Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Pulkstenīšu dzimta (Campanulaceae)


Edgars Vimba
Pļavas pulkstenīte
Foto: M. Kusiņa

Pulkstenīšu dzimtai Latvijā pieder lakstaugi ar stāvu stublāju un vienkāršam lapām. Ziedi kārtni, divdzimumu, ziedkopas – ķekari, skaras, vārpas vai galviņas.

No pulkstenītēm (Campanula) biežāk sastopama kamolainā pulkstenīte (Campanula glomerata) ar stāvu, 15 - 60 cm garu stublāju. Apakšējās lapas gareni olveidīgas vai lancetiskas ar ieapaļu vai sirdsveidīgu pamatu un gariem kātiem, vidējās lapas ar īsākiem kātiem, bet augšējās sēdošas. Ziedi zili violeti, retumis balti, blīvās galviņveidīgas ziedkopās. Zied no VI - IX.

Bieži pļavās, atmatās, lapkoku mežos, krūmājos un izcirtumos aug pļavas pulkstenīte (Campanula patula). Tās stublājs stāvs, 30 - 60 cm garš ar lancetiskām lineārām vai otrādi olveidīgām lapām. Ziedi zili violeti vai violeti, skarās. Zied no VI - VIII. Dažreiz augs veido lielas audzes.

Sausos priežu mežos, norās, izcirtumos, ceļmalās aug apaļlapu pulkstenīte (Campanula rotundifolia), kas savu nosaukumu ieguvusi no ieapaļajām piezemes lapām ar gariem kātiem, kuras vēlāk nokalst. Stublāja lapas lineāras līdz lancetiskas. Ziedi zili, retumis balti, skrajā ķekarā vai skarā. Zied no VI - IX.

Skaists augs ir dižā pulkstenīte (Campanula persicifolia) ar stāvu, 30 - 80 cm garu stublāju. Lapas lancetiskas vai lineāras, apakšējās lapas otrādi olveidīgas vai lancetiskas. Ziedi zili, plati zvanveidīgi, pa 2 - 7 skrajā ķekarā. Zied no VI - VIII. Sausos mežos, krūmājos, pakalnos.

Diezgan bieži pļavās, atmatās, laukmalās, krūmājos, izcirtumos, mežmalās aug tīruma pulkstenīte (Campanula rapunculoides) ar resnu, sulīgu, vārpstveidīgu sakni. Stublājs 30 - 80 cm garš, stāvs, ar olveidīgām vai lancetiskām lapām. Ziedi zili violeti, šauri zvanveidīgi augšējo lapu žāklēs stublāja galā ķekarveidīgā ziedkopā. Zied no VI - IX.

Sausās pļavās, izcirtumos, priežu mežos, kāpās bieži sastop kalnu norgalvīti (Jasione montana). Tas ir daudzgadīgs augs ar stāvu vai pacilu, 15 - 60 cm garu stublāju ar lineārām vai lancetiskāam lapām. Ziedi zili, retāk balti, galviņās. Zied no VI - IX.

Lapkoku un jauktos mežos, krūmājos ne bieži sastop vārpaino septiņvīri (Phyteuma spicatum) – augu ar 30 - 80 cm garu stāvu stublāju ar plati olveidīgām vai olveidīgām lapām un zaļganbaltiem ziediem līdz 8 cm garā cilindriskā vārpā. Zied VI, VII.

Ļoti reti sastopama apaļā septiņvīre (Phyteuma orbiculare) ar apaļu ziedkopu. Augs ir valsts aizsardzībā.

 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *