Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Neļķu dzimta (Caryophyllaceae)


Edgars Vimba
Smilts neļķe
Foto: K. Kalviškis

Smilts neļķe
Foto: K. Kalviškis

Dzirkstelīte
Foto: J. Prikulis

Neļķu dzimtai pieder lakstaugi ar pretējām, sēdošām, retāk kātainām lapām. Ziedi kārtni, divdzimumu vai viendzimuma. Pļavu, tīrumu, retāk meža un krūmāju augi.

Latvijā lielākā neļķu dzimtas ģints ir plaukšķenes (Silene). No tās biežāk sastopama parastā plaukšķene (Silene vulgaris) – daudzgadīgs, 30 - 60, pat 80 cm garš zilganzaļš augs ar daudziem stublājiem. Apakšējās lapas lancetiskas vai otrādi olveidīgas, augšējās olveidīgas, šauri olveidīgas vai lancetiskas. Ziedi zarainās ziedkopās. Kauss plati zvanveidīgs līdz muciņveidīgs, gaiši zaļš, uzpūsts, 12 - 16 mm garš, ar 20 dzīslām. Vainaglapu plātne balta, dalīta divās olveidīgās daļās. Sastopama diezgan bieži sausās pļavās, nezālienās, arī kā nezāle tīrumos un zālājos visā valsts teritorijā.

Nokarenā plaukšķene (Silene nutans) ir daudzgadīga, tās stublāji pacili vai stāvi, ar matiņiem, reti kaili, 20 - 80 cm gari. Apakšējās lapas plati lancetiskas, vidējās un augšējās – šauri lancetiskas līdz lineāras, ar matiņiem. Ziedi zarainā ziedkopā. Kauss zvanveidīgs, 8 - 12 mm garš, ar dziedzermatiņiem, reti kails, ar 10 izcilnētām, purpurvioletām galvenajām dzīslām. Vainaglapu plātne balta vai dzeltenīga, dziļi šķelta divās lineārās daļās. Augs sastopams bieži sausos priežu mežos, kāpu pļavās, ceļmalās, karjeros.

Nakts plaukšķene (Silene noctiflora) ir viengadīgs vai divgadīgs, 15 - 90 cm garš lakstaugs ar stāvu nereti zarotu, matainu stublāju. Augšdaļā stublājs ar īsiem dziedzermatiņiem, lipīgs. Apakšējās laps otrādi olveidīgas, nosmailotas vai strupas, stublāja lapas iegarenas vai iegareni lancetiskas. Ziedi divdzimuma zarainā ziedkopā. Kauss stobrveidīgs, gandrīz cilindrisks, līdz 20 mm garš un 8 - 9 mm plats ar 10 izcilnētām galvenajām dzīslām. Vainaglapu plātnes virspuse dzeltenīga, apakšpuse sārta. Ziedi atveras naktī, smaržīgi. Tīrumu nezāle, arī nezālienēs, pie dzelzceļa. Galvenokārt Latvijas vidusdaļā, it sevišķi Zemgalē; ir arī atradnes dienvidrietumos un dienvidaustrumos.

Žuburotā plaukšķene (Silene dichotoma) ir viengadīgs, reti divgadīgs, 20 - 100 cm garš lakstaugs ar stāvu stublāju. Apakšējās lapas eliptiskas, vidējās un augšējās lapas lancetiskas. Ziedi divdzimumu, dakšveidīgās, zarainās ziedkopās. Kauss zvanveidīgs līdz olveidīgam, 10 - 12 mm garš ar 10 galvenajām dzīslām. Vainaglapas plātne balta vai rozā, dziļi daivaina līdz šķelta divās platās olveidīgās daļās. Reti izklaidus Latvijas vidus un dienviddaļā kā nezāle daudzgadīgos zālājos, galvenokārt āboliņa, arī lucernas u.c. laukos.

Pārējās plaukšķeņu sugas Latvijā retas vai arī ļoti retas. To starpā valsts aizsardzībā ir retās ausainā (Silene otites), sīkziedu (Silene borysthenica) un zaļziedu (Silene chlorantha) plaukšķene.

No neļķu ģints sausās pļavās, mežmalās, kāpu pļavās, mežu grāvmalās, laucēs u.c. sastop dzirkstelīti (Dianthus deltoides). Tas ir daudzgadīgs zaļš vai zilgans lakstaugs irdenos ceros. Stublāju daudz, tie līdz 40 cm gari, neziedošo stublāju lapas iegarenas līdz šauri lancetiskas, ziedošo stublāju lapas lineāras. Ziedkopas nelielas ar 3 - 12 ziediem. Vainaglapas plātne sarkana vai iesarkani violeta, reti balta ar tumši viļņainu šķērssvītru un baltiem plankumiem. Zied visu vasaru.

Smiltāja neļķe (Dianthus arenarius) aug sausos priežu mežos, jūrmalas kāpu pļavās, jūrmalas kāpās. Vainaglapas plātne balta, šķelta lineārās daļās. Zied visu vasaru. Valsts aizsardzībā.

Krāšņā neļķe (Dianthus superbus) ir daudzgadīgs, 35 - 80 cm garš lakstaugs. Stublājs viens vai vairāki, pacilus. Lapas lineāri lancetiskas. Ziedkopa samērā plaša. Vainaglapas plātne purpurrozā, sadalīta lineārās daļās. Zied visu vasaru. Aug zāļu purvos, slapjās pļavās. Ļoti reta suga. Valsts aizsardzībā.

Valsts aizsardzībā ir arī nesen Latvijā konstatētā ļoti retā Fišera neļķe (Dianthus fischeri), kurai ir sarkani ziedi. To vainaglapas plātne atšķirībā no dzirkstelītes nav šķelta lineārās daļās, bet ir vesela.

Tīruma radzene (Cerastium arvense) ir daudzgadīgs, 5 - 30 cm garš lakstaugs. Tas veido skrajas velēnas no trausliem stublājiem ar lancetiskām līdz lineāri lancetiskām lapām. Ziedkopa skraja ar 5 - 15 ziediem. Ziedi zvanveidīgi, līdz 20 mm plati, vainaglapas 2 - 2,5 reizes garākas par kauslapām, baltas. Zied V - VI. Aug diezgan bieži sausās ceļmalās, ežās, mežmalās, jūrmalas kāpu pļavās, dzelzceļa uzbērumu nogāzēs.

Velēnu radzene (Cerastium holosteoides) ir daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar 5 - 50 cm gariem dzinumiem. Stublāji stāvi vai pacili, lapas iegareni olveidīgas, eliptiski olveidīgas vai vienkārši olveidīgas. Ziedkopa ziedēšanas sākumā samērā blīva, ziedēšanas beigās skraja ar 8 - 15 (30) ziediem. Vainaglapas īsākas vai vienādā garumā ar kauslapām, baltas. Zied visu vasaru. Sastop bieži kā nezāli dārzos un tīrumos, kāpās, smiltājos, grantsbedrēs, izcirtumos, krūmājos un mežos.

Pavasara augs ir piecputekšņlapu radzene (Cerastium semidecandrum). Tas ir vien- vai divgadīgs, līdz 15 (30) cm garš, dzeltenzaļš, retāk pelēkzaļš augs. Apakšējās lapas otrādi olveidīgas līdz otrādi lancetiskas, augšējās olveidīgas līdz olveidīgi lancetiskas. Ziedkopa zaraina, skraja ar 8 - 20 (30) ziediem. Vainaglapas īsākas par kauslapām vai vienādā garumā ar tām, par 1/4 – 1/5 šķeltas, retāk ar robainu galu. Aug bieži sausās smilšainās ceļmalās, atmatās, arī sausos priežu mežos. Zied V - VII.

Skarainā ģipsene (Gypsophila paniculata) ir daudzgadīgs, 50 - 90 cm garš lakstaugs ar zilganu apsarmi. Stublājs stāvs ar šauri olveidīgām līdz olveidīgi lancetiskām lapām. Ziedkopa bagātīgi zarota, ļoti plaša, lodveidīga. Ziedu vainaglapas baltas vai gaiši sārtas. Zied VII - VIII. Baltijas jūras kāpās Liepājas rajonā tas ir vietējais augs, citur iekšzemē dārzbēglis vai adventīvs.

Garkāta ģipsene (Gypsophila fastigiata) ir daudzgadīgs, 15 - 30 (60) cm garš lakstaugs ar blīvu ceru. Neziedošie stublāji pacili, īsi, ar vairāk vai mazāk blīvu lapojumu; ziedošie stublāji viens vai vairāki, stāvi, bieži purpurvioleti ar lancetiskām līdz lineārām lapām. Ziedkopa vairāk vai mazāk kompakta, vairogveidīga. Vainaglapas baltas vai gaiši sārtas, ķīļveidīgas līdz lineāras, noapaļotas vai ar seklu jomu. Zied VII - VIII. Aug sausos priežu mežos, to ceļos, ceļmalās, kāpās. Reti visā Latvijā. Valsts aizsardzībā.

Tīruma ģipsene (Gypsophila muralis) ir viengadīgs, 5 - 18 cm garš lakstaugs ar stāvu, nedaudz zarotu stublāju un lancetiskām līdz lineārām lapām. Ziedkopa vairāk vai mazāk skraja, bieži gandrīz lodveidīga. Vainaglapas sārtas, ar purpura dzīslām, ķīļveidīgas, to gals noapaļots vai ar seklu jomu. Paretam visā Latvijā kā nezāle tīrumos, atmatās, nezālienās.

Viena no lielākām dzimtas ģintīm Latvijā ir virzas (Stellaria). To latīniskais nosaukums atvasināts no latīņu vārda „stella” , kas nozīmē „zvaigzne” , jo ziedi izskatās kā mazas zvaigznītes. Ļoti bieži dārzos, izcirtumos, mežos un krūmājos ar slāpekli bagātā augsnē sastop parasto virzu (Stellaria media). Tā ir visiem labi pazīstama nezāle. Parastā virza ir viengadīgs vai divgadīgs augs ar guļošu vai pacilu, zarainu, trauslu, viegli lūstošu stublāju. Ziedi balti vai zaļgani.

Skujkoku, jauktos un lapkoku mežos, parkos un krūmājos maijā un jūnijā zied cietā virza jeb spuļģītis (Stellaria holostea). Tas ir daudzgadīgs augs, kura ziedošie stublāji pacili vai stāvi, četršķautņaini, bet lapas šauri līdz pat lineāri lancetiskas. Ziedu vainaglapas baltas, līdz pusei šķeltas divās daļās, divas reizes garākas par kauslapām. Pavasarī ziedu laikā bieži veido fonu.

Mežos, parkos, krūmājos upju un ezeru krastos, mitrās pļavās sastop birztalas virzu (Stellaria nemorum), kas ir daudzgadīgs augs ar paciliem līdz stāviem, ļoganiem stublājiem un olveidīgām līdz iegareni olveidīgām lapām ar sekli sirdsveidīgu pamatu. Ziedi balti, vainaglapas divas reizes garākas par kauslapām, līdz 3/4 šķeltas šaurās daļās.

Pļavās, atmatās, ceļmalu zālājos bieži sastop zāļlapu virzu (Stellaria graminea ).

Pārējās virzu sugas sastopamas ne bieži, pat reti.

Bieži mitros krūmājos, purvainās pļavās un citās augtenēs sastop parasto ūdensvirzu (Myosoton aquaticum). Tas ir daudzgadīgs augs ar pacilu līdz stāvu stublāju, olveidīgām līdz iegareni olveidīgām lapām un baltiem, 12 - 15 mm platiem ziediem, kuru vainaglapas dalītas līdz pamatam divās daļās. Augs ļoti līdzīgs birztalas virzai. Ūdensvirzu ģints augiem ziedā ir 5 drīksnas, bet virzām tikai trīs.

Pēc ārējā izskata virzām stipri līdzīgas ir mēringijas (Moehringia). Dažāda tipa mežos un krūmājos ļoti bieži sastopama trejdzīslu mēringija, kas ir viengadīgs vai divgadīgs, 10 - 40 cm garš lakstaugs, ar trausliem, guļošiem līdz stāviem stublājiem un baltiem ziediem. No virzām augs viegli atšķirams pēc vainaglapu izveidojuma: virzām vainaglapas ir šķeltas, dalītas vai galotne ir ar dziļu jomu. Turpretī mēringijai vainaglapas gals ir vesels vai ar seklu jomu.

Zāllapu smiltenīte (Arenaria procera)ir daudzgadīgs, 20 - 40 cm garš lakstaugs. Ziedošo dzinumu stublāji pie pamata vairāk vai mazāk pārkoksnējušies, augšdaļā dažreiz zaroti. Ziedkopa skraja, skarveidīga, vainaglapas baltas, iegareni plati otrādi olveidīgas, divas reizes garākas par kauslapām, galā ar seklu jomu. Sausos un skrajos priežu mežos, to klajumos, mežmalās. Reti, galvenokārt Latvijas vidus un austrumu daļā. Valsts aizsardzībā. Otra ģints suga – mārsilu smiltenīte (Arenaria serpyllifolia) ir sīka vien- vai divgadīga, bieži sastopama nezāle.

Sausos priežu mežos,mežmalās, ceļmalās, uzbērumu nogāzēs ne bieži visā Latvijā sastop lipīgo sveķeni (Viscaria vulgaris), kuras stublājs zem mezgliem ļoti lipīgs, purpurviolets. Vainaglapas plātne purpursarkana, retāk balta, plātnes gals noapaļots vai ar jomu.

Tipiska tīrumu nezāle, kas pēdējā laikā kļuvusi ļoti reta ir lauka kokalis (Agrostemma githago). Tas ir viengadīgs, 30 - 80 (100) cm garš, pelēkzaļš lakstaugs ar mīkstiem, gaišiem, piegulošiem matiņiem un purpursārtiem vai rožainiem ziediem.

Ārstniecības ziepjusakne (Saponaria officinaalis) ir daudzgadīgs, 30 - 90 cm garš lakstaugs ar stāvu stublāju. Ziedkopa kompakta, vairogveidīga skara, ziedi balti vai rozā. Savvaļā pārgājis dārzbēglis visā Latvijas teritorijā visdažādākajos biotopos – ceļu un ielu malās, sētmalēs, parkos, mežmalās u.t.t..

Zāļu purvos, mitrās pļavās, ūdeņu krastmalās bieži aug pļavas guntiņa (Lychnis flos-cuculi) ar 40 - 60 (90) cm gariem stublājiem. Apakšējās lapas lineāri lancetiskas vai iegarenas, vidējās un augšējās olveidīgi lancetiskas vai lineāri lancetiskas. Ziedkopa skraja, skarveidīga, ziedi purpursarkani. Vainaga plātne plaukstveidīgi šķelta 4 daļās.

Ceļmalās, nezālienās un tīrumos kā nezāle bieži aug baltā spulgotne (Melandrium album) ar stāvu vai pacilus, 40 - 80 (120) cm garu stublāju un viendzimuma baltiem ziediem.

Šīs ģints otra suga – sarkanā spulgotne (Melandrium dioicum) aug galvenokārt krūmājos, mežos, izcirtumos, parkos. Tās stublājs (25) 40 - 80 (120) cm garš. Ziedi sarkani, viendzimuma.

Savdabīgs dzimtas augs ir melnodzene (Cucubalus baccifer). Tas ir daudzgadīgs, 60 - 120 cm garš lakstaugs ar zarotu stublāju, plati lancetiskām līdz iegareni lancetiskām lapām. Ziedi nokareni, ziedkopa skraja, bagātīgi zarota. Zieda vainaglapas plātne zaļgana. Auglis – melna oga. Zied no VII - IX. Sastop reti upju ieleju krūmājos, slapjās pļavās, baltalkšņu gāršā.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpās aug biezlapainā sālsvirza (Honckenya peploides). Tas ir daudzgadīgs, 10 - 25 cm garš, vairāk vai mazāk dzeltens lakstaugs ar ļoti garu, dakšveidīgi zarotu sakneni. Lapas krusteniski pretējas, sēdošas, olveidīgas līdz iegarenas, gaļīgas. Ziedi līdz 10 mm plati. Vainaglapas baltas vai zaļganbaltas. Zied no VI - VIII.

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *