Ziemciešu dzimta (Pyrolaceae)

Ziemciešu dzimtā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar ieapaļām, veselām, ādainām, ziemzaļām un mūžzaļām lapām un kārtniem, divdzimumu ziediem. Latvijā atrastas 4 ģintis ar 7 sugām.

No ziemcietēm (Pyrola) visbiežāk mežos, krūmājos, aizaugušās pļavās, atmatās un nosusinātos purvos sastopama apaļlapu ziemciete (Pyrola rotundifolia) – mūžzaļš, daudzgadīgs augs ar 15 - 30 cm gariem stublājiem un rozetē sakārtotām, apaļām vai ovālām, ādainām lapām. Ziedi pa 8 - 15 garos (6 - 16 cm) ķekaros, balti, ar kreimeņu smaržu. Zied VI, VII. Auglis – pogaļa.

Reti sastopamā vidējā ziemciete (Pyrola media) ir valsts aizsardzībā.

Čemuru palēks (Chimaphila umbellata) sastopams priežu mežos (silos), ne bieži. Tas ir līdz 25 cm augsts puskrūms ar paciliem, apakšējā daļā zarainiem dzinumiem. Lapas stumbra apakšdaļā, biezas, ādainas, iegareni otrādi ķīļveidīgas. Ziedi bālgani rožaini čemurveidīgā ķekarā stumbra galotnē. Zied no VI - VIII. Auglis – pogaļa.

Vienzieda sūnactiņa (Moneses uniflora, sin. Pyrola unoflora) ir 4 - 15 cm garš lakstaugs ar ieapaļi olveidīgu vai gandrīz apaļu lapu rozeti un stublāju ar vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu. Zied VI, VII. Augs sastopams pareti ēnainos skujkoku mežos, retāk pamitros priežu un bērzu mežos.