Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Krustziežu (kāpostu) dzimta (Cruciferae sin. Brassicaceae)


Edgars Vimba
Ārstniecības ķiplocene
Foto: E. Vimba

Baltijas šķēpene
Foto: B. Laime

Krustziežu (kāpostu) dzimtai Latvijā pieder viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi ar veselām vai izgrieztām lapām un ķekaros sakārtotiem, divdzimumu, kārtniem ziediem. Ziediem krusteniski novietotas 4 kauslapas un 4 vainaglapas. Augļi pāksteņi (vismaz trīs reiz garāki nekā plati) vai pākstenīši (garuma un platuma attiecība nepārsniedz 3:1). Dzimtā daudz kultūraugu (kāposti, kāļi, redīsi, rāceņi, rapši u.c.). Latvijā šajā dzimtā dzudz adventīvo augu, daudz arī nezāļu.

Agrā pavasarī smilšainās augsnēs zied pavasara drojenīte (Erophila verna). Tas ir sīks, līdz 20 cm garš augs. Lapas otrādi olveidīgas, eliptiskas vai lancetiskas, blīvā rozetē. Ziedi ķekaros, sīki, balti. Zied IV, V. Ļoti bieži.

Pavasaros dārzos, tīrumos, atmatās, ganībās u.c. zied lokaugļu zvērene (Barbarea arcuata) bieži vien veidojot fonu. Tas ir divdadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar 20 - 70 cm garu, kailu, retāk nedaudz matainu, lapotu stublāju. Lapas ar kātiem, koklveidīgas. Ziedi ķekaros, zeltdzelteni. Negatavi pāksteņi lokveidīgi izliekti, nogatavojoties gandrīz taisni. Zied V, VI. Ļoti bieži.

Mitrās pļavās, upju ielejās un ezeru ieplakās, krūmmalās un ceļmalās aug stāvaugļu zvērene (Barbarea stricta). Tās stublājs 50 - 100 cm garš, kails. Ziedu ķekari ļoti blīvi, ziedi bāli dzelteni, sīki. Zied V. Augļi – pāksteņi stāvi, piekļaujas ziedkopas asij vai arī nedaudz atstāvoši.

Sausās pļavās, tīrumos, izcirtumos, upju un ezeru malās aug parastā pērkonene (Erysimum cheiranthoides), kas ir viengadīgs vai divgadīgs augs ar 30 - 100 cm garu stublāju, lancetiskām vai iegareni lancetiskām lapām. Ziedi ķekarā, dzelteni. Auglis – pākstenis. Zied no V-X.

Ārstniecības ķiplocene (Alliaria petiolata, sin. Alliaria officinalis) sastopama pareti upju ielejās, egļu lapkoku mežos, krūmājos, arī nezālienēs un ielu malās. Tās stublājs 20 - 100 cm garš, vienkāršs, retāk zarots. Lapas kailas, paplānas, apakšējās ar gariem kātiem, sirdsveidīgi nierveidīgas, augšējās gandrīz sēdošas, trīsstūrainas. Ziedu ķekari vienkārši vai zaroti, ziedi balti. Auglis – pākstenis. Zied no V - VII. Saberzts augs smaržo pēc ķiplokiem.

No ķērsām (Cardamine) pļavās sastopamas pļavas (Cardamine pratensis) un rūgtā (Cardamine amara) ķērsa. Abas sugas ir daudzgadīgi augi mitrās purvainās pļavās un krūmājos. To stublāji 15 - 45 cm gari. Lapas plūksnotas. Augļi – pāksteņi. Zied V, VI.

Pļavas ķērsai saknenis īss, dzinumus neveido, ziedi iesārti violeti, retāk balti, putekšnīcas dzeltenas.

Rūgtai ķērsai saknenis garš, ložņājošs, veido dzinumus, ziedi balti, retumis violeti vai iesarkani, putekšnīcas violetas.

Valsts aizsardzībā atrodas retās izlocītā (Cardamine flexuosa) un pūkainā (Cardamine hirsuta) ķērsa.

Tīruma sinepe (Sinapis arvensis) ir plaši izplatīta nezāle dārzos un tīrumos. Tas ir viengadīgs augs ar 10 - 70 (100) cm garu zarainu stublāju, parasti ar 0,5 - 1,5 mm gariem atstāvošiem matiņiem. Ziedi dzelteni. Auglis pākstenis. Zied no VI - VIII.

Vietām kā nezāle tīrumos sastopama arī tīruma pērkone (Raphanus raphanistrum) – viengadīgs augs ar (20) 30 - 70 cm garu zarainu stublāju ar cietiem, atstāvošiem matiņiem. Lapas dziļi koklveidīgi šķeltas. Ziedu ķekars ziedēšanas sākumā ap 4 cm garš, vēlāk augļu laikā 20 cm. Kauslapas gandrīz stāvas ( nav atstāvošas kā tīruma sinepei). Ziedi dzelteni (gaišāki nekā tīruma sinepei). Pāksteņi nogatavojoties kļūst ribaini un sadalās atsevišķos viensēklas loceklīšos. Zied no VI - VIII.

Ganu plikstiņš (Capsella bursa-pastoris) ir viena no biežāk sastopamajām nezālēm tīrumos, dārzos, nezālienēs u.c.. Tas ir viengadīgs, dažreiz pārziemojošs augs ar 20 - 30 cm garu zarotu vai nezarotu stublāju. Apakšējās lapas rozetē, iegareni lancetiskas, veselas vai plūksnaini dalītas. Ziedi ķekaros, sīki, balti. Augļi – otrādi trīsstūraini, sirdsveidīgi pākstenīši (bursa-pastoris – ganu somiņa). Zied visu vasaru.

Tīruma naudulis (Thlaspi arvense) ir viengadīgs augs ar 10 - 65 cm garu nezarotu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju. Rozetes lapas ar kātiem, otrādi olveidīgi iegarenas. Ziedi ķekaros, balti. Pākstenīši ieapaļi ovāli, 12 - 18 mm gari un 11 - 16 mm plati, galotnē ar šauru robu. Zied no V - VII. Bieži dārzos un tīrumos.

Nezālēm pieder arī ārstniecības žodzene (Sisymbrium officinale) – viengadīgs augs ar stāvu, 10 - 60 cm garu, zarainu stublāju ar īsākiem vai garākiem matiņiem. Apakšējās lapas ar kātiem, augšējās sēdošas. Ziedu ķekari stublāja un zaru galos. Ziedi bāli dzelteni. Augļi – pāksteņi. Zied no V-X. Bieži laukos, dārzos, ceļmalās, gar sētām.

Daudzas krustziežu dzimtas sugas sastopamas nezālienēs, uz dzelzceļu uzbērumiem u.c., retāk kā dārzbēgļi. Tādas ir cietķērsas (Lepidium). No šīs ģints Latvijā atrastas 8 sugas. Parastā jeb nezālienu cietķērsa (Lepidium ruderale) ir viengadīgs vai divgadīgs augs ar 5,5 - 25 cm garu zarainu stublāju. Apakšējās lapas rozetē ar gariem kātiem, vienkārt līdz divkārt plūksnotas. Augšējās lapas sēdošas, lineāras vai šauri lineāri lancetiskas. Ziedos ir tikai ovāli lancetiskas kauslapas ar šauru, baltu apmali, vainaglapas neveidojas. Zied no V - IX. Augam nepatīkama smaka.

Nezālienēs, sētmalēs, gar ceļiem aug parastā jeb Sofijas smalkžodzene (Descurainia sophia) – viengadīgs augs ar 20 - 50 cm garu, zarotu stublāju, kas īso matiņu dēļ pelēcīgs, reti kails. Lapas vienkārt līdz divkārt plūksnaini šķeltas lineārās vai lancetiskās daļās. Ziedi ķekaros, bāli dzelteni. Augļi – pāksteņi. Zied no V-X.

No adventīvajiem augiem bieži sastopama austrumu dižpērkone (Bunias orientalis) – divgadīgs, 40 - 80 (150) cm garš augs ar stāvu, zarainu stublāju. Ziedi galotnes un sānzaru galos zarainās ziedkopās, dzelteni. Auglis – otrādi olveidīgs pākstenītis ar īsu, noliektu knābi. Zied no VI - VIII. Aug atmatās, ganībās, ceļmalās, laukmalās, gar dzelzceļiem.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča liedagā sastopama jūrmalas šķēpene (Cakile maritima) – viengadīgs augs ar 15 - 30 cm garu, kailu stublāju un veselām līdz divkārt plūksnoti dalītām, 3 - 6 cm garām lapām. Augs veido kuplus cerus. Ziedi sārtvioleti vai violeti, ķekaros zaru galos. Auglis – pākstenītis ar vienu sēklu.

Reti Baltijas jūras kāpās un Rīgas jūras līča dienviddaļā sastopama Gmelina alīse (Alyssum gmelini, sin Alyssum montanum) – daudzgadīgs, 10 - 20 cm garš augs ar pacilu vai gandrīz guļošu stublāju un veselām, iegarenām lapām. Gan stublājs, gan lapas zvaigžņveidīgo matiņu dēļ pelēcīgi zaļi. Ziedu ķekari dzinumu galos. Augļi – ovāli vai ieapaļi pākstenīši, galotnē ar jomu. Zied V. Valsts aizsardzībā.

Valsts aizsardzībā ir arī reti sastopamā ūdeņu subulārija (Subularia aquatica), daudzgadīgā mēnesene (Lunaria rediviva) un sīpoliņu zobainīte (Dentaria bulbifera).

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *