[an error occurred while processing this directive]
English version [an error occurred while processing this directive]  Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
[an error occurred while processing this directive]

Bioloģiskā daudzveidība

[an error occurred while processing this directive]
Vija Znotiņa vznotina@lanet.lv

      Bioloģiskajai daudzveidībai (angļu valodā biological diversity, biodiversity) ir dažādas definīcijas. Saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību, ko 1992. gadā Riodeženeiro parakstīja 192 valstis, „bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.”

      Parasti bioloģisko daudzveidību definē kā dzīvo organismu un ekoloģisko kompleksu daudzveidību trīs līmeņos: 1) sugas ietvaros, 2) starp sugām, 3) ekosistēmā, starp sugu grupām. Pēdējos gados runā arī par bioloģiskās daudzveidības ceturto – ainavu līmeni. Visi šie daudzveidības līmeņi ir nepieciešami, lai pastāvētu sugas.

 

^

Ģenētiskā daudzveidība


      Ģenētiskā daudzveidība ir daudzveidība sugas ietvaros. Sugas ietvaros var izdalīt pasugas, šķirnes, populācijas un citas vienības. Ģenētiskā daudzveidība nepieciešama katrai sugai, lai tā saglabātu spēju vairoties, izturību pret slimībām un spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem.

      Ļoti svarīga ir arī mājdzīvnieku un lauksaimniecības augu ģenētiskā daudzveidība. Liela ģenētiskā daudzveidība nodrošina rezervi selekcijai, veidojot jaunas kultūraugu un mājdzīvnieku šķirnes. Lielu ģenētisko daudzveidību jūs varat aplūkot, piemēram, dāliju izstādē, kur izstādītie augi ir tik dažādi, taču pieder vienai un tai pašai sugai. Liela ģenētiska daudzveidība ir arī cilvēku vidū – cilvēki atšķiras pēc sava izskata un iedzimtajām īpašībām.

      Ģenētiskās daudzveidības pamatā ir populāciju daudzveidība. Sugām, kuras ir samazinājušās līdz vienai populācijai, ir mazāka ģenētiskā daudzveidība nekā tām, kurām ir daudz populāciju. (Piemēram, kāda ķirzaku suga, kas dzīvo okeānā uz vienas vienīgas salas.) Zvirbuļiem, kuri ir bieži sastopami, ir daudz populāciju un tāpēc arī liela ģenētiskā daudzveidība. Biologi rūpējas par populāciju saglabāšanos tāpat kā par sugu saglabāšanos, jo katrā populācijā ir unikāla ģenētiskā informācija.

 

^

Sugu daudzveidība


      Sugu daudzveidība ir tas, ko vairums cilvēku saprot ar bioloģisko daudzveidību. Pasaulē ir vairāk nekā pusotra miljona zināmu sugu, un ir ļoti daudz sugu, kurām vēl nav dots nosaukums, to kopējais skaits varētu būt starp 5 un 15 miljoniem. Visvairāk nezināmo sugu varētu būt starp tropu mežu kukaiņiem.

      Cilvēku darbības rezultātā daudzas sugas ir izmirušas. Aprēķināts, ka pašlaik apmēram 34000 augu un 5200 dzīvnieku sugas ir apdraudētas.

      Sugu daudzveidība apgādā cilvēkus ar resursiem un resursu alternatīvām. Piemēram, ir sugas, kas izmantojamas medicīnai, pārtikai, būvmateriāliem.

      Tropu lietus meži klāj daudz mazāk nekā pusi no mūsu planētas, taču tie ir mājvieta vismaz 50 procentiem pasaules sugu. Pētnieki domā, ka šeit varētu mitināties vismaz 90 % no visas pasaules sugām, tikai tās vēl nav atklātas, jo par tropu mežiem ir daudz nepilnīgāki pētījumi nekā par citām ekosistēmām.

      Ar sugu daudzveidību visbiežāk saprot tikai sugu skaitu, taču daudzveidības novērtēšanai jāvērtē arī sugu nozīmīgums – īpatņu skaits un tas, cik suga reta. Liels sugu skaits vien neliecina par augstu bioloģisko daudzveidību. Piemēram, sugu skaits strauji pieaug pēc meža izciršanas. Taču izcirtumos lielākoties aug ļoti parastas sugas, kamēr pirms nociršanas mežā varbūt bija arī retas sugas. Liels sugu skaits mēdz būt nezālienēs un izgāztuvēs, bet tā vērtību nevar salīdzināt ar sugu daudzveidību cilvēka neskartā mitrā mežā, kura sugu komplekss ir veidojies daudzu gadu simtu laikā.

 

^

Ekoloģiskā daudzveidība


      Daudzveidība ekoloģiskajā līmenī atspoguļo vairāku sugu kopējo atbildi un dažādiem vides apstākļiem. Tur ietilpst barības ķēdes, sukcesijas, simbioze, plēsēju – upuru attiecības, parazītisms, nišas utt. Lielu ekoloģisko daudzveidību atradīsiet, piemēram, neielabotā pļavā, kur uz augiem barojas dažādi kukaiņi, kurus savukārt apēd lielāki kukaiņi; šie kukaiņi krīt par upuri kukaiņēdājiem putniem, ko savukārt medī lielāki putni; šeit varētu atrast arī citas attiecības starp sugām: vairākas kukaiņu sugas ir nepieciešamas augu sugu eksistencei, jo tos apputeksnē. Jau minētajā zooloģiskajā dārzā ekoloģiskā daudzveidība ir zema – kaut arī ir daudz sugu, lielākoties starp tām nenotiek konkurence un nepastāv arī citas attiecības starp sugām.

 

^

Ainavu daudzveidība


      Vispirms jāpaskaidro, ka biologi un ģeogrāfi ar ainavu saprot kaut ko pavisam citu nekā daiļdārznieki un gleznotāji. Dabas pētnieku izpratnē ainava ir viss, kas atrodas kādā teritorijā.

      Varat padomāt ainavu daudzveidību, piemēram, pastaigājoties. Ja jūs desmit minūtes dosities vienā virzienā, cik dažādus biotopus jūs šajā laikā šķērsosiet? Vienā gadījumā jūs visu laiku iesiet pa vidēja vecuma priežu mežu. Otrā gadījumā egļu jaunaudzi nomainīs vecu egļu audze, priežu mežs un izcirtums. Trešajā gadījumā šķērsosiet strautu, palieņu pļavu, trīs dažādu vecumu un tipu mežaudzes un vēl paspēsiet nokļūt līdz sausai pļavai. Pirmajā gadījumā ainavu daudzveidība ir vismazākā, otrajā – vislielākā.

      Ainavu daudzveidība ir nozīmīgs bioloģiskās daudzveidības elements. Piemēram, cik dažādi ir Latvijas meži? Vai lielākā daļa mūsu mežu ir vienveidīgas plantācijas, vai tie veido mozaīkveida ainavu ar dažāda vecuma mežiem, kas pieder pie dažādiem meža tipiem?

      Katrs biotops ir mājvieta ļoti daudzām sugām. Daudzas no tām ir no šī biotopa pilnīgi atkarīgas – tās nevar dzīvot citos biotopos. Tādēļ, ja kādu biotopu iznīcina, tad līdz ar to izzūd liels daudzums sugu. Taču parasti notiek tā, ka biotops neizzūd pilnībā, bet kļūst aizvien mazāks, hektāru pa hektāram, kamēr atliek vairs tikai nelielas atsevišķas platības.

      Ir daudz tādu sugu, kuru izdzīvošanai ir nepieciešamas lielas platības. Piemēram, lielajai pandai ikdienā jāpārstaigā lielas bambusu audžu platības, lai sagādātu sev nepieciešamo pārtiku. Jūras ērglim nepieciešami vismaz 30 hektāri nesadrumstalotu mežu.

      Vairākiem retiem ķērpjiem nepieciešami dziļi meži, kuros ir diezgan nemainīgs gaisa mitrums. Šie ķērpji nevar augt meža malā, kur saule un vējš tos izžāvēs, tiem nepieciešami vismaz 50 metri līdz meža malai. Ja jūs lielu meža masīvu sadalāt vairākos nelielos meža puduros, vairākas sugas ir apdraudētas, jo neviens no šiem meža puduriem nav tik liels, lai pat tā vidū būtu sugai nepieciešamie apstākļi.

      Vairākām sugām ir nepieciešamas mežu jaunaudzes. Mežam pieaugot, šīm sugām jāpārvietojas uz citām piemērotām jaunaudzēm. Pieaugušajā mežā atkal ieviešas citas sugas. Tātad bioloģiskajai daudzveidībai nepietiek tikai ar kāda meža tipa eksistenci. Nozīmīga ir gan meža platība, gan tas, vai ir pieejamas dažāda vecuma un pēc dažādiem apstākļiem atšķirīgas audzes.

^

 

[an error occurred while processing this directive]
English version [an error occurred while processing this directive]  Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

[an error occurred while processing this directive] Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja [an error occurred while processing this directive] Vija Znotiņa vznotina@lanet.lv
sadarbībā ar eko@lanet.lv [an error occurred while processing this directive] (none)

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *