Magoņu dzimta (Papaveraceae)

Foto: E. Vimba

Magoņu dzimtā Latvijā ietilpst lakstaugi ar vienkāršām lapām. Ziedi kārtni, divdzimumu, pa vienam, ķekaros, čemuros vai skarās.

No magoņu dzimtas ir izdalīta matuzāļu dzimta

No magonēm (Papaver) tīrumos, dārzos, ceļmalās, galvenokārt kā nezāles sastopamas sarainā magone (Papaver argemone), lauku magone (Papaver dubium) un zīda magone (Papaver rhoeas). Šīs sugas viegli atšķiramas pēc augļiem: sarainai magonei pogaļa ir vālesveidīga, ar sariņiem, lauku magonei iegareni vālesveidīga, gluda, bet zīda magonei pogaļa otrādi olveidīga līdz gandrīz lodveidīgai.

No strutenēm (Chelidonium) ļoti bieži mežos un krūmājos, dārzos, sētmalās, apdzīvotu vietu tuvumā aug lielā strutene (Chelidonium majus) – daudzgadīgs augs ar līdz 100 cm garu, zarainu stublāju. Lapas 7 - 20 cm garas, 2,5 - 9 cm platas, plūksnoti dalītas. Ziedneši 5 - 10 cm gari ar dzelteniem, 3 - 8 ziediem. Zied no V - VIII. Augļi – slaidas, taisnas, 2 - 6 cm garas un 2 - 3 mm platas pogaļas.