Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Orhideju dzimta (Orchidaceae)


Edgars Vimba
Mušu ofrīda
Foto: M. Pakalne

Baltijas dzegužpirkstīte
Foto: E. Vimba

Priežu sfings aplido zaļziedu naktsvijoli
Foto: K. Kalviškis

No orhideju dzimtas Latvijā sastop daudzgadīgus, galvenokārt autotrofus, retāk heterotrofus lakstaugus. Tie ir augi, kas aug pļavās, mežos un purvos uz zemes. Latvijā nav tropu apgabaliem raksturīgo epifītisko orhideju. Ziedi divdzimumu, reti viendzimuma, seglapu žāklēs vārpās, skarās vai ķekaros, retāk pa vienam. Ziedam plaukstot, sēklotne vai ziedkāts pagriežas par 180°. Līdz ar to apziedņa augšējās lapas, arī lūpa, kas parasti ir lielāka un spēcīgi attīstīta, atvērtā ziedā ir vērsta uz leju, bet apakšējās apziedņa lapas uz augšu. Latvijā sastopamas 34 savvaļas orhideju sugas (krustojumus neskaitot). Gandrīz visas tās ir valsts aizsardzībā..

Krāšņākā Latvijas savvaļas orhideja ir dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus), kas reti sastopama kaļķainā augsnē lapkoku, jauktos vai egļu mežos, mežmalās, krūmājos, kur parasti veido nelielas audzes. Tās stublājs ir 20 - 50 cm garš. ar 3 - 4 lapām un 1 - 2, retāk vairāk ziediem. Apziedņa lapas ir sarkanbrūnas, bet lūpa liela, dzeltena, uzpūsta, iekšpusē ar dziedzermatiņiem. Spēcīgā apēnojumā vai nelabvēlīgos dzīves apstākļos, dzīvotspēju saglabā vairākus gadus. Augs ietverts valsts aizsargājamo augu sarakstā.

Viena no retākajām Latvijas orhidejām ir cepurainā neotiante (Neottianthe cucullata). Šis augs pašreiz Latvijā zināms divās atradnēs; Tērvetes dabas parkā un Rozališķu lokā Daugavpils rajonā. Augs jau 19.gs. bija atrasts Medumos, bet vēlāk atradne iznīcināta. Arī Tērvetes atradne botāniķiem bija zināma jau 19.gs. Attīstībai nelabvēlīgos klimata apstākļos augs nezied, bet saglabājas meža trūdu kārtā. Augs ir valsts aizsargājamo sugu sarakstā.

Valsts aizsardzībā ir arī sarkanā cefalantēra (Cephalanthera rubra), kas sastopama sausos smilšainos priežu mežos Ventspils rajonā. Tā ir krāšņa orhideja ar 20 - 50 cm garu stublāju un gaiši sārtiem līdz purpursarkaniem, retāk baltiem ziediem vārpā.

Ļoti savdabīga ir mušu ofrīda (Ophrys insectifera). Tā sastopama ļoti reti – tikai Latvijas rietumdaļā pārpurvotos priežu mežos, kaļķainos zāļu purvos un purvainās pļavās ezeru krastos. Tas ir daudzgadīgs lakstaugs ar 15 - 60 cm garu stublāju, kura galotnē atrodas skraja vārpa ar 2 - 10 vai reti vairāk ziediem. Zieda lūpa trīsdaivaina. Vidējā daiva savukārt divdaļīga, lielāka, tumši sarkanbrūna ar samtainiem matiņiem un zilu, kailu plankumu lūpas vidū. Zieds kopumā atgādina plēvspārņu mātīti un pievilina plēvspārņu tēviņus, kuri apputeksnē ziedus. Augs ir valsts aizsardzībā.

Latvijas florā lielākās orhideju ģintis ir dzegužpirkstītes un dzegužpuķes. Agrāk tās visas pieskaitīja vienai dzegužpuķu (Orchis) ģintij. Tagad tās sugas, kurām ir pirkstveidā dalīti gumi, pieskaita dzegužpirkstītēm (Dactylorhiza), bet sugas ar veseliem, lodveidīgiem gumiem dzegužpuķēm (Orchis). Mitrās purvainās pļavās, krūmājos, zāļu purvos aug plankumainā (Dactylorhiza maculata), stāvlapu (Dactylorhiza incarnata), Baltijas (Dactylorhiza baltica) dzegužpirkstīte; jau retāka ir asinssārtā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza cruenta). Fuksa dzegužpirkstīte (Dactylorhiza fuchsii) sastopama ne bieži mitros mežos un krūmājos, bet Rusova dzegužpirkstīte (Dactylorhiza russowii) reti sūnu un pārejas purvos, pārpurvotos ezeru krastos. Stāvlapu dzegužpirkstītei ir pasuga Dactylorhiza incarnata ssp. ochroleuca ar bāli dzelteniem ziediem. Šī pasuga sastopama kaļķainos zāļu purvos. Visas minētās sugas veido krustojumus, kuru sistemātisko piederību var noteikt tikai speciālists.

No dzegužpuķu (Orchis) ģints Latvijā sastopamas 4 sugas. Tās visas ir retas vai ļoti retas sugas, kuras sastopamas pļavās, atmatās, krūmājos, meža laucēs. Latvijas rietumdaļā vairāk sastopama vīru dzegužpuķe (Orchis mascula), arī bruņcepures dzegužpuķe (Orchis militaris) un ļoti retā zalkšu dzegužpuķe (Orchis morio), kuras atradnes zināmas Kurzemes vidienē un Vidzemes austrumdaļā.

Valsts aizsardzībā ir abas naktsvijoļu sugas: smaržīgā (Platanthera bifolia) un zaļziedu (Platanthera chlorantha) naktsvijole. Tās atšķiras ar zieda pieša uzbūvi un smaržu. Smaržīgai naktsvijolei piesis ir vienāda garuma un ziedi ir ļoti smaržīgi, bet zaļziedu naktsvijolei piesis pie pamata ir resnāks, bet ziedi gandrīz bez smaržas. Abas naktsvijoļu sugas pieder pie visnežēlīgāk Latvijas florā izplūktajiem augiem, neskatoties uz to aizsardzību.

Triju orhideju ģinšu (hermīniju, liparu un sūneņu) sugām pie stublāja pamatnes veidojas bumbuļi, kas sevišķi raksturīgi ir sugām, kas aug tropu apgabalos. Tāda ir vienguma hermīnija (Herminium monorchis), kurai pie stublāja pamatnes ir viens gums. Tā sastopama reti mitrās pļavās, purvainos mežos kūdrainā augsnē.

Lēzeļa liparei (Liparis loeselii) pie stublāja pamatnes veidojas 2 zaļi, plakani bumbuļi. Stublājs 8 - 20 cm garš, apakšdaļā ar divām garenām spīdīgām lapām. Tā galotnē skrajs ziedu ķekars. Sastopama reti zāļu un pārejas purvos avotainās vietās ar kaļķainu augsni.

Purva sūnene (Hammarbya paludosa) sastopama reti sūnu purvos, purvainās pļavās. Tai veidojas vairāki bumbuļi. Stublājs 6 - 20 cm garš, tā augšdaļā daudzziedu ķekars ar sīkiem zaļgandzelteniem ziediem.

Valsts aizsardzībā ir purvāju vienlape (Malaxis monophyllos), kas aug pārpurvojušos skuju koku un sīklapju mežos, zāļu un pārejas purvos. Tās stublāji 8 - 30 cm gari, pie pamatnes bumbuļveidīgi paresnināti. Ziedkopa ķekars ar sīkiem zaļgandzelteniem ziediem. Uz stublāja ir tikai viena lapa.

Zaļā dobziede (Coeloglossum viride) Latvijā satopama reti mitrās pļavās, krūmājos, atmatās. Stublāji 5 - 35 cm gari, ziedi zaļgandzelteni, dažreiz brūngaansarkani.

Gan ēnainos sausos skujkoku, gan arī mitros purvainos jauktos mežos aug sirdsveida divlape Listera cordata), kuras tievais stublājs vidusdaļā ir ar divām lapām, bet ziedi ķekarā, zaļgani ar brūngansarkanu nokrāsu.

No heterotrofajām orhideju sugām valsts aizsargājamo augu sarakstā ir trejdaivu koraļsakne (Corallorhia trifida) un bezlapu epipogija ( Epipogon aphyllum). Ļoti reta ir bezlapu epipogija, kura aug mitros egļu un jauktos mežos. Šim augam no sakneņa veidojas stoloni ar kuriem augs veģetatīvi vairojas. Auga stublājs līdz 30 cm garš, pie pamata nedaudz uzpūsts, dzeltenīgs. Ziedu ķekarā 2 - 4 ziedi.

Biežāk sastopama ir trejdaivu koraļsakne, kura aug ēnainos, mitros lapkoku un skujkoku mežos, purvainās pļavās, sūnu purvos. Augam meža trūdu kārtā veidojas koraļveidīgi zarots saknenis no kura uz augšu paceļas 10 - 30 cm garš stublājs ar 2 - 10 sīkiem, dzeltenīgi zaļiem, nokareniem ziediem ķekarā.

Trešā Latvijā heterotrofā orhideju suga ir parastā ligzdene (Neottia nidus-avis). Tā aug ēnainos mežos. Auga sakneņi un daudzās saknes veido blīvu ligzdveidīgu pinumu. Stublājs 25 - 45 cm garš, dzeltenbrūns, ziedi 7 - 18 cm garos ķekaros, brūngani, ar medus smaržu.

Ārpus valsts aizsargājamo augu saraksta palikušas arī dažas orhidejas ar zaļām lapām, kā platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine), purva dzeguzene (Epipactis palustris), tumšsarkanā dzeguzene (Epipactis atrorubens), kuras ziediem ir vaniļas smarža, ovālā divlape (Listera ovata) un ložņu saulenīte (Goodyera repens).

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *