Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Gundegu dzimta (Ranunculaceae)


Edgars Vimba
Purene
Foto: K. Kalviškis

Baltais vizbulis
Foto: E. Vimba

Meža silpurene
Foto: E. Vimba

Eiropas saulpurene
Foto: E. Vimba

Gundegu dzimtā Latvijas apstākļos sastopami tikai lakstaugi. Tiem ir ar šķeltas, dalītas, retāk veselas lapas. Ziedi kārtni vai nekārtni, divdzimumu vai viendzimuma pa vienam vai ziedkopā – ķekarā vai skarā. Ziedus apputeksnē dažādi kukaiņi. Daudzi gundegu dzimtas augi ir indīgi.

Jau agri pavasarī Latvijas mežos, krūmājos, pļavās un upju krastos bagātīgi zied dažādi gundegu dzimtas augi. Varētu pat teikt, ka tā ir viena īsta pavasaraugu dzimta. Te jāmin tādi augi kā zilā vizbulīte (Hepatica nobilis), kuru dažos Latvijas novados sauc arī par palagzdīti, baltais (Anemone nemorosa) un dzeltenais (Anemone ranunculoides) vizbulis. Balto vizbuļu augtenēs nereti atrodami brūni līdz 3 cm plati kausi uz kātiņiem, kas pieauguši zemē baltā vizbuļa sakneņiem. Tā ir parazītiska sēne – bumbuļu sklerocīnija. Savukārt uz šo vizbuļu lapām redzami violeti punktveidīgi vai izplūduši plankumi, kurus izraisa vizbuļu sinhītrija – primitīva parazītiskā sēne. Jau vēlāk, maija beigās un jūnija sākumā kaļķainos upju krastos un pakalnos zied meža vizbulis (Anemone sylvestris). Vairākas vizbuļu ģints sugas Latvijā ir introducētas un tās audzē puķu dārzos.

Mitrās vietās lielā daudzumā zied pavasara mazpurenīte (Ficaria verna); tās sakņu gumi iegareni, stublāji stāvi vai pacili, lapas ieapaļas vai gareni olveidīgas, bet vainaglapas koši dzeltenas.

Krastmalās, grāvjos, mitrās pļavās ar koši dzelteniem ziediem greznojas purva purene (Caltha palustris), bet mitrās pļavās, mežu un krūmāju malās un ielokos atrodama Eiropas saulpurene (Trollius europaeus). Tās ziedi lodveidīgi, līdz 5 cm plati. Ziedu ārējo daļu veido līdz 3 cm garas dzeltenas kauslapas aiz kurām novietojas oranždzeltenas līdz 7 mm garas vainaglapas ar nektāra bedrīti pie lapas pamatnes. Lodveidīgo dzelteno ziedu dēļ Latvijas novados vietām šo augu sauc par cāļa galvu vai sviesta cibiņu.

Smilšainās augtenēs pļavās un mežmalās ar nokareniem violetiem ziediem redzama pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), bet priežu mežos, galvenokārt Latvijas austrumu un vidusdaļā, meža silpurene (Pulsatilla patens), kuras violetie ziedu kausi vērsti uz augšu. Sevišķi krāšņi šīs silpurenes ziedu paklāji redzami Latgales silos.

Maija vidū un beigās pļavās uzzied kodīgā gundega (Ranunculus acris), kas ir viena no izplatītākajām gundegu sugām Latvijas florā. Krūmājos un birztalās no gundegu ģints augiem bieži sastopama Kasūbijas gundega (Ranunculus cassubicus), kurai vērojama heterofīlija – parādība, kad vienam augam veidojas divējādas formas lapas. Kasūbijas gundegai vismaz viena piezemes lapa ir nierveidīga un ar garu kātu, bet stublāja lapas ir sēdošas, staraini dalītas. No retāk sastopamām gundegu sugām minēsim bumbuļu gundegu (Ranunculus bulbosus) un villaino gundegu (Ranunculus lanuginosus). Bumbuļu gundegai stublājs saniedz tikai 15 - 30 cm garumu. Tās raksturīga īpatnība ir pie pamatnes bumbuļveidīgi paresnināts stublājs no kura atiet bārkšu saknes. Šī suga sastopama Latvijas rietumdaļā un Latgales dienvidos. Savukārt villainā gundega aug mitros ēnainos mežos, laucēs, mežmalās, upmalu krūmājos Latvijas dienviddaļā maijā ziedu laikā veidojot zeltdzeltenu ziedu fonu. Meža un pļavas silpurene, kā arī bumbuļu un villainā gundega ir valsts aizsardzībā.

Vasarā stāvošos un lēni tekošos ūdeņos bieži redzamas ūdensgundegas ar iegremdētām vai peldošām lapām un baltiem ziediem. Daži speciālisti tās izdala īpašā ģintī (Batrachium).

No pavasarī ziedošiem gundegu dzimtas augiem ēnainos lapu koku mežos un krūmājos baltiem ziediem galotnes ķekaros zied vārpainā krauklene (Actaea spicata), kuru tautā sauc arī par velna krēsliem. Tās lapas ir lielas, 30 - 40 cm garas, plūksnaiani saliktas, ar gariem kātiem. Balto ziedu vietā vasaras vidū redzamas zaļas, bet vēlāk rudenī līdz 1 cm garas un 0,5 cm platas, melnas, indīgas ogas.

Sējumos, papuvēs, dažreiz arī kā nezāle dārzos samērā bieži izplatīta, bet diezgan reti pamanīta ir mazā jeb sīkā peļastīte (Myosurus minimus). Tas ir neliels, 2 - 20 cm garš viengadīgs lakstaugs. Ziedu stublāji ir ar vienu ziedu, kura vidū izveidojas 2 - 5 un pat vairāk centimetru gara ziedgultne ar daudzām jumstiņveidā sakārtotām sēklotnēm.

No gundegu dzimtas augiem Latvijā kā nezāli galvenokārt ziemāju sējumos un āboliņa laukos sastop tīruma zilausi (Consolida regalis). Tam ir spilgti zili violeti, retāk gaišzili vai pat balti ziedi. Viena zieda vainaglapa ir ar garu dobu piesi.

No dzimtas augiem aizsargājama ir dzeltenā kurpīte (Aconitum lasiostomum), kura izplatīta Vidzemes augstienē un Latgales dienviddaļā. Tās radinieci – zilo kurpīti (Aconitum napellus) kā dekoratīvu augu plaši audzē puķu dārzos.

Upju krastos (Ogres, Daugavas, Mēmeles u.c.) sastopams augstais gaiļpiesis (Delphinium elatum). Tā stublājs sasniedz 80 - 200 cm garumu. Ziedi ķekaros vai skarās tēraudzili vai violeti. Valsts aizsardzībā. Augsto gaiļpiesi un tam radniecīgās introducētās sugas audzē kā dekoratīvus augus.

Ēnainos lapkoku mežos un krūmājos vietām aug parastā ozolīte (Aquilegia vulgaris), kas Latvijas florā uzskatāma par savvaļā pārgājušu dārzbēgli.

Pie gundegu dzimtas pieder arī saulkrēsliņi (Thalictrum). Šiem augiem nav tādu spilgtu ziedu kā gundegām, purenēm u.c. dzimtas augiem. Tos bez kukaiņiem apputeksnē arī vējš. Biežāk krūmājos, mitrās pļavās, purvainās vietās sastopams dzeltenais saulkrēsliņš (Thalictrum flavum). Retāks ir ozolīšu saulkrēsliņš (Thalictrum aquilegifolium), kas aug jauktos um lapkoku mežos, krūmājos. Tā ziedi sakopoti daudzziedainās skarās, bāli violeti, retāk balti. Dekoratīvākā saulkrēsliņu suga.

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *