Nakteņu dzimta (Solanaceae)

Foto: E. Vimba

Nakteņu dzimtai Latvijā pieder daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi un puskrūmi ar veselām vai izgrieztām lapām. Ziedi augšējo lapu žāklēs rituļos, divdzimumu, kārtni. Dzimtai pieder daudzi kultūraugi, kā kartupeļi, tomāti, dārzeņpipars jeb paprika, tabaka u.c.

No nakteņu ģints (Solanum) sakņu dārzos, nezālienēs, izgāstuvēs sastop melno nakteni (Solanum nigrum) – viengadīgu lakstaugu ar 20 - 90 cm garu stāvu, stipri zarotu stublāju, plati olveidīgām vai gandrīz trīsstūrainām lapām un baltiem ziediem. Zied no VI līdz vēlam rudenim. Auglis spīdīga, melna oga.

Nakteņu ģintij pieder arī bebrukārkliņš (Solanum dulcamara) – daudzgadīgs puskrūms ar līdz 2 m garu ložņājošu vai kāpelējošu stublāju, kas pie pamata ir pārkoksnējies. Lapas ar kātu, sirdsveidīgas, veselas vai plūksnaini dalītas. Ziedi nokarenos rituļos skarveidīgās ziedkopās ar gariem kātiem. Ziedi violeti, reti balti vai rožāini. Auglis – spīdīga, sarkana, olveidīga oga. Zied no V - IX. Sastopams bieži ūdeņu piekrastēs, krūmājos, purvainos mežos.

Nezālienēs, dārzos, sētmalās ne bieži no driģenēm (Hyoscyamus) sastop melno driģeni (Hyoscyamus niger) – divgadīgu vai viengadīgu augu ar 30 - 100 cm garu, stāvu, zarainu stublāju ar iegareni olveidīgām vai olveidīgi lancetiskām, jomaini zobainām vai plūksnaini šķeltām lapām. Ziedi lieli, dzeltenbalti ar violetu dzīsliņu tīklu. Zied no VI-X.