Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Rožu dzimta (Rosaceae)


Edgars Vimba
Pļavas bitene
Foto: K. Kalviškis

Krokainā roze
Foto: K. Kalviškis

Rožu dzimtai pieder lakstaugi, koki un krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām, kārtniem ziediem. Augļi ļoti daudzveidīgi. Dzimtai pieder daudzi dārzu augļukoki kā arī savvaļas augi, kas pazīstami kā ogu devēji.

Rozes (Rosa) ir centrālā dzimtas ģints. No tās Latvijā atrastas 18 sugas. Ar savvaļas rozēm bagātākas ir Kurzeme un Zemgale.

Samērā bieži visā Latvijā sastopama maija jeb rudā roze (Rosa majalis, sin. Rosa cinnamomea). Tas ir 0,3 - 2 m augsts krūms, kurš, dodot atvases, veido plašas audzes. Dzinumi un zari brūngansarkani, dzeloņi vāji attīstīti, taisni, zem lapām, parasti pa 2. Ziedi pa vienam vai vairākiem, tumši sārti. Auglis mazs, apaļš, iegarens vai bumbierveidīgs.

Samērā reta ir ābolu roze (Rosa pomifera), kurai raksturīgi lieli, līdz 3 cm plati augļi. Ziedi tumši sārti. Lapas ar matiņiem un dziedzeriem, smaržo pēc sveķiem.

Smaržlapu roze (Rosa rubiginosa, sin. Rosa eglanteria) sastopama Zemgales līdzenumā, Austrumkursas augstienē un Daugavas krastos, citur ļoti reti. Tā ir 1 - 2 m augsts krūms ar gaiši sārtiem ziediem un lapām, kuru lapiņas klātas ar daudziem brūniem vai iedzelteniem dziedzeriem, kas izdala patīkamu ābolu smaržu.

Mīkstai rozei (Rosa mollis), kas sastopama Kurzemē, lapas ar mīkstiem matiņiem un zīdainu spīdumu.

Mežos, krūmājos un purvos satopamas kazeņu (aveņu) ģints (Rubus) sugas.

Plaši izplatīta ir meža avene (Rubus idaeus), kas ir 60 - 120 cm augsts krūms ar divgadīgiem dzinumiem un saliktām lapām. Ziedkopa skraja, vairogveidīga vai skarveidīga ar kārtniem, baltiem ziediem. Auglis – sarkanu kauleņu kopauglis.

Mežos, mežmalās, grāvjos bieži sastopama zilganā kazene (Rubus caesius). Tas ir līdz 1,5 m augsts krūms ar lokveidīgi noliektiem, dzeloņainiem zariem, baltiem ziediem un tumšziliem vai zilmelniem augļiem ar izteiktu zilganu apsarmi.

Retāk mežmalās un krūmmalās sastopama melnā cūcene (Rubus nessensis) ar stāviem, līdz 1,5 m augstiem dzinumiem, kas galotnē ir noliekušies. Lapas piec- vai septiņstarainas. Ziedi pa 5 - 12 ķekarveidīgās ziedkopās zaru galos, balti. Kauleņu kopauglis melnsarkans, bez apsarmes.

Sūnu purvos sastopama lācene (Rubus chamaemorus) – līdz 30 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem un staraini daivainām lapām. Ziedi balti. Zied IV, V. Auglis oranždzeltens vai brūngans kauleņu kopauglis. Ienākas jūlijā.

Kaulene (Rubus saxatilis) bieži sastopama ēnainos mežos visā Latvijas teritorijā. Tā ir daudzgadīgs lakstaugs, kura neauglīgie dzinumi ir līdz 1,5 m gari, bet auglīgie stāvi, līdz 25 cm gari. Lapas trīsstaraini saliktas, ziedi balti, reti sārti, pa 3 - 10 vairogveidīgā ziedkopā. Zied no V - VII. Auglis koši sarkans kauleņu kopauglis, kurā ir 1 - 6 vāji saistīti kauleņi.

Garšīgas ogas dod zemeņu ģints (Fragaria) augi. Mežos, grāvmalās, ceļmalās bieži sastop meža zemeni (Fragaria vesca). Tai līdzīga, bet ar auglim piespiestu kausu ir spradzene (Fragaria viridis). Tās augļi olveidīgi, zaļgani līdz sārti, zaļganbalti, rožaini, ļoti aromātiski, grūti atdalāmai no ziedgultnes – noraujot tie notrūkst ar sprakšķi. Aug sausās kaļķainās pļavās un upju ieleju nogāzēs.

Samērā reta Latvijā ir smaržīgā zemene (Fragaria moschata). Atšķirībā no meža zemenes un spradzenes smaržīgai zemenei visas lapu lapiņas ir ar nelieliem kātiņiem. Tās stublājs stāvs, 15 - 40 cm garš. Ziedi lieli, līdz 2,5 cm plati.

No pavasarī ziedošiem rožu dzimtas kokiem plaši pazīstami ir parastā ieva (Padus avium, sin. Padus racemosa), parastais pīlādzis jeb sērmūkslis (Sorbus aucuparia) un mežābele (Malus sylvestris). Parastā ieva plaši izplatīta mežos, krūmājos, upju ielejās, parastais pīlādzis mežos, krūmājos. Retāka ir mežābele, kas var būt arī krūmveidīga. Ceļmalās, mežmalās u.c. augošās ābeles ar stipri spilvotām lapām un jaunajām vasām ir mājas ābeles sēklaudži. No pīlādžiem Kurzemes rietumdaļā savvaļā pārgājis Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia). Tas ir līdz 12 m augsts koks ar eliptiskām, 6 - 12 cm garām un 3 - 7 cm platām, plūksnaini daivainām lapām, baltiem ziediem un oranžsarkaniem augļiem.

Ļoti reta Latvijā ir arī meža bumbiere (Pyrus pyraster). Tā sastopama lapu koku mežos, krūmājos, ceļmalās, upju un ezeru krastos.

Vilkābeles (Crataegus) ir ērkšķaini krūmi vai nelieli koki ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām un baltiem ziediem vairogveidīgās ziedkopās. Augļi – ābolveidīgi kauleņi. Vilkābeles galvenokārt izplatītas Kurzemē, retāk Zemgalē, vēl retāk pārējā valsts teritorijā. Vairāki krustojumi aprakstīti kā patstāvīgas sugas. Daudzas vilkābeļu sugas un formas Latvijā introducētas kā dekoratīvi augi.

Retā šķībkausa vilkābele (Crataegus plagiosepala) ir valsts aizsardzībā.

No 19.gs. beigām Latvijā stādīta vārpainā korinte (Amelanchier spicata) – līdz 8 m augsts krūms ar eliptiskām lapām. Ziedi balti, biezos, īsos ķekaros. Auglis olveidīgs, zilganmelns, zirņa lieluma ābols. Zied IV, V. Tagad augs izplatījies mežos un purvu apmales krūmājos visā Latvijā.

Rožu dzimtas sugas plaši izplatītas pļavās. Tādi ir rasaskrēsliņi (Alchemilla). Latvijā ļoti bieži sastopams parastais rasaskrēsliņš (Alchemilla vulgaris), kuru speciālisti sadala daudzās patstāvīgās sīksugās. Latvijā atrastas 27 šādas sīksugas. Parastais rasaskrēsliņš ir daudzgadīgs lakstaugs ar zarainiem, stāviem, paciliem vai guļošiem stublājiem, ieapaļi nierveidīgām, daivainām lapām. Ziedi čemurainās skarās, zaļi.

Pļavās aug arī vīgriezes (Filipendula). Mitrās pļavās, izcirtumos, upju un ezeru krastos sastop parasto vīgriezi (Filipendula ulmaria) – daudzgadīgu lakstaugu ar 50 - 100 cm garu stublāju un plūksnotām lapām. Ziedi dzeltenīgi balti, smaržīgi, kuplās, skarainās, līdz 20 cm garās ziedkopās. Zied VI, VII.

Lieelziedu vīgrieze (Filipendula hexapetala) sastopama sausās mežmalās, atmatās, upju ieleju nogāzēs, pļavās. Tas ir lakstaugs ar 30 - 80 cm garu, stāvu stublāju ar tievu sakneni un vārpstveidīgiem vai apaļi vārpstveidīgiem sakņu paresninājumiem – bumbuļiem. Piezemes lapas pārtraukti plūksnaini dalītas ar 10 - 30 plūksnu pāriem. Zied no VI – VIII.

Plaši sastopamas dažādas retēju (Potentilla) sugas. Retējus sauc arī par platkājiņiem. Ļoti bieži pagalmos, zālājos, ganībās, ceļmalās u.c. aug maura retējs (Potentilla anserina). Tā ziedošoe dzinumi ir 15 - 80 cm gari. Lapas pārtraukti plūksnaini dalītas ar 5 - 21 plūksnu. Ziedi 1 - 2 cm plati, gaiši dzelteni, garā kātā, kas izaug no stīgu mezgliem. Zied no V – VIII.

Ļoti bieži dažādos biotopos sastopams stāvais retējs (Potentilla erecta). Tam raksturīgs spēcīgs, nevienmērīgi paresnināts koksnains, bumbuļveidīgs saknenis, kas ārpusē ir tumši brūns, bet griezumā asinssarkans. Stublāji vairāki, stāvi vai nedaudz izpletušies, zaraini, 10 - 35 cm gari. Lapas staraini dalītas. Ziedi pa vienam augšējo lapu žāklēs, dzelteni. Zied no V – IX.

Ļoti bieži sastopams arī sudraba retējs (Potentilla argentea). Tā stublājs lokveidīgi pacils, 10 - 30 cm garš, tāpat kā lapu apakšpuse balti tūbains ar baltiem vai sirmiem matiņiem. Ziedi 10 - 12 mm plati, gaišdzelteni. Zied VI, VII. Ļoti bieži dažādos biotopos ar sausu augsni: ganībās, tīrumos, atmatās, mežmalās, ceļmalās u.t.t.

Pavasarī, aprīlī, maijā, pereti smilšainās augsnēs, ceļmalās, mežmalās, uz ceļu uzbērumiem zied smiltāju retējs (Potentilla arenaria). Tā stublāji 5 - 15 cm gari, guļoši, zemei piekļāvušies. Ziedi 1 - 1,5 cm plati, tumši dzelteni.

Citas retēju sugas Latvijā retas vai ļoti retas. Valsts aizsardzībā ir Kranca (Potentilla crantzii) un pazvilu (Potentilla anglica) retējs.

No retēju ģints patstāvīgā ģintī izdalītas čužas (Pentaphylloides). Latvijā valsts aizsardzībā ir krūma čuža (Pentaphylloides fruticosa, sin. Dasiphora fruticosa, Potentilla fruticosa) – līdz 1,5 m augsts zarains krūms ar nepārī plūksnoti saliktām lapām no 3 - 7, parasti 5 lapiņām. Ziedi pa vienam, retāk pa vairākiem kopā augšējo lapu žāklēs, skarveidīgās vai čemurveidīgās ziedkopās, zeltdzelteni. Zied no V - VII. Vienīgā zināmā atradne Latvijā Čužupurvs pie Kandavas.

Ļoti bieži sastopama pļavas bitene (Geum rivale) – daudzgadīgs lakstaugs ar 20 - 70 cm garu stublāju. Apakšējās lapas ar gariem kātiem, plūksnaini dalītas, stublāja lapas ar īsiem kātiem. Ziedi zvanveidīgi, iesarkandzelteni, parasti 2 vai 3, nokareni, pēc ziedēšanas paceļas uz augšu. Zied V, VI. Aug mitrās pļavās, krūmājos, purvainās vietās, gar upju un ezeru krastiem.

Pilsētas bitenei (Geum urbanum) stublājs 30 - 70 cm garš, piezemes lapas ar gariem kātiem un 5 - 15 cm garām, pārtraukti plūksnaini dalītām plātnēm. Ziedi stublāja vai zaru galos, ap 1,5 cm plati, gaišdzelteni. Zied no VI - VIII. Aug bieži krūmājos, mežmalās, parkos.

Purva vārnkājai (Comarum palustre) ir līdz 1 m garš pacils stublājs. Lapas gariem kātiem, saliktas no 3 - 7 lapiņām. Ziedi parasti pa 2 - 5 stublāja galā vairogveidīgā ziedkopā, tumši purpursarkani. Zied no V - VIII. Aug bieži slapjās pļavās, purvos, upju un ezeru krastos, grāvjos, purvainos mežos.

Ancīšu ģintī (Agrimonia) Latvijā atrastas divas sugas: parastais ancītis (Agrimonia eupatoria) un spilvainais ancītis (Agrimonia pilosa). Tie ir līdz 1 m gari lakstaugi ar plūksnoti dalītām lapām. Ziedi dzelteni, vārpveidīgos ķekaros stublāju galotnēs. Parastajam ancītim lapu lapiņas no pamata zobotas, spilvainajam ancītim lapu lapiņas rombiskas, zobotas no vidus; pie pamata ķīļveidīgas. Parastajam ancītim augļu dzeloņi atliekušies uz visām pusēm, bet spilvainajam ancītim sakļāvušies konusā.

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *