Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Rubiju dzimta (Rubiaceae)


Edgars Vimba

Rubiju dzimtai Latvijā pieder tikai viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršam, veselām uz stublāja pretēji vai mieturos sakārtotām lapām. Ziedi kārtni, divdzimumu, visbiežāk sakārtoti skarai līdzīgās ziedkopās. Latvijā konstatēti 22 taksoni.

Dzimtas lielākā ģints ir madaras (Galium). Bieži dažādos biotopos aug baltā madara (Galium album). Tai raksturīga piramidāla, blīva ziedkopa un īsi ziedkāti. Lapu malas ieritinātas. Tai līdzīga ir mežos un krūmājos samērā reti sastopamā mīkstā madara (Galium mollugo) ar skraju ziedkopu. Tās ziedkāti divreiz garāki par ziedu platumu. Abām sugām ziedi balti, zied no VI-X. Baltajai un mīkstajai madarai stublāji stāvi vai pacili, līdz 1 m gari, lapu mieturi ar 8 lineāri iegarenām lapām.

Bieži sausās atmatās, krūmājos un ceļmalās sastopama ziemeļu madara (Galium boreale). Tās stublāji 20 - 60 cm gari, stāvi vai pacili. Lapas pa 4 mieturos. Ziedi balti, skarveidīgās ziedkopās. Zied no VI - VIII.

Sausās pļavās, atmatās, kāpās sastopama īstā madara (Galium verum). Tās stublāji 25 - 60 cm gari, stāvi vai pacili. Lapas mieturos pa 8 - 12, šauri lineāras. Ziedi spilgti dzelteni ar medus smaržu blīvās skarveidīgās ziedkopās. Zied no VI - IX.

Viengadīga ir ķeraiņu madara (Galium aparine) ar baltiem ziediem un neīstā madara (Galium spurium) ar zaļgandzelteniem ziediem. Šo madaru stublāji un lapu malas ir ar sīkiem dzeloņiem. Tās aug tīrumos un dārzos, arī nezālienēs un uz dzelzceļiem.

Mitrās purvainās pļavās, krastmalās, krūmājos un mežmalās aug dūkstu madara (Galium uliginosum) un purva madara (Galium palustre). Dūkstu madaras stublāji 15 - 40 cm gari, zaraini, guloši vai pacili, lapas lineāri lancetiskas pa 5 - 6 mieturos, galā ar dzeloņsmaili. Ziedi balti, skarveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galos. Zied no VI - IX.

Purva madarai stublāji 15 - 80 cm gari, guloši vai pacili. Lapas parasti mieturī pa 4, iegarenas, ar strupu galu bez dzeloņa. Ziedi balti, skrajās skarveidīgās ziedkopās. Zied no VI - IX.

Pēdējā laikā madaru ģintī ietilpināts arī smaržīgais miešķis (Galium odoratum, sin. Asperula odorata). Tas ir daudzgadīgs augs ar 20 - 35 cm garu stublāju un plati lancetiskām augšējām un vidējām lapām, kas novietotas parasti pa 8 mieturos. Ziedi balti. Ziedkopa vairogveidīgi salikta. Zied V, VI. Aug paretam egļu un jauktos mežos. Ierakstīts valsts aizsargājamo augu sarakstā.

Valsts aizsardzībā ir arī retās krāsu (Galium tinctorium), Šultesa (Galium schultesii) un trejziedu (Galium triflorum) madara.

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *