Sūreņu dzimta (Polygonaceae)

Foto: B. Laime Foto: B. Laime

Sūreņu dzimtai Latvijā pieder viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšus novietotām veselām, retāk daivainām vai dalītām lapām. Pielapes saaugušas,veidojot plēvveidīgu turzīti, kas aptver stublāju. Ziedi sīki, kārtni, vārp-, ķekar- vai skarveidīgās ziedkopās.

Latvijā lielākā ir sūreņu (Polygonum) ģints, no kuras konstatēta 21 suga. Katrā mauriņā aug maura sūrene (Polygonum avenastrum, sin Polygonum aviculare). Tās stublājs ir 5 - 40 cm garš, stipri zarots, guļošs vai pacils.

Ģints vienīgais ūdens augs ir abinieku sūrene (Polygonum amphibium). Tas ir daudzgadīgs augs, kuram sastop divas ekoloģiskas formas: ūdenī augošo ar peldošām iegarenām lapām un blīvu, vārpveidīgu ziedkopu ar rožainiem ziediem. Uz sauszemes sastopamajai formai mitrās pļavās izaug stāvs stublājs ar iegarenām lapām un ūdens formai līdzīgām ziedkopām.

Zalkšu sūrene (Polygonum bistorta) ir daudzgadīgs, līdz 1 m garš augs ar stāvu stublāju. Lapas 4 - 20 cm garas un 1 - 7 cm platas; virspusē tumši zaļās, kailas, apakšpusē zilgani zaļas, apakšējo lapu kāti spārnaini. Ziedi rožaini, blīvā vārpā. Augam raksturīgi 1 - 1,5 cm resni, izlocīti, melni sakneņi. Zalkšu sūreni biežāk sastop Latvijas rietumu un vidus daļā.

Mitrās vietās mežos, uz meža ceļiem aug ūdenspipars (Polygonum hydropiper). Ūdenspipars ir viengadīgs augs ar 25 - 60 cm garu stāvu, zarainu, kailu stublāju. Lapu pamats šauri ķīļveidīgs. Ziedkopas skrajas, ziedi zaļgani vai iesārti. Augs savu nosaukumu ieguvis sīvās, dedzinošās garšas dēļ. Ar šīs garšas iztrūkumu un mazākiem izmēriem raksturojas mazā sūrene (Polygonum minus), kas aug līdzīgās vietās.

No nezalēm jāmin blusu sūrene (Polygonum persicaria) un skābeņlapu sūrene (Polygonum lapathifolium). Tās ir tuvas sugas, kuras viegli atšķirt pēc matiņu novietojuma uz turzītēm: blusu sūrenei turzītes klātas ar pieguļošiem matiņiem, bet skābeņlapu sūrenei tās kailas vai arī matiņi ir tikai gar to malu.

Otra lielākā sūreņu dzimtas ģints ir skābenes (Rumex) no kuras Latvijā konstatētas 18 sugas.

Pļavās un zālājos bieži sastopama piramidālā skābene (Rumex thyrsiflorus). Tai raksturīga spēcīgi attīstīta mietsakne un ziedkopa – blīva, piramidāla skara.

Tai līdzīga ir retāk sastopamā parastā skābene (Rumex acetosa), kurai veidojas bārkšu sakne. Ziedkopa vairāk vai mazāk cilindriska vai ovāla. Šo sugu reizēm arī kultivē.

Mazā skābene (Rumex acetosella) ir daudzgadīgs, 15 - 50 cm garš lakstaugs ar raksturīgām, 1 - 5 cm garām, šķēpveidīgām lapām. Augs sastopams ļoti bieži smilšainos tīrumos, atmatās, dārzos ar skābu augsni.

Skābenes ar lielām lapām sauc par zirgskābenēm. Tām, atšķirībā no pārējām skābenēm, ziedi ir divdzimumu. Viena no biežāk sastopamajām zirgskābenēm ir cirtainā skābene (Rumex crispus), kuras lapas, garas, lancetiskas, ar viļņainu malu. Tā ļoti bieži sastopama atmatās, tīrumos, ceļmalās.

Pagājušā gadsimtā Latvijā izplatījusies blīvā skābene (Rumex confertus), kas pirmo reizi pie Rīgas atrasta 1921. gadā. Tas ir daudzgadīgs, 60 - 120 cm garš augs ar daudziem stublājiem, kuri veido lielākus vai mazākus cerus. Šodien bieži sastopama visā valsts teritorijā ceļmalās, zālājos, nezālienēs.

Mitros krūmājos, mežos, grāvjos, ganībās u.c. aug struplapu skābene (Rumex obtusifolius), kas ir daudzgadīgs, 60 - 120 cm garš augs. Tā apakšējās lapas ir plati iegareni olveidīgas, līdz 25 cm garas un 12 cm platas, ar strupu, noapaļotu galu un sirdsveidīgu vai noapaļotu pamatni.

Ūdeņu tuvumā un ūdenī aug krastmalas skābene (Rumex hydrolapathum) un ūdens skābene (Rumex aquaticus). Krastmalas skābenei ir ļoti lielas, pat līdz 60 cm garas apakšējās lapas. Ūdens skābenei apakšējās lapas līdz 30 cm garas un 15 cm platas, plati gareniski olveidīgas, smailas vai strupas, bet ar sirdsveidīgu pamatu. Abas sugas sastopamas grāvjos, purvos, krastmalās.

No vējgriķu ģints (Fallopia) bieži dārzos un krūmājos aug dārza vējgriķis (Fallopia convolvulus) un krūmāju vējgriķis (Fallopia dumetorum) ar vijīgiem stublājiem. Dārza vējgriķim stublājs ar īsiem matiņiem, bet auglis – riekstiņš blāvs; krūmāju vējgriķim stublājs kails, bet auglis gluds un spīdīgs.

Dārzos kultivē un pāriet savvaļā krūmsūrenes: Japānas krūmsūrene (Reynotria japonica) un Sahalīnas krūmsūrene (Reynotria sachalinense). Japānas krūmsūrenei lapas plati olveidīgas, to garums 5 - 12, bet platums līdz 19 cm. Japānas krūmsūrenei lapu garums sasniedz 15 - 30 cm, bet platums 4 - 25 cm.

No dārzos un tīrumos kultivētajiem augiem šai dzimtai pieder rabarberi un griķi.