![]() |
![]() |
![]() |
![]() ![]() |
![]() |
![]() ![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
Vija Znotiņa |
Par biotopu sauc samērā viendabīgu platību, kas piemērota kādu konkrētu augu, dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai. Piemēram, pļava, purvs, grava ir biotopi.
Biotopu ir ļoti dažādi, tādēļ tie tos iedala lielākās un mazākās vienībās. Piemēram, mežus iedala sausieņu, slapjaiņu un purvaiņu mežos, sausieņu mežus tālāk var iedalīt silos, mētrājos, lānos un citos meža tipos. Purvus iedala augstajos, zemajos un pārejas purvos.
Cik tālu var klasificēt biotopus? Arī koka dobums vai sprauga starp diviem akmeņiem upē var būt piemērota īpašu sugu pastāvēšanai, taču šādas nelielas vietas parasti sauc par mikrobiotopiem.
Biotopus parasti klasificē pēc tajos sastopamajiem augiem, jo augi ir pamata apstākļu noteicēji. Augi veido mikroklimatu, veido augsni un tie ir barība dzīvniekiem.
Raksturojot biotopos sastopamās augu sugas, tiek runāts par augu sabiedrībām jeb fitocenozēm. Augu sabiedrība ir augu sugu kopums, kas aug kādā noteiktā vietā. Pēc augu sabiedrībām var spriest gan par augsni, mitrumu un klimatu, gan arī par to, kādas dzīvnieku sugas šajā vietā būs sastopamas. Piemēram, ja kādā pļavā ir daudz ziedošu suņuburkšķu, tad varam cerēt, ka sastapsim dažādas divspārņu sugas. Tādēļ, lai zinātu, kurā vietā kādus dzīvniekus meklēt, arī zoologiem ir nepieciešamas pamatzināšanas par augu sugām un augu sabiedrībām.
![]() |
![]() |
![]() |
![]() ![]() |
![]() |
![]() ![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |