Kokžņaudzēju (segliņu) dzimta (Celastraceae)

Foto: E. Vimba

No kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas Latvijā sastopama segliņu ģints (Euonymus, arī Evonymus) ar 2 sugām: Eiropas segliņu (Euonymus europaeus) un kārpaino segliņu (Euonymus verrucosus).

Parastais segliņš ir 3 - 5 m augsts krūms ar šķautnainiem dzinumiem un veselām, pretējām lapām. Ziedi zaļgandzelteni čemurveidīgā ziedkopā. Zied V, VI. Auglis četršķautnaina vai piešķautnaina pogaļa, kas nogatavojoties ir rožaini sārta. Sēklas baltas ar oranžsārtu sēklsedzi. Sastopams ne bieži upju ielejās, mežos un krūmājos.

Kārpainais segliņš ir līdz 2 m augsts krūms; tā dzinumi klāti ar melnām kārpiņām. Ziedi zaļgandzelteni vai brūngani ķekarveidīgās ziedkopās pa 3 - 9 ziediem 2 - 8 cm garos kātos. Zied V, VI. Auglis – rožaina pogaļa. Sēklas melnas, spīdīgas, daļēji segtas ar sarkanu sēklsedzi, kas izžūstot kļūst brūna. Latvijas vidus un austrumu daļā sastopams reti, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā ļoti reti.