Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Kurvjziežu (asteru) dzimta (Compositae sin. Asteraceae)


Edgars Vimba
Parastā pīpene
Foto: E. Vimba

Asais dadzis
Foto: K. Kalviškis

Parastā māllēpe
Foto: E. Vimba

Ārstniecības pienene
Foto: K. Kalviškis

Kurvjziežu (asteru) dzimta ir lielākā dzimta Latvijas florā. Tie ir lakstaugi ar vienkāršam vai dalītām lapām. Ziedi sakopoti ziedkopā – kurvītī stublāja galā vai arī saliktā ziedkopā – saliktā skarā, saliktā vairogā vai saliktā ķekarā. Kurvjziežu auglis – sēklenis, kam parasti klāt paliek kausmatiņi, kuri nodrošina augļu izplatīšanos ar vēju. Dažādos biotopos plaši sastopami augi.

Viena no lielākām dzimtas ģintīm ir mauragas (Hieracium). To sugu skaitu Latvijā dažādi autori vērtē no 5 - 50. Sugas ir ļoti mainīgas, bieži notiek augļu veidošanās bez apaugļošanās, arī hibridizācija. Tāpēc pareizi noteikt daudzās mauragu sugas spēj tikai attiecīgi speciālisti. Mauragas aug ļoti dažādos biotopos – mežos, krūmājos, kāpās, ceļmalās.

No mauragu lielās daudzveidības minēsim mazo mauragu (Hieracium pilosella). Šim augam veidojas virszemes dzinumi, bet stublāji sasniedz 5 - 35 cm garumu. To galā parasti ir tikai viens dzeltens ziedu kurvītis. Lapas rozetē, virspusē zaļas vai pelēki zaļas, apakšpusē pelēki zaļas vai balti tūbainas. Augs bieži sastopams sausos smilšainos pauguros un norās. Zied no V-X.

Čemurainai mauragai (Hieracium umbellatum) stublājs ir 30 - 80 cm garš. Lapas šauri lineāras, tumšzaļas, apakšpusē gaišākas. Ziedkopa parasti čemurveidīga, ar daudziem ziedu kurvīšiem. Zied no VII-X. Raksturīgs augs kāpu un iekšzemes smiltājos, bet aug arī mežos, krūmājos, ceļmalās.

Daži dzimtas augi Latvijā sastopami lielā daudzumā un ziedēšanas laikā veido fonu. Tāda ir ārstniecības pienene jeb cūkpiene (Taraxacum officinale), kuras dzelteno ziedu klājieni grezno Latvijas pļavas un zālājus aprīļa beigās un maijā.

Šādiem augiem pieder arī Latvijas nacionālais augs – parastā pīpene (Leucanthemum vulgare), kura masveida ziedēšanas laikā jūnijā grezno Latvijas laukus un pļavas. Tautā parasto pīpeni sauc par balto margrietiņu.

Norās, pļavās un ceļmalās bieži sastopamas dzelzenes (Centaurea). No šīs ģints pazīstamākā suga ir parastā rudzupuķe (Centaurea cyanus), kas kā nezāle bieži aug sējumos un dārzos, retāk ceļmalās vai atmatās. Šim augam parasti ziedi ir zili, reti balti.

Plaši satopama ir pļavas dzelzene (Centaurea jacea). Tās stublājs stāvs vai nedaudz pacils, 10 - 120 (biežāk 30 - 60) cm garš, vienkāršs vai zarains, kails vai ar tīmekļainiem matiņiem. Lapas vienkāršas. Ziedu kurvīši pa vienam zaru galos. Ziedi purpursārti vai purpurvioleti, reti balti. Zied no VI-X. Bieži pļavās, laukos, mežos, ceļmalās, grāvmalās.

Bieži sastopama arī lielā dzelzene (Centaurea scabiosa). Tās stublājs stāvs, 30 - 150 cm garš, no vidus vai augstāk zarains, retāk vienkāršs. Lapas vienkārt vai divkārt plūksnaini šķeltas vai dalītas. Ziedu kurvīši lieli, 2,5 - 4 cm gari, pa vienam zaru galos. Ziedi tumšvioleti, sārti, reti rožaini vai balti. Zied no VI - IX.

Vībotņu ģintī (Artemisia) Latvijā konstatētas 14 sugas. No tām pazīstamākā ir parastā vībotne (Artemisia vulgaris), kuras stublājs saniedz 60 - 120 cm garumu. Lapas vienkārt vai trīskārt plūksnoti dalītas, virspusē tumši zaļas, kailas, retumis ar matiņiem, apakšpuse pelēcīga, ar matiņiem. Ziedu kurvīšu daudz, tie blīvās daudzziedu skarās. Ziedi dzelteni vai sarkanbrūni. Zied no VII - IX. Sastop ļoti bieži sētmalās, upmalās, tīrumos, nezālienēs.

Populārs un labi pazīstams vībotņu ģints ārstniecības augs ir vērmele (Artemisia absinthium). Tas ir daudzgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu un garšu. Tā 60 - 120 cm garie stublāji un lapas klātas ar matiņiem no kā viss augs iegūst sudrabpelēku krāsu. Ziedu kurvīši uz īsiem kātiem zarainās skarās. Ziedi dzelteni. Zied VII, VIII. Ne bieži ceļmalās, nezālienēs; reizēm arī kultivēts.

Kultūrā bieži sastopams šīs ģints puskrūms – dievkociņš (Artemisia abrotanum) ar ļoti smalkām un smaržīgām lapām.

Vairākas vībotņu ģints sugas Latvijā sastopamas kā ievazāti (adventīvi) augi.

Latvijas dabā plaši izplatītas dažādas dadžu (Cirsium) sugas. Šai ģintij arī pieder Latvijas tīrumos bieži sastopamā tīruma usne (Cirsium arvese), kas pēdējā laikā, sakarā ar tās masveida savairošanos, tautā ieguvusi ironisku Latvijas kokvilnas nosaukumu.

Divgadīgs lakstaugs ar 50 - 120 cm garu stublāju ir asais dadzis (Cirsium vulgare). Tā lapu virspuse ir ar asiem dzeloņiem. Asais dadzis ir tas augs, kuru pēc tautas ticējumiem vajadzēja spraust pie kūtīm un laidariem Jāņu naktī, lai raganas noduras. Ziedu kurvīši 3 - 5 cm gari. Ziedi gaiši purpursarkani, retumis rožaini vai balti. Zied no VI - IX. Aug ganībās kā nezāle, ceļmalās, mežmalās, nezālienēs.

Skaists ziedēšanas laikā ir dažādlapu dadzis (Cirsium heterophyllum). Tā lapas virspusē zaļas un kailas, apakšpusē pelēki vai balti tūbainas, apakšējās ar garu kātu. Stublājs 50 - 120 cm garš, vienkāršs vai nedaudz zarots, lapots. Ziedu kurvīši pa vienam zaru galos 3,5 - 5 cm gari un vairāk nekā 2 cm plati. Ziedi purpursarkani, retumis balti. Zied VII, VIII. Ceļmalās, pļavās, mežos, krūmājos. Parasti veido vairāk vai mazāk ciešas audzes.

Avoksnājos, mitrās pļavās, krūmājos un grāvjos aug lēdzerkste (Cirsium oleraceum). Tās stublājs 50 - 150 cm garš, stāvs, vienkāršs, augšdaļā nedaudz zarots, lapas mīkstas, zaļas, kailas vai ar izklaidus matiņiem, bet visgarām ar mīkstiem dzelonīšiem, 7 - 36 cm garas un līdz 14 cm platas. Ziedu kurvīši stublāja zaru galos pa vairākiem kopā, 2,5 - 4 cm gari. Ziedi dzeltenbalti vai dzeltenzaļgani, retumis sarkani. Zied no VI - IX.

Purvainās pļavās, zāļu purvos aug purva dadzis (Cirsium palustre). Tas ir lakstaugs ar 50 - 200 cm garu stublāju, kas tikai augšdaļā zarojas ar stāviem, slaidiem zariem. Stublājs spārnains, ar dzeloņiem, arī lapas dzeloņaini zobotas. Ziedu kurvīši 1,5 - 2,5 cm gari stublāja un zaru galos. Ziedi purpursarkani, retāk balti. Zied no VII - IX.

Savdabīgs ir bezstublāja dadzis (Cirsium acaule). Tam parasti neveidojas stublājs. Lapu rozeti veido 6 - 25 cm garas un 2,5 - 5 cm platas dzeloņainas lapas. Ziedu kurvītis parasti viens, lapu rozetes centrā. Ziedi netīri purpursarkani, retumis balti. Zied no VII - IX. Augs galvenokārt izplatīts Kurzemē un Zemgalē, rets Vidzēmē, nav atrasts Latgales austrumdaļā. Aug sausās norās, pļavās, upju ieleju nogāzēs.

Dadžu sugas bieži krustojas un dabā atrodami augi, kuru pazīmes ir gan no viena, gan otra vecāku auga.

Krustaiņu ģintī (Senecio) Latvijā konstatētas 9 sugas. No tām visbiežāk sastopama parastā krustaine (Senecio vulgaris). Tā ir viengadīga nezāle ar 10 - 30 cm garu, pacilu vai stāvu zarainu stublāju, kas ir kails vai ar tīmekļainiem matiņiem. Lapas otrādi lancetiskas vai lineāras, līdz 7 cm garas un līdz 2,8 cm platas, plūksnaini daivainas, šķeltas vai dalītas. Ziedu kurvīši īsos kātos blīvā vairogveidīgā ziedkopā, 8 - 10 mm gari un ap 4 mm plati. Ziedi gaiši dzelteni. Zied no V - IX. Augs sastopams ļoti bieži dārzos, tīrumos, mežu klajumos, ceļmalās.

Sausās pļavās un norās aug Jēkaba krustaine (Senecio jacobaea). Tas ir divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar 30 - 100 cm garu, rievainu, parasti sarkanbrūnu, stublāju, kas izklaidus klāts ar tīmekļainiem matiņiem. Stublājs augšdaļā zarains. Ziedu kurvīši skarveidīgās vai vairogveidīgās ziedkopās uz samērā gariem kātiem, 1,5 - 2 cm plati. Ziedi zeltdzelteni. Zied no VII - IX.

Upju krastos, grāvjos, mitrās vietās sastop upes krustaini (Senecio fluviatilis). Tās stublāji sasniedz 60 - 200 cm garumu un ir visgarām klāti ar iegareni lancetiskām vai eliptiskām, 12,5 - 18 cm garām un 3 - 4 cm platām lapām. Ziedu kurvīši blīvās, zarainās, vairogveidīgās ziedkopās. Ziedi gaiši dzelteni. Zied VIII, IX.

Upes krustainei līdzīga ir krastmalas krustaine (Senecio paludosus). Ziedēšanas laikā sugas viegli atšķiramas pēc mēles ziedu skaita: upes krustainei ziedu kurvīšiem ir 6 - 8 mēles ziedi, bet krastmalas krustainei 12 - 20.

Pavasara krustaine (Senecio vernalis) ir viengadīgs augs ar stāvu, augšdaļā zarainu stublāju. Lapas plūksnaini daivainas, šķeltas vai dalītas, abās pusēs ar tīmekļainiem matiņiem. Ziedu kurvīši pagaros kātos, vairogveidīgā vai skarveidīgā ziedkopā, 2 - 3 cm plati. Ziedi gaiši zeltdzelteni. Zied V, VI, vērojama otra ziedēšana rudenī. Aug tīrumos, ceļmalās, uz dzelzceļa uzbērumiem.

Diždadžu ģintī (Arctium) Latvijā konstatētas 4 sugas. Diždadžus tautā dažreiz sauc arī vienkārši par dadžiem.

Bieži sastopams pūkainais diždadzis(Arctium tomentosum). Tas ir divgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, 60 - 120 (150) cm garu zarainu, rievainu stublāju un lielām, plati ieapaļi olveidīgām, līdz 16 cm garām un 10 cm platām lapām. Ziedu kurvīšu daudz, tie zaru galotnēs, 2 - 3 cm plati. Kurvīšu ārējās (vīkala) lapas parasti ar purpursarkanu nokrāsu, cita ar citu saistās ar sapiņķētiem tīmekļainiem matiņiem, ārējās ir ar līku, āķveidīgu galotni. Augs sastopams sētmalās, ceļmalās, nezālienēs.

Retāk sastopamajam lielajam diždadzim (Arctium lappa) ziedu kurvīši 3 - 3,5 cm plati. To vīkala lapas kailas, šauri lineāras, pakāpeniski smailas, bez tīmekļainiem matiņiem.

Mazajam diždadzim (Arctium minus) ziedu kurvīši 1 - 2,5 (3) cm plati. Vīkala lapas jaunībā izklaidus ar tīmekļainiem matiņiem, retāk kailas.

Latvijā ļoti retais birztalas dadzis (Arctium nemorosum) ir ar stāviem vai nolīkušiem zariem, galotnē iesarkanām vīkala lapām un dobiem piezemes lapu kātiem. Upju ielejās egļu platlapju mežos un krūmājos. Valsts aizsardzībā.

No tūsklapju ģints (Petasites) Latvijā aug divas sugas.

Neīstā tūsklape (Petasites spurius) ir daudzgadīgs lakstaugs. Stublājs (ziednesis) ziedu laikā 15 - 25 cm, bet augļu laikā līdz 30 cm garš. Ziedi gaiši dzelteni vai netīri balti. Zied IV, V. Samērā bieži upju palienās, kāpās, smilšainās vietās. Lapas izaug pēc auga noziedēšanas, tās ir ar gariem kātiem, trīsstūrainas, apakšpusē balti tūbainas.

Ievērojami retāka ir bastarda tūsklape (Petasites hybridus, sin. Petasites officinalis). Tās stublājs ziedu laikā ir 10 - 40 cm, bet augļu laikā 70 (150) cm garš. Lapas izaug pēc auga noziedēšanas: to kāti ir līdz 1 (1,5) m gari, bet lapu plātne apaļa vai ieapaļa, līdz 80 cm plata. Augs sastopams kā dārzbēglis upju krastos, krūmājos, ceļmalās, vecu parku un apdzīvotu vietu tuvumā. Parasti veido lielas audzes.

Kaķpēdiņu ģintī Latvijā sastopama divmāju kaķpēdiņa (Antennaria dioica), daudzgadīgs lakstaugs ar 7 - 20 cm garu stublāju ar ložņājošām atvasēm. Ziedu kurvīši 6 - 10 mm gari, pa 3 - 12 čemurveidīgā ziedkopā stublāja galotnē. Ziedu kurvīši var būt gan viendzimuma, gan arī divdzimumu. Vīrišķie ziedu kurvīši ieapaļi, sievišķie – iegareni. Zied V, VI. Aug ļoti bieži sausās norās, nogāzēs, pļavās, ežmalēs.

Dzeltenā kaķpēdiņa (Helichrysum arenarium) sistemātiski pieder salmeņu ģintij. Dzeltenā kaķpēdiņa ir daudzgadīgs lakstaugs ar 10 - 30 (50) cm garu, parasti līdz ziedkopai nezarotu, balti vilnainu stublāju ar vienkāršām, lineārām, lancetiskām vai otrādi lancetiskām lapām. Ziedu kurvīši blīvā, skarveidīgā vai čemurveidīgā ziedkopā stublāja vai tā zaru galos. Ziedi zeltdzelteni. Zied VII, VIII. Augs sastopams sausās norās, mežmalās, ceļmalās, nogāzēs.

Tuva ģints kaķpēdiņām ir zaķpēdiņas (Gnaphalium). Mitros tīrumos, grāvmalās, ceļmalās, uz meža ceļiem aug dumbrāja zaķpēdiņa (Gnaphalium uliginosum) – viengadīgs lakstaugs ar 5 - 20 cm garu, jau no pamata zarainu stublāju. Tas var būt gan stāvs, gan arī izpleties un pacils; daudzo matiņu dēļ līdz ar lineāri lāpstveidīgajām lapām pelēks vai balts, retāk gandrīz vai pilnīgi kails. Ziedu kurvīši pa 3 - 10 zaru galos. Ziedi bāli brūngani. Zied VII, VIII.

Meža zaķpēdiņa (Gnaphalium sylvaticum) ir daudzgadīgs lakstaugs ar 20 - 45 (70) cm garu, stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju ar vienkāršām, lancetiskām vai lineārām, līdz 10 cm garām un 2 - 7 mm platām lapām, kas virspusē kailas vai gandrīz kailas, bet apakšpusē pelēki tūbainas, ar daudziem matiņiem. Ziedu kurvīši 5 - 7 mm gari, pa 2 - 8 īsos ķekaros un skarās. Ziedi bāli brūngani. Zied no VII - IX. Sastop sausās mežmalās, atmatās. tīrumos, krūmājos.

No kumelīšu ģints (Matricaria) Latvijā bieži kultivē ārstniecības kumelīti (Matricaria recutita, sin. Matricaria chamomilla), kuras kurvīšu vidusdaļā atrodas dzelteni stobrziedi, bet apmalē balti mēlziedi. dažās vietās Latvijā, piemēram, Kazdangas apkārtnē u.c. ārstniecības kumelīte tīrumos ir kļuvusi par nezāli.

Otra ģints suga – maura kumelīte (Matricaria discoidea) ir ar tādu pat smaržu kā ārstniecības kumelīte, bet tās ziedu kurvīšiem nav balto mēlziedu. Maura kumelīte, kas tagad atrodama katrā pagalmā un ceļmalā ir Ziemeļamerikas augs, kas Baltijā pirmo reizi konstatēts 1885. gadā. Pēdējā laikā šo augu izdala īpašā ģintī un sauc Lepidotheca suaveolens.

Latvijā sastopama arī nesmaržīgā jeb tīruma suņkumelīte (Tripleurospermum perforatum). Tas ir līdz 60 cm garš vien- vai divgadīgs lakstaugs ar daudziem stublājiem, gandrīz bez smaržas. Lapas vairākkārt dalītas lineārās plūksnās. Ziedu kurvīši 1,3 - 4 cm plati, pa vienam zaru galos; stobrziedi dzelteni, mēlziedi balti. Zied no VI-XI. Aug ceļmalās, atmatās, kultivētās ganībās un zālājos kā nezāle.

Tipisks kurvjziežu dzimtas pavasaraugs ir māllēpe (Tussilago farfara). Stublājs ziedēšanas laikā ir līdz 15 cm garš, bet augļu laikā saniedz 30 cm un vairāk. Ziedu kurvīši spilgti dzelteni. Lapas izaug pēc auga noziedēšanas, to plātne apaļa vai plati olveidīga ar sirdsveidīgu vai nierveidīgu pamatu. Lapu virspuse kaila, zaļa, apakšpuse balti tūbaina. Zied IV, V. Aug tīrumos, dārzos, ceļmalās, grāvmalās.

Bieži āboliņa laukos, tīrumos, papuvēs un atmatās aug dzeltenā ilzīte (Anthemis tinctoria) – daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem 30 - 60 (80) cm gariem, stāviem vai paciliem stublājiem. Lapas vairākkārt plūksnoti dalītas lineārās vai lancetiskās daļās. Ziedu kurvīši 2,5 - 4 cm plati, pa vienam zaru galos. Ziedi – gan stobrziedi, gan arī mēlziedi – dzelteni. Zied no VI - IX.

Ne bieži sastopama lauka ilzīte (Anthemis arvensis), kas ir viengadīgs, dažreiz pārziemojošs lakstaugs ar 15 - 50 cm garu, diezgan zarainu stublāju ar divkārt vai vairākkārt plūksnoti dalītām lapām. Ziedu kurvīši pa vienam vai nedaudziem zaru galos, 2 - 3,2 cm plati. Kurvīšu stobrziedi zeltdzelteni, mēlziedi balti. Zied no VI-X. Tā atrodama kultivētās pļavās, atmatās, ceļmalās, papuvēs, nezālienēs.

No pelašķu ģints ļoti bieži sastopams parastais pelašķis (Achillea millefolium), kas aug pļavās, zālājos, atmatās, ceļmalās. Tā stublājs stāvs, 15 - 50 (80) cm garš. Balto ziedu kurvīši vairog- vai skarveidīgās ziedkopās. Lapas plātne divkārt līdz daudzkārt plūksnaini dalīta. Ziedi balti, dažreiz rožaini. Zied no VI-X, pat XI.

Retāka suga ir vītolu pelašķis (Achillea salicifolia, sin. A. cartilaginea), kuru dažkārt nodala īpašā ķērmelīšu ģintī. Tas aug mitrās upju kratsmalās, mitrās pļavās, krūmājos. Stublājs stāvs, līdz 120 cm garš, galotnē nedaudz zarots. Lapas veselas, lineāri lancetiskas vai lineāras, 2,5 - 10 cm garas un 0,5 - 1 cm platas. Ziedu kurvīši 10 - 12 mm plati vairogveidīgās vai skarveidīgās ziedkopās. Stobrziedi netīri balti, mēlziedi balti. Zied no VI - IX.

Vietēja suga Latvijā ir rīkšu zeltgalvīte (Solidago virgaurea). Augam gan vairāk būtu piemērots zeltslotiņas nosaukums. Tas ir 20 - 90 (100) cm garš galotnē nedaudz zarains lakstaugs ar veselām, līdz 15 cm garām un 4,5 cm platām lapām. Ziedu kurvīšu daudz, tie 7 - 12 (18) mm gari un 10 - 15 mm plati ķekarveidīgās vai skarveidīgās ziedkopās stublāja galotnē, dzelteni.

Pēdējā laikā Latvijā (arī citās Eiropas valstīs) intensīvi savvaļā izplatās sākotnēji kultivētā Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis). Tas ir daudzgadīgs, 60 - 150 (175) cm garš lakstaugs ar daudziem lapotiem stublājiem, kas galotnē zarojas. Kurvīši vienpusējās skarveidīgās ziedkopās, dzelteni. Augs masveidīgi izplatījies neapstrādātos tīrumos, pļavās, tukšainēs, mežu klajumos. Raksturojas ar lielu agresivitāti. Šodien Latvijā viena no izplatītākajām augu sugām par ko liecināja Rīgas astoņsimtgadei veltītie dziesmusvētki, kuru dalībnieku vainagos un ziedu pušķos gandrīz neiztrūkstoši bija iepīts šis augs.

Populārs ārstniecības augs ir parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) – lakstaugs ar 40 - 160 cm garu stublāju, vienkārt vai divkārt nepāra plūksnaini smalkās plūksnās dalītu lapas plātni. Ziedu kurvīši 7 - 12 mm plati, zeltdzelteni, skarveidīgās vai vairogveidīgās ziedkopās. Zied visu vasaru. Aug ceļmalās, upju ieleju nogāzēs, atmatās, nezālienēs.

No sunīšu ģints (Bidens) Latvijā atrastas 3 sugas. Biežāk sastopams trejdaivu sunītis (Bidens tripartita) un nokarenais sunītis (Bidens cernuus). Abas sugas ir viengadīgi lakstaugi. Tās labi atšķiramas pēc ziedu kurvīšu novietojuma. Trejdaivu sunītim ziedu kurvīši stāv uz augšu, bet nokarenajam sunītim tie nolīkuši uz leju, ar gariem kātiem. Abas sugas aug purvainās vietās, mitrās krastmalās, uz meža ceļiem.

Mīkstpieņu ģints (Sonchus) ir dārzu un tīrumu nezāles. No Latvijā atrastajām 4 sugām bieži sastopama ir tīruma jeb lauka mīkstpiene (Sonchus arvensis). Tā ir daudzgadīga ar līdz 120 cm garu lapotu, galotnē zarotu stublāju. Lapas otrādi olveidīgas, lancetiskas, plūksnaini daivainas vai šķeltas. Ziedu kurvīši vairogveidīgās skarās zaru galos, līdz 5 cm plati, dzelteni. Zied no VII-X. Aug tīrumos, dārzos, nezālienēs.

Jau retāk ir sastopamas dārza mīkstpiene (Sonchus oleraceus) un dzeloņainā mīkstpiene (Sonchus asper). Dārza mīkstpienei lapas pie stublāja pamata bultveidīgas, bet dzeloņainai mīkstpienei stublāja lapas pie pamata sirdsveidīgas.

Valsts aizsardzībā ir jūrmalas miķelīte (Tripolium vulgare, sin. Aster tripolium), kas ir viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, 10 - 60 cm garu stublāju ar sarkanīgu nokrāsu. Lapas lancetiskas vai eliptiskas, ar kātu, kailas. Ziedu kurvīši 2 - 2,5 cm plati skrajā, vairogveidīgā ziedkopā. Mēlziedi gaiši zili vai violeti zili, reti balti, stobrziedi dzelteni. Zied no VII - IX. Ļoti reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča sāļainajās pļavās.

Valsts aizsardzībā ir arī Sibīrijas mēlziede (Ligularia sibirica) – daudzgadīgs augs ar stāvu, līdz 1 m garu stublāju. Apakšējās lapas ar gariem kātiem, stublāja augšdaļā makstveidīgas zvīņlapas. Ziedu kurvīši vienkāršos vai saliktos ķekaros stublāja galotnē. Ziedi zeltdzelteni. Zied VII, VIII. Ļoti reti kaļķainās, purvainās pļavās, avoksnājos.

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *