Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Vītolu dzimta (Salicaceae)


Edgars Vimba

Vītolu dzimtai pieder koki un krūmi. Tie ir divmājnieki – ziedi viendzimuma vienkāršās vārpās vai spurdzēs. Spurdzes var būt stāvas vai nokarenas. Latvijā divas ģintis – apses (Populus) un vītoli un kārkli (Salix).

Bieži dažādos meža tipos gan jauktos mežos, gan arī tīraudzēs sastop parasto apsi (Populus tremula). Tā ir 25 - 30 m augsts koks ar stumbra caurmēru 0,5 - 1 m. Bieži parkos un apstādījumos audzē balto apsi. Tā ir 20 - 35 m augsts koks ar 1,5 - 2 m stumbra caurmēru. Lapas apaļas, trīsstūraini apaļas vai ieapaļi olveidīgas; to virspuse tumši zaļa, bet apakšpuse balti tūbaina. Balti pūkainas ir arī jaunās lapas.

Tās apšu sugas, kuras pavairo galvenokārt ar spraudeņiem, parasti sauc par papelēm. Tāda ir arī no Ziemeļamerikas ievestā balzama papele (Populus balsamifera). Tās pumpuri lieli, koniski, zaļgani vai sarkanbrūni, sveķaini, ar balzama smaržu. Kultūrā sastopamas arī citas papeļu sugas.

Vītolu un kārklu ģintij pieder gan koki, gan arī krūmi. Kokus dēvē par vītoliem, bet krūmus par kārkliem. Tie ir mežos, krūmājos, purvos, pļavās, ūdeņu kratsmalās u.c. plaši izplatīti augi. Vītolu un kārklu pavasarī ziedošās vīrišķo ziedu spurdzes sauc par pūpoliem. Dažādās vītolu un kārklu sugas savstarpēji krustojas, veidojot tikai speciālistiem nosakāmus taksonus.

Ļoti bieži stādīts gar ceļiem, ielām, parkos, kā arī ļoti bieži aug upju ielejās, mežos un krūmājos trauslais vītols (Salix fragilis). Tas ir 15 - 20 m augsts koks ar stumbra caurmēru 0,75 - 1 m, platu vainagu un, vecākiem kokiem, dziļi saplaisājušu mizu. Zari ļoti trausli. Galvenokārt Kurzemē bieži stādīta trauslā vītola forma ar saspiestu, lodveidīgu, it kā apcirptu vainagu (Salix fragilis ‘Bullata’).

Upju krastos, retāk mežos, bieži arī stādīts kā dekoratīvs ir baltais vītols (Salix alba), saukts arī par sudrabvītolu. Tas ir 20 - 25 m augsts koks ar 1 - 2 m stumbra caurmēru. Lapas zīdaini spilvainas kādēļ ir ļoti dekoratīvs ar sudrabaini balto vainagu. Baltais vītols raksturīgs Gaujas ielejai.

Agri pavasaros ar saviem smaržīgajiem pūpoliem izceļas blīgzna jeb pūpolvītols (Salix caprea). Tas ir 6 - 15 m augsts koks ar līdz 0,75 cm stumbra caurmēru vai arī paliels krūms. Lapas līdz 15 cm garas un 5 - 7 cm platas, virspusē kailas, apakšpusē pelēki tūbainas. Pirmā pavasarī ziedošā ģints suga. Labs nektāraugs.

Smaillapu kārkls (Salix acutifolia) ir augsts krūms vai pat līdz 10 m augsts koks. Lapas ar līdz 1,5 cm gariem kātiem. To kā izcilu pūpolu koku bieži kultivē un izmanto arī smiltāju nostiprināšanai. Tam līdzīgs ir smilšu kārkls (Salix daphnoides). Tas ir 5 - 10 m augsts koks vai krūms; lapas ar līdz 0,5 cm gariem kātiem. Tas sastopams ne bieži upmalu un kāpu smiltājos.

Bieži purvos, grāvjos, mitrās pļavās u.c. aug pelēkais kārkls (Salix cinerea) – līdz 5 m augsts krūms ar resniem zariem un lancetiskām, otrādi olveidīgām līdz plati ovālām, līdz 12 cm garām un 4 cm platām lapām.

Purvainās pļavās, sūnu purvu apmalēs aug Lapzemes kārkls (Salix lapponum) – 1 - 2 m augsts krūms ar otrādi olveidīgām vai lancetiskām, 5 - 9 cm garām un 2 - 4 cm platām lapām, kuras sākumā abās pusēs klātas ar pelēkiem matiņiem, vēlāk virspusē nespodri zaļās, bet apakšpusē balti tūbainas.

Zāļu purvos, jūrmalas kāpu smiltājos bieži sastopams rozmarīnlapu kārkls (Salix rosmarinifolia). Tas ir 0,3 - 1, retāk līdz 2 m augsts krūms ar tieviem zariem un lineāri lancetiskām, lancetiskām līdz plati ovālām, 2 - 8 cm garām un līdz 2,2 cm platām lapām ar zīdainiem matiņiem.

Valsts aizsardzībā ir mellenāju kārkls (Salix myrtilloides), kas ir 30 - 80 cm augsts krūms (reti augstāks). Lapas 1 - 3,5 cm garas un 0,7 - 1,5 cm platas, plati eliptiskas vai iegareni eliptiskas. Augs sastopams sūnu un zāļu purvos, arī mitros smiltājos.

 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *