Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Lūpziežu (panātru) dzimta (Labiatae sin. Lamiaceae)


Edgars Vimba
Efeju sētložņa
Foto: K. Kalviškis

Mazais mārsils
Foto: E. Vimba

Mazais mārsils
Foto: B. Laime

Lūpziežu (panātru) dzimtai Latvijā pieder lakstaugi un puskrūmi ar četršķautnainu stublāju un veslām līdz dalītām lapām. Ziedi divdzimumu, retāk viendzimuma, nekārtni, divlūpaini vai vienlūpaini, reti gandrīz kārtni. Tie attīstās lapu vai seglapu žāklēs un veido neīstus mieturus, kas sakopoti vārpveidīgās, skarveidīgās vai čemurveidīgās ziedkopās. Latvijā atrasti 63 taksoni.

Viena no sugām bagātākajām ģintīm ir mētras (Mentha). Samērā bieži upēs, dīķos, grāvjos, ezeros aug ūdens mētra (Mentha aquatica). Tas ir daudzgadīgs augs ar 20 - 90 cm gariem, stāviem vai paciliem, galotnē nedaudz zarotiem stublājiem. Lapas olveidīgas vai eliptiskas 1,5 - 5 cm garas un 1 - 3 cm platas. Ziedu mieturi stublāja un zaru galos. Ziedi violeti rožaini. Zied no VII - IX.

Mitros tīrumos, krastmalās, purvainās vietās bieži sastop tīruma mētru (Mentha arvensis) – daudzgadīgu augu ar 10 - 70 cm garu stāvu vai pacilu, zarainu stublāju. Lapas iegareni olveidīgas vai olveidīgas, 2 - 8 cm garas un 1 - 3,5 cm platas. Ziedi mieturos lapu žāklēs, violeti. Zied no VI-X.

Populāra ir kultivētā piparmētra (Mentha x piperita =Mentha aquatica x Mentha spicata), kuras stublāji augšdaļā nedaudz zaroti un sasniedz 1 m garumu. Ziedi gaiši violeti, cilindriskās vai vārpveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galos. Zied VII, VIII. Vietām šis augs pāriet arī savvaļā.

No panātrēm (Lamium) bieži sastop balto panātri (Lamium album) – daudzgadīgu lakstaugu ar stāvu, vienkāršu vai zarotu 30 - 70 cm garu stublāju. Lapas iegareni olveidīgas ar sirdsveidīgu pamatni, 2 - 6,5 cm garas un 1,5 - 3,5 cm platas. Ziedi sēdoši, pa 6 - 12 neīstos mieturos augšējo lapu žāklēs, netīri balti vai iedzelteni. Zied no V-X. Aug dārzos, nezālienēs, ceļmalās, sētmalās.

Plankumainā panātre (Lamium maculatum) pēc sava auguma atgādina balto panātri. Tās stublājs ir 25 - 60 (100) cm garš, vienkāršs vai arī lejas daļā zarains. Lapas ar kātiem, olveidīgas, 2,5 - 5 (8) cm garas un 1 - 5 cm platas. Ziedi sēdoši, pa 6 - 10 neīstos mieturos augšējo lapu žāklēs, sarkani, to vainags 2,2 - 3 cm garš. Zied no VI - IX. Krūmājos, mežos, upju krastos, ne bieži.

Nezālienēs un dārzos bieži sastopamas sārtā panātre (Lamium purpureum) un bastarda panātre (Lamium hybridum). Bastarda panātre ir viengadīgs lakstaugs ar 5 - 45 cm garu, no pamata zarainu, stāvu vai pacilu stublāju. Apakšējās lapas ar gariem kātiem, nierveidīgas, apaļas vai rombveidīgas. To mala nevienādi zobaina līdz gandrīz plūksnoti šķeltai, kāts vairāk vai mazāk spārnains. Ziedi purpursārti, ciešos mieturos, kas satuvināti galotnē. Zied no V-X.

Sārtajai panātrei lapu malas pa lielākai daļai ar vienādiem, noapaļotiem zobiņiem; pamats vairāk vai mazāk sirdsveidīgs, kāts nav spārnains.

Mežos un krūmājos bieži sastopama parastā zeltnātrīte (Galeobdolon luteum) – daudzgadīgs lakstaugs ar 15 - 60 cm garu stublāju. Ziedošie dzinumi stāvi vai pacili, neziedošie – guļoši vai ložņājoši. Lapas olveidīgas vai iegareni olveidīgas ar 1 - 3,5 cm gariem kātiem. Ziedi pa 6 galotnē satuvinātos mieturos, dzelteni ar oranžiem plankumiņiem. Zied V, VI.

No akļu ģints (Galeopsis) bieži kā nezāle tīrumos, dārzos, mēslainēs, krūmājos, mežos sastopams parastais aklis (Galeopsis tetrahit). Tas ir viengadīgs lakstaugs ar 10 - 50 cm garu stāvu, zarainu stublāju, olveidīgi lancetiskām vai lancetiskām lapām 1 - 4 cm garos kātos. Ziedi mieturos ar daudziem ziediem satuvināti stublāja un zaru galos. Ziedu pamatkrāsa violeti purpursārta, reti balta. Zied no VI-X.

Nezālienēs un tīrumos (sevišķi vasarājos) bieži aug raibais aklis (Galeopsis speciosa) – viengadīgs augs ar 20 - 100 cm garu stāvu, zarainu stublāju. Lapas olveidīgi lancetiskas vai olveidīgas ar 0,3 - 1,5 cm gariem kātiem; augšējo lapu kāti dažreiz spārnaini saplacināti. Ziedu mieturi stublāja un zaru galos. Ziedi raibi: vainags dzeltens, apakšlūpa violeta. Zied no VI - IX.

No sārmenēm (Stachys) bieži dārzos, tīrumos, pļavās, purvainās krastmalās un atmatās aug purva sārmene (Stachys palustris) – daudzgadīgs lakstaugs ar 30 - 110 cm garu vienkāršu vai zarainu, stāvu stublāju ar iegareni lancetiskām lapām ar īsiem kātiem vai sēdošas. Ziedi pa 6 - 10 neīstos mieturos augšējo lapu un seglapu žāklēs vārpveidīgā ziedkopā violeti purpursārti. Zied no VI - VIII.

Gan lapkoku, gan skujkoku mežos, krūmājos, mežu laucēs samērā bieži sastop meža sārmeni (Stachys sylvatica) – daudzgadīgu lakstaugu ar 30 - 75 cm garu stublāju, kātainām, plati olveidīgām, matainām lapām. Ziedi tumši purpursārti pa 4 - 6 mieturos ap 30 cm garā vārpveidīgā ziedkopā. Zied no VI - VIII. Visam augam nepatīkama smaka. Augs parasti lielākās vai mazākās grupās.

No mārsiliem (Thymus) sausos smiltājos, mežmalās, smilšainos priežu mežos un kāpās sastop mazo mārsilu (Thymus sertpyllum) – sīkkrūmu ar tieviem, ložņājošiem bezziedu dzinumiem. Ziedošie zari stāvi vai pacili, 2 - 13 cm gari. Ziedkopa galviņveidīga. Ziedi sārti violeti, reti balti. Zied no VI - VIII.

Samērā bieži sastopams arī lielais mārsils (Thymus ovatus, sin. Thymus pulegioides). Tas aug sausos saulainos, kaļķainos uzkalnos, nogāzēs, ceļmalās, upju krastos. Tā ziedošie zari stāvus vai pacili, 5 - 20 cm gari. Ziedkopa galviņveidīga. Ziedi sārti. Zied no VI - IX.

No brūngalvītēm (Prunella) mežos, gar ceļiem, ganībās, zālājos, tīrumos bieži sastop parasto brūngalvīti (Prunella vulgaris). Tas ir daudzgadīgs lakstaugs ar 8 - 30 cm garu stāvu vai pacilu stublāju, olveidīgām vai lancetiskām lapām. Ziedi tumšzili vai violeti, reti balti vai iesārti mieturos pa 6 blīvās galviņveidīgās vai vārpveidīgās ziedkopās. Zied no VI - IX.

Lielziedu brūngalvīte (Prunella grandiflora) ir valsts aizsardzībā. Tās stublājs ir 15 - 60 cm garš, stāvs vai pacils. Ziedu mieturi ar 4 - 6 ziediem, olveidīgās, vārpveidīgās vai galviņveidīgās ziedkopās zili violeti vai iesārti. Zied no VI - IX. Atrasta Daugavas krastos un Nīcā.

Ļoti bieži no sētložņu ģints (Glechoma) sastop efeju sētložņu (Glechoma hederacea) – daudzgadīgu lakstaugu ar 20 - 50 cm garu ložņājošu vai pacilu stublāju un ieapaļām lapām. Ziedi pa 2 - 6 vidējo un augšējo lapu žāklēs, zili violeti. Zied V, VI, atsevišķus ziedošus augus var redzēt arī vēlāk. Aug sētmalēs, krūmājos, tīrumos, dārzos, gar ceļiem.

Sausās pļavās, norās, pauguru nogāzēs, krūmājos un mežos ne bieži sastop parasto raudeni (Origanum vulgare) – daudzgadīgu lakstaugu ar 35 - 85 cm garu, tikai galotnē zarotu stublāju. Ziedi plašā skarveidīgā ziedkopā stublāju galos, sārtvioleti. Zied no VI - IX.

Valsts aizsardzībā ir vēl šādas retas lūpziežu dzimtas sugas: piramidālais (Ajuga pyramidalis) un Ženēvas (Ajuga genevensis) cekuliņš, ķiploku embotiņš (Teucrium scordium), šķēplapu ķiverene (Scutellaria hastifolia) un Ruiša pūķgalve (Dracocephalum ruyschiana).

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *