Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Vijolīšu dzimta (Violaceae)


Edgars Vimba

Vijolīšu dzimtā Latvijā ietilpst lakstaugi ar nekārtniem ziediem. No vijolītēm (Viola) Latvijā atrasti 16 taksoni.

Ne bieži lapkoku un jauktos mežos, parasti kaļķainās augsnēs sastop brīnumaino vijolīti (Viola mirabilis) – 6 - 30 cm garu augu, kuram pavasarī attīstās lapu rozete, bet stublājs izaug vēlāk vasarā. Lapu kāti un stublājs ar 1 matiņu rindu. Lapas gandrīz apaļas, ar nierveidīgu pamatu. Apakšējo lapu žāklēs, līdz 12 cm garos kātos gaiši zili violeti smaržīgi ziedi. Uz stublāja augšējo lapu žāklēs veidojas nesmaržīgi kleistogami ziedi uz īsiem kātiem. Zied V, VI.

Dārzos kultivē un pāriet savvaļā smaržīgā vijolīte (Viola odorata) – daudzgadīgs, 2,5 - 15 cm garš augs. Stublājs un lapu kāti visapkārt ar matiņiem. Ziedi tumši, reti gaiši violeti, smaržīgi. Zied IV, V. Sastop pļavās, krūmājos, lapkoku mežos, dārzu nomalēs.

Ar dzelteniem un dzeltenziliem ziediem zied tīruma vijolīte (Viola arvensis), trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor) un jūrmalas vijolīte (Viola littoralis).

Tīruma un trejkrāsu vijolīte sastopama tīrumos, dārzos, ceļmalās, nezālienēs, sausās pļavās, mežu klajumos. Tie ir viengadīgi vai divgadīgi augi ar stāvu vai pacilu, līdz 40 cm garu, vienkāršu vai zarainu stublāju. Ziedi garos kātos. Trejkrāsu vijolītei vainags garāks nekā kauss, bet abas augšējās vainaglapas spilgti violeti zilas, zieda sānos bālganas, dzeltenīgas vai pelēkas. Apakšējā vainaglapa pie pamata dzeltena.

Tīruma vijolītei vainags mazliet garāks, tikpat garš vai īsāks par kausu. Vainaglapas gaiši dzeltenas, augšējās gaišākas vai mazliet violetas. Zied visu vasaru.

Baltijas jūras kāpās un Rīgas jūras līča dienviddaļā kāpu mežos reti sastopama jūrmalas vijolīte ar lielākiem ziediem.

Mitrās un purvainās vietās aug sūnāja vijolīte (Viola epipsila) un purva vijolīte (Viola palustris). Tām stublājs neveidojas, ir tikai rozetes lapas un ziedi. Sūnāja vijolītei lapu apakšpuse ar matiņiem, bet zieda piesis parasti saliecies. Purva vijolītei lapas ir kailas, bet zieda piesis taisns.

Valsts aizsardzībā ir retās augstā (Viola elatior) un dumbrāja (Viola persicifolia) vijolīte.

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Edgars Vimba
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *