Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Gandreņu dzimta (Geraniaceae)


Edgars Vimba
Pļavas gandrene
Foto: E. Vimba

Gandreņu dzimtā Latvijā ietilpst viengadīgi, pārziemojoši un daudzgadīgi lakstaugi ar kārtniem divdzimumu ziediem. Augļi – pogaļas vai skaldaugļi.

No gandrenēm (Geranium) ļoti bieži pļavās, mežos, grāvjos sastopama pļavas gandrene (Geranium pratense) – augs ar dakšveidīgi zarotu, 20 - 70 cm garu, stāvu stublāju. Apakšējās lapas rozetē, ar gariem kātiem, 6 - 12 cm garas un 8 - 16 cm platas, līdz pamatam šķeltas rombiski olveidīgās daļās. Stublāja vidus daļā lapu plātnes dalītas 5 daļās, bet augšējās ir trīsdaļīgas. Ziedi violeti rožaini, pirms izplaukšanas nolīkuši, ziedu laikā stāvi, bet augļiem ienākoties – atkal nolīkuši. Zied no VI - VIII. Auglis 2,5 - 3 cm garš.

Mežos, mežmalās un krūmājos aug meža gandrene (Geranium sylvaticum). Tās rozetes lapas nierveidīgi ieapaļas, dziļi šķeltas 5 - 7 platās, gandrīz rombiskās daļās. Vidējās lapas šķeltas 5 daļās. Ziedi sārti violeti. Zied no VI - VIII. Ziedu kāti pēc noziedēšanas stāvi. Auglis 2,5 - 3 cm garš.

Mitrās pļavās, grāvjos, mežos, krūmājos ļoti bieži aug purva gandrene (Geranium palustre) – augs ar nedaudziem, stāviem vai paciliem, 30 - 70 cm gariem stublājiem. Rozetes un vidējās lapas 4 - 8 cm garas un 6 - 12 cm platas, dziļi šķeltas 5 - 7 rombiskās daļās. Augšējās lapas parasti trīsdaļīgas. Ziedi violetsarkani. Zied no VI - IX. Augļi 2 - 2,5 cm gari.

Dārzos, laukos, nezālienēs, ceļmalās, it īpaši smilšainā augsnē, bieži sastopama sīkā gandrene (Geranium pusillum) – vien- vai divgadīgs augs ar 10 - 40 cm garu, stāvu vai pacilu, zarainu stublāju. Apakšējās lapas saglabājas tikai pārziemojušiem augiem. Stublāja lapas 2 - 3 cm garas un platas, dziļi šķeltas 5 - 7 daļās. Ziedi gaiši violeti. Zied no V - IX.

Gaišos sausos mežos un krūmājos, it sevišķi dienvidu nogāzēs, diezgan bieži sastopama asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) – daudzgadīgs augs ar 20 - 50 cm garu, stāvu un zarainu stublāju. Lapu plātne ieapaļi sirdsveidīga, 4 - 9 cm gara un plata, līdz pašam pamatam šķelta 5 - 7 daļās. Ziedi purpura vai asinssarkani, pa vienam 2 - 10 cm garos kātos lapu žāklēs. Zied no VI - VIII.

No grābeklītēm (Erodium) laukos, tīrumos, dārzos, nezālienēs ļoti bieži sastopama velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) – viengadīgs vai divgadīgs, pārziemojošs augs ar 10 - 45 cm garu, vienkāršu vai zarainu, stāvu vai pacilu stublāju. Lapas plūksnaini dalītas, plūksnas 3 - 15 cm garas un 0,5 - 5 cm platas, eliptiskas, savukārt plūksnas dalītas vai tikai zobainas. Ziedi gaiši karmīnsarkani vai violeti rožaini čemurveidīgā ziedkopā. Zied no V - IX. Skaldauglis sadalās 5 skaldeņos.

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *