozetē, ar gariem kātiem, 6 - 12 cm garas un 8 - 16 cm platas, līdz pamatam šķeltas rombiski olveidīgās daļās. Stublāja vidus daļā lapu plātnes dalītas 5 daļās, bet augšējās ir trīsdaļīgas. Ziedi violeti rožaini, pirms izplaukšanas nolīkuši, ziedu laikā stāvi, bet augļiem ienākoties – atkal nolīkuši. Zied no VI - VIII. Auglis 2,5 - 3 cm garš.

Mežos, mežmalās un krūmājos aug meža gandrene (Geranium sylvaticum). Tās rozetes lapas nierveidīgi ieapaļas, dziļi šķeltas 5 - 7 platās, gandrīz rombiskās daļās. Vidējās lapas šķeltas 5 daļās. Ziedi sārti violeti. Zied no VI - VIII. Ziedu kāti pēc noziedēšanas stāvi. Auglis 2,5 - 3 cm garš.

Mitrās pļavās, grāvjos, mežos, krūmājos ļoti bieži aug purva gandrene (Geranium palustre) – augs ar nedaudziem, stāviem vai paciliem, 30 - 70 cm gariem stublājiem. Rozetes un vidējās lapas 4 - 8 cm garas un 6 - 12 cm platas, dziļi šķeltas 5 - 7 rombiskās daļās. Augšējās lapas parasti trīsdaļīgas. Ziedi violetsarkani. Zied no VI - IX. Augļi 2 - 2,5 cm gari.

Dārzos, laukos, nezālienēs, ceļmalās, it īpaši smilšainā augsnē, bieži sastopama sīkā gandrene (Geranium pusillum) – vien- vai divgadīgs augs ar 10 - 40 cm garu, stāvu vai pacilu, zarainu stublāju. Apakšējās lapas saglabājas tikai pārziemojušiem augiem. Stublāja lapas 2 - 3 cm garas un platas, dziļi šķeltas 5 - 7 daļās. Ziedi gaiši violeti. Zied no V - IX.

Gaišos sausos mežos un krūmājos, it sevišķi dienvidu nogāzēs, diezgan bieži sastopama asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) – daudzgadīgs augs ar 20 - 50 cm garu, stāvu un zarainu stublāju. Lapu plātne ieapaļi sirdsveidīga, 4 - 9 cm gara un plata, līdz pašam pamatam šķelta 5 - 7 daļās. Ziedi purpura vai asinssarkani, pa vienam 2 - 10 cm garos kātos lapu žāklēs. Zied no VI - VIII.

No grābeklītēm (Erodium) laukos, tīrumos, dārzos, nezālienēs ļoti bieži sastopama velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) – viengadīgs vai divgadīgs, pārziemojošs augs ar 10 - 45 cm garu, vienkāršu vai zarainu, stāvu vai pacilu stublāju. Lapas plūksnaini dalītas, plūksnas 3 - 15 cm garas un 0,5 - 5 cm platas, eliptiskas, savukārt plūksnas dalītas vai tikai zobainas. Ziedi gaiši karmīnsarkani vai violeti rožaini čemurveidīgā ziedkopā. Zied no V - IX. Skaldauglis sadalās 5 skaldeņos.