Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Putni (Aves)

Zoologs Andris Piterāns

Putni ir sauszemes mugurkaulnieki, kam raksturīga spalvu sega, par spārniem pārvērstas priekšējās ekstremitātes, spēja lidot (ar dažiem izņēmumiem) un līdz ar to dažādas anatomiskas, fizioloģiskas un dzīvesveida īpatnības. Pēc izcelšanās putni radniecīgi rāpuļiem. Pateicoties spējai lidot, putni ir izplatījušies pa visu zemeslodi. Ilgajā attīstības gaitā tie ir pielāgojušies dzīvei visdažādākajos apstākļos.

Pasaulē zināmas 28 putnu kārtas ar apmēram 9000 sugām. Latvijā no tām pārstāvētas 18 kārtas ar 325 sugām: gārgaļveidīgie, vētrasputni (Procellariiformes), dūkurveidīgie, pelikānveidīgie, stārķveidīgie, zosveidīgie, piekūnveidīgie, vistveidīgie, dzērvjveidīgie, tārtiņveidīgie, baložveidīgie, dzegužveidīgie, pūčveidīgie, lēļveidīgie, svīrveidīgie, zaļvārnveidīgie, dzilnveidīgie un zvirbuļveidīgie.

 

^

Gārgaļveidīgie (Gaviiformes)


Gārgales ir zoss lieluma putni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem spārniem. Ļoti labi peldētāji un nirēji, bet uz sauszemes ir neveikli un pārvietoties var tikai rāpus. Apdzīvo atklātus ūdensbaseinus (jūras, lielus ezerus, purvus). Barojas galvenokārt ar zivīm. Labi lidotāji. Lidojumā kakls un kājas izstiepti. Lido straujiem spārnu vēzieniem. Latvijā sastopamas 2 sugas (visā pasaulē – 5). Abas sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Biežāk novērojama ir melnkakla gārgale (Gavia arctica). Tā sastopama lielo sūnu purvu ezeriņos, kur arī ligzdo. Iekļauta LSG 1. kategorijā. Otra suga – brūnkakla gārgale (Gavia stellata) – iespējams Latvijā vairs nav sastopama, tāpēc iekļauta LSG 0. kategorijā. Iespējams, ka Latvijā kā maldu viesi var sastapt melngalvas gārgali (Gavia immer).

 

^

Dūkurveidīgie (Podicipediformes)


Dūkuri ir nelieli un vidēji lieli putni. Raksturīgs vārpstveida ķermenis ar garu kaklu, maziem, šauriem spārniem. Tipiski ūdensputni. Lieliski nirēji un peldētāji. Lielākie dūkuri peldot kaklu parsti tur izstieptu. Īsās kājas nav piemērotas iešanai pa zemi. Kāju pirksti plati un pleznaini. Dzīvo ezeros, kur gatavo starp ūdensaugiem, peldošas ligzdas un barojas ar zivīm un ūdens bezmugurkaulniekiem. Nereti ligzdo kolonijās (izņemot mazo dūkuri). Latvijā sastopamas 5 sugas (visā pasaulē – 20). Trīs no piecām dūkuru sugām iekķautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. 2. kategorijā iekļauti melnkakala (Podiceps nigricollis) un ragainais (Podiceps auritus) dūkuris, bet 3. – mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis). Visbiežāk sastopamais cekuldūkuris (Podiceps cristatus), sastopams ļoti daudzos Latvijas ezeros. No citiem dūkuriem atšķiras ar divdaļīgu melnu cekulu. Ligzdo gandrīz visos lielākajos ūdensbaseinos.

 

^

Pelikānveidīgie (Pelicaniformes)


Latvijā no pelikānveidīgajiem ligzdo tikai viena suga jūraskrauklis (Phalacrocorax carbo). Šis slaidais zoss lieluma putns ir lielisks nirējs. Nirstot tas ķer zivis. Latvijā pēdējo desmitu gadu laikā jūraskraukļu skaits strauji palielinās. Latvijā kā maldu viesi novērotas arī divas pelikānu sugas – rozā (Pelecanus onocrotalus) un cirtainais (Pelecanus crispus) pelikāns.

 

^

Stārķveidīgie (Ciconiiformes)


Šajā kartā ietilpst samērā lieli, galvenokārt tropu putni. No pasaules aptuveni 100 sugām Latvijā sastopamas 10 sugas. Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas 3 sugas. Visbiežāk sastopamā suga, protams, ir baltais stārķis (Cicconia cicconia). Baltais stārķis ir samērā liels putns ar baltu apspalvojumu, melni ir tikai spārni. Baltais stārķis ļoti labi piemērojies dzīvei cilvēka tuvumā. Barību lielākoties iegūst uz apstrādātiem laukiem un citās kūltūrainavās. Ligzdu taisa uz dabiskiem balstiem. Ļoti bieži tā tiek taisīta uz māju jumtiem, skursteņiem un elektrostabiem. Baltā stārķa barība savvaļā ir dažādi abinieki, čūskas, sliekas, kukaiņi un grauzēji. Klusos mežos kāda liela koka zaru sazarojumā var atrast melnā stārķa (Cicconia nigra) ligzdu. Melnais stārķis ir iekļauts LSD 3. kategorijā. Tā apspalvojums ir gandrīz melns tikai vēders un kakls priekšpusē balts. Melnais stārķis ligzdo tikai vietās, kur tas netiek traucēts. Ja mežā vērojama cilvēka darbība, stārķis bieži vien pamet ligzdu. Pie ūdeņiem nereti sastopams slaidais zivju gārnis (Ardea cinerea). Šie pelēkie putni ligzdo kolonijās ūdeņu tuvumā. Zivju gārņa galvenā barība ir zivis. Savairojoties lielā skaitā zivju gārņi var nodarīt lielus zaudējumus zivjsaimniecībās. Dziļi niedru biezokņos sastopami nelieli putni – dumpji. LSG 3. kategorijā iekļautais lielais dumpis (Botaurus stellaris), kas sastopams aizaugušos ezeros. Dumpis dzīvo slēptu dzīvesveidu un tāpēc cilvēki reti uzzin par šā putna klātbūtni. Viņu var nodot tikai balss, kuru var dzirdēt pa lielu gabalu. Lielā dumpja mazākais brālis ir mazais dumpis (Ixobrychus minutus). Tas sastopams ļoti reti, tāpēc iekļauts LSG 1. kategorijā. Arī mazais dumpis dzīvo niedru biezokņos.

 

^

Zosveidīgie (Anseriformes)


Zosveidīgie ir vidēji, lieli vai ļotilieli putni ar pleznainām kājām un iegarenu ķermeni. Tiem ir samērā garš kakls. Zosveidīgie ir ūdensputni un dzīves lielāko daļu pavada pie ūdenskrātuvēm. Tie barojas ar ūdensaugiem. Labi peldētāji un nirēji. Ligzdu veido nidrājos vai ūdenskrātuvju krastos. No pasaule 170 sugām Latvijā sastopama 31 suga. 6 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Lielākie šīs kārtas pārstāvis ir ziemeļu (Cygnus cygnus) gulbis. Šis lielais, druknais putns sastopams aizaugušos ezeros, kur niedrājos veido lielu ligzdu. Paugurknābja gulbis strauji izplatās un jau sācis apmesties arī ne visai aizaugušos ezeros. Ligzdošanas laikā tie kļūst agresīvi un var uzbrukt cilvēkam, kas pietuvojies bīstami tuvu gulbja ligzdai. Nedaudz mazāki par ziemeļu gulbi ir mazais (Cygnus bewickii) un paugurknābja gulbis (Cygnus olor). Mazais gulbis un ziemeļu gulbis ir iekļauti LSG 3. kategorijā.

Mazākas par gulbjiem ir zosis. Zosis kopumā Latvijā sastopamas reti. Meža (Anser anser) un mazā (Anser erythropus) zoss ir iekļautas LSG attiecīgi 3. un 1. kategorijā. Meža zosis ligzdo lielajos piejūras ezeros, bet mazā zoss Latvijā neligzdo. Latvijā kā retu caurceļotāju purvos var sastapt sējas (Anser fabalis) un baltpieres (Anser albifrons) zosis. Piejūras rajonos migrāciju laikā var sastapt baltvaigu (Branta leucopsis) un melngalvas (Branta bermicla) zosis, bet šis zosis Latvijā neligzdo. Divas reizes latvijā ir ligzdojusi kanādas zoss (Branta canadensis), bet pēdējos gados tas vairs nav atkārtojies.

Pīles iedala peldpīlēs un Nirējpīlēs. Peldpīles barībum iegūst iegremdējot ķermeni līdz pusei ūdenī, bet nirējpīles – nirstot. Nirējpīles var viegli atšķirt pēc lidojuma – nirējpīles lido ar ļoti straujiemspārnu vēzieniem. Visbiežāk sastopamā peldpīļ suga ir meža pīle jeb mercene (Anas paltyrhynchos), kas sastopama visā Latvijā. Meža pīle ir sastopama visās lielākajās ūdenstilpnēs. Tā ir ļoti vērtīgs medījuma putns. Vēl samēra bieži sastopama ir prīkšķe (Querquedula querquedula) un krīklis (Querquedula crecca). Šīs divas sugas sastopamas tādos pašos biotopos kā meža pīle tikai nedaudz retāk. Visparastākā nirējpīle ir cekulpīle (Aythya fuligula). Cekulpīles tēviņam riesta laikā uz galvas izveidojas melns cekuls, no kā arī pīle ieguvusi savu nosaukumu. Vienīgā pīļu suga kas ligzdo koku dobumos vai piemērotos būrīšos ir gaigala (Bucephala clangula). Gaigala sastopama upju grīvās un jūrā. Nevar nepieminēt sāmsalas dižpīli (Tadorna tadorna), kas iekļauta LSG 3. kategorijā. Sāmsalas dižpīle sastopama tikai jūras piekrastes pludmales zonā. Pēdējos gados tā Latvijā sastopama aizvien biežāk.

Pēc uzvedības nirējpīlēm līdzīgās gauras iespējams novērot upju grīvās vai jūrā. Gauras ir slaidi putni ar samērā garu, ar maziem zobiņiem klātu knābi un pleznotām kājām. Tās ir lieliskas peldētājas un nirējas. Gauras spēj ienirt vairākus desmitus metrus dziļi. Garknābja gaura (Mergus serrator) ligzdo zem kāda bieza krūma lielu ezeru salās. Parastākā gauru suga ir lielā gaura (Mergus mergansser), kas līdzīgi gaigalai ligzdo koku dobumos. Tā ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā. Kā caurceļotāju Latvijā var sastapt mazo gauru (Mergus albellus).

 

^

Piekūnveidīgie (Falconiformes)


Pie piekūnveidīgajiem pieder gan nelieli, gan ļoti lieli plēsīgi putni. Tiem ir asi, spēcīgi nagi un līks, ass knābis. Šiem putniem ir apbrīnojami laba redze. Tie ir labi lidotāji. Bieži vien piekūnveidīgie izmanto siltās gaisa strāvas lai planētu, tā viņi ietaupa enerģiju. No pasaules 270 piekūnveidīgo sugām Latvijā sastopamas 24 sugas. No tām Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas 13 sugas. Piekūnveidīgo kārtā apvienotas vairākas dzimtas, tāpēc apskatīsim tuvāk katru atsevišķi.

Piekūnu dzimtas (Falconidae) putniem ir ļoti smaili spārni, kas ļauj veikt straujus pikējumus. Lielākais šīs dzimtas pārstāvis ir lielais piekūns (Falco peregrinus). Šis lielais, graciozais putns pikējot spēj attīstīt neticamu ātrumu – ~150 km/h. Domājams, ka šis putns Latvijā vairs neligzdo, tāpēc ierakstīts LSG 0. kategorijā. Toties Latvijā vietām sastopams bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo). Šis piekūns ir līdzīgs lielajam piekūnam, tikai mazāks. Bezdelīgu piekūns pārtiek no sīkiem putniem, bet parasti ķer arī spāres. Daudz retāk Latvijā sastopams purva piekūns (Falco columbarius). Tas ligzdo purvos, bet visai reti. Iekļauts LSG 1. kategorijā.

Lielākā dzimta piekūnveidīgo kārtā ir vanagu dzimta (Accipitridae). Šajā dzimtā ietilpst lielākie šīs kārtas pārstāvji – ērgļi. Lielākais ērglis ir jūras ērglis (Haliaetus albicilla). Šis lielais putns ar masīvo knābi ir iekļauts LSG 1. kategorijā. Nedaudz mazāks par jūras ērgli ir klinšu ērglis (Aquilla chrysaetos). Šis ērglis Latvijā sastopams reti, jo nav piemērotu ligzdošanas vietu. Tā dabiskās ligzdvietas ir uz klinšu korēm un klinšu plaisās, Latvijā šādu vietu nav. Klinšu ērglis ir iekļauts LSG 1. kategorijā.

Visbiežāk sastopamākais piekūnveidīgo kārtas putns ir peļu klijāns (Buteo buteo). Peļu klijāns ir vidēja lieluma putns ar brūnu apspalvojumu. Tas ir ļoti noderīgs putns, jo iznīcina ļoti dzudz grauzējus, kas kaitē lauksaimniekiem.

Reti sastopami putni ir klijas. Latvijā sastopamas divas sugas – melnā (Milvus migrans) un sarkanā (Milvus milvus) klija un abas ir iekļautas LSG, viena – 2. kategorijā, bet otra 1. kategorijā. Klijas pārtiek no beigtiem dzīvniekiem, piemēram, beigtām zivīm vai putniem.

Vēl bieži sastopami ir zvirbuļvanagi (Accipiter nisus). Šis samērā mazais putns ir sastopams mežos. Tas ir ļoti veikls mednieks un spēj tikt galā ār jebkuru medījumu, kas nepārsniedz viņa paša izmērus. Nedaudz lielākais vistu vanags (Accipiter gentilisi), pēc lauksaimnieku domām ir kaitīgs putns, jo bieži uzbrūk vistām. Vistu vanags ir kraukļa lieluma putns, kas no citiem piekūnveidīgajiem putniem atšķiras ar garu asti un īsiem, strupiem spārniem.

Aizaugušos ezeros niedru biezokņos sastopamas lijas. Lijas ir vidēja lieluma putni ar garu asti un gariem spārniem. Parastākā no lijām ir niedru lija (Circus aeruginosus). Tā pārtiek no dažādiem ūdenskrātuvju piekrastes grauzējiem vai sīkiem zīdītājiem.

Visbeidzot jāpiemin arī zivju ērglis (Pandion haliaetus). Zivju ērglis pārtiek tikai no zivīm, kuras medī dažādās ūdenstilpēs. Kad viņš ierauga zivi un nosaka tās atrašanās vietu, tas pikē tai virsū un sagrābj to ar asajiem nagiem. Zivju ērgli var viegli pazīt arī pēc ligzdas. Ligzdu viņš taisa tieši koku galotnēs – kā cepuri.

 

^

Vistveidīgie (Galliformes)


Vistveidīgie ir vidēja lieluma drukni putni ar īsām un spēcīgām kājām. Tiem ir īss, spēcīgs knābis un īsi, plati spārni. Latvijā sastopamas 6 sugas, 5 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Vistveidīgo apspalvojums parasti ir maskējoši brūnraibs. Tēviņiem gan ir košāks tērps nekā mātītēm.

Jauktos egļu mežos jaunaudzēs vai bagātīgā pamežā bieži sastopamas mežirbes (Bonasa bonasia). Mežirbes ir parastākie Latvijas vistveidīgie. Mežirbes ir drukni baloža lieluma putni. Iztraucētas tās ar raksturīgu spurdzienu uzlaižas kādā kokā. Lielākais Latvijas vistveidīgais putns ir mednis (Tetrao urogallus). Šis reti sastopamais putns ir ierakstīts LSG 3. kategorijā. Mednis ir samērā liels putns ar spēcīgām kājām un knābi. Īpašs ir medņa riests. Riests notiek vakarā. Vēlāk, kad pielido mātīte, tēviņš nolaižas zemē un pārojas. Riesta laikā medņus medī. Medības regulē izsniegto licenču skaits. Vēl LSG 3. kategorijā iekļauts rubenis (Tetrao tetrix). Rubenis apdzīvo klajas vietas, piemēram, purvus. Ligzdas taisa uz zemes. Pavasaros šajos klajumos norisinās rubeņu riests. Rubenis ir iecienīts medījums, bet, tā kā tas ir aizsargājams, medības ir ierobežotas. Reizēm var sastapt medņa un rubeņa krustojumu – raķeli. Mazākais no Latvijā sastopamajiem vistveidīgajiem putniem ir paipala (Coturnix coturnix). Tā ir iekļauta LSG 2. kategorijā. Aizvien populārāka kļūst paipalu audzēšana nebrīvē. Par īpašu delikatesi tiek uzskatītas paipalu olas. Kultūrainavās var sastapt laukirbes (Perdix perdix). Straujās populācijas samazināšanās dēļ laukirbe ir iekļauta LSG 2. kategorijā.

 

^

Dzērvjveidīgie (Gruiformes)


Dzērvjveidīgie ir slaidi putni ar samērā gariem un slaidiem knābjiem. Gandrīz vai visi šīs kārtas putni, lielākā vai mazākā mērā, ir sasistīti ar ūdeņiem. Latvijā no 150 pasaules sugām sastopamas 10 sugas, no kurām 4 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Ligzdu būvē uz zemes.

Viena no visbiežāk sastopamajām sugām ir laucis (Fulica atra). Lauča apspalvojums ir melns, tikai piere un knābis ir balts. Laucis dzīvo aizaugušos ezeros. Ligzdu veido niedrājā uz dūkstu pamata. Ligzdā iedēj 5 - 10 olas. Laucis ir parasts medību objekts. Paceļoties spārnos, laucis kādu laiku skrien pa ūdeni. Lauča barība ir augi. Retāk aizaugušos ezeros sastopama ūdensvistiņa (Gallinula chlorops). Ūdensvistiņas spalvu tērps ir nedaudz maskējošāks nekā laucim – brūngans. Biezās niedru audzēs bieži sastopams dumbrcālis (Rallus aquaticus). Dumbrcālis ieraugāms reti, jo viņš uzturas biezās niedru audzēs un viņa krāsojums pilnībā sakrīt ar niedru biezokņa nokrāsu. Viņu nodod skaļā balss. Ligzdu taisa niedrājā zem sakritušām vai nopļautām niedrēm. Dumbrcālim līdzinās divas Sarkanās grāmatas sugas – ormanītis (Porzana parva) un mazais ormanītis (Porzana parva). Tie ir iekļauti attiecīgi 2. un 3. LSG kategorijā. Šo sugu dzīvesveids ļotoi līdzinās dumbrcāļa dzīvesveidam. Purvos sastopamas dzērves (Grus grus). Šī suga ir iekļauta LSG 3. kategorijā. Dzērves ir samērā lieli, slaidi putni ar gariem kakliem un knābjiem. Dzērves ligzdo dažāda tipa purvos. Visbiežāk viņas var novērot rudeņos, kad tās viegli pamanāmas lidojot kāšos. Vienīgā suga, kas nav saistīta ar ūdeni ir grieze (Crex crex). Lai arī grieze ir sastopama, tā ir iekļauta LSG 2. kategorijā, jo to skaits samazinās sakarā ar dabīgo biotopu iznīcināšanu. Grieze apdzīvo pļavas un laukus ar garu zāli. Tāpat kā citi dzērvjveidīgie, grieze labi maskējas, tāpēc tikai nedaudzi cilvēki ir redzējuši dzīvu griezi. Ļoti bieži vakaros var dzirdēt raksturīgos griezes saucienus. Pļavas pļaujot intensīvi, griezes nevar sekmīgi ligzdot, jo pļaujot tiek iznīcinātas griežu ligzdas un sapļautas arī pašas griezes.

 

^

Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)


Tārtiņveidīgie ir jūras piekrastes ūdensputni. Tie ir mazi vai vidēja (retāk lieli) lieluma putni, labi lidotāji un skrējēji. Viņi dzīvo klajās vietās, piemēram, ūdenskrātuvju krastos, liedagos u. c. Ligzdas veido uz zemes izkašņātās vienkāršās bedrītēs. Pasaulē sastopamas 392 sugas, Latvijā – 57 sugas. 16 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Tuvāk aplūkosim dažas no tārtiņveidīgo kārtas dzimtām.

Jūras žagatu dzimtu (Haematopodidae) pārstāv viena suga jūras žagata (Haematopus ostralegus). Šis skaistais putns apdzīvo jūru piekrastes un lielu upju salas. Latvijā ligzdo reti, tāpēc iekļauta LSG 3. kategorijā.

Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir lielākā šajā kārtā. Tipiski smilšainu ūdenskrātuvju krastu apdzīvotāji ir tārtiņi, visbiežāk sastopamais ir upju tārtiņš (Charadrius dubius). Tas ir mazs zvirbuļa lieluma putns ar samērā garām, tievām kājām. Retāk var sastapt ļoti līdzīgo smilšu tārtiņu (Charadrius hiaticula), kas ir iekļauts LSG 3. kategorijā. Ļoti bieži pļavās sastopama ķīvīte (Vanellus vanellus). Ķīvīte, līdzīgi citiem tārtiņveidīgajiem, ligzdu taisa uz zemes – izkasot bedrīti. Ķīvītes ir derīgi putni, jo iznīcina daudzus kaitēkļus.

Atsevišķi būtu jāpiemin sloku apakšdzimta (Scolopacinae). Populārs medību objekts ir sloka (Scolopax rusticola). Sloka ir vidēja lieuma putns ar garu, slaidu knābi. Uz zemes sloka labi maskējas, tāpēc to ir grūti ieraudzīt. Mazākais no tārtiņveidīgajiem ir trulītis (Charadris minuta). Šis mazais putniņš sastopams tikai caurceļošanas laikā. Viens no skaistākajiem šīs apakšdzimtas putniem ir gugatnis (Philomachus pugnax). Parasti šis putns neizceļas ar krāšņumu, bet, kad pienāk riesta laiks, tēviņi iegūst ļoti krāšņas spalvu apkakles. Pie tam katram putnam šīs apkakles atšķiras ar citādu krāsojumu. Lielākais no tārtiņveidīgajiem ir kuitala (Numenius arquata). Tas ir vistas lieluma putns ar garu, līku knābi. Kuitala ligzdo klajos purvos un ir iekļauta LSG 2. kategorijā. Tās mazākais radinieks – lietuvainis (Numenius phaeopus) – iekļauts LSG 3. kategorijā.

Pie tārtiņveidīgajiem pieskaita vēl divas citas apakšdzimtas – kaiju (Larinae) un zīriņu (Sterninae) apakšdzimtas. No kaiju apakšdzimtas Latvijā visbiežāk sastopama sudrabkaija (Larus argentatus) un kaijaks (Larus canus). No zīriņu apakšdzimtas Latvijā visbiežāk sastopams upes zīriņš (Sterna hirundo).

 

^

Baložveidīgie (Columbiformes)


Viedēja lieuma putni ar druknu ķermeni, mazu galvu, vāji attīstītu knābi un spēcīgām kājām. Labi lidotāji. Latvijas sarkanajā grāmatā ierakstīta viena suga – meža balodis (Columba oeans), kas iekļauts 3. kategorijā. Latvijā visbiežāk sastopamais mājas balodis (Columba livia domestica) pārsvarā sastopams pilsētās, kur ir laba barības bāze. Mežos bieži sastopams lauku balodis (Columba palumbus). To labi pazīst pēc tā savdabīgās dziesmas. Lauku balodis (un citi baložveidīgie) ligzdu taisa slikti. Vēl Latvijā mežos sastopama ūbele (Streptopelia tutur). Samērā reti Latvijā sastopama otra ūbeļu suga gredzenūbele (Streptopelia decaoctoi), kas sastopama apdzīvotās vietās. Kā maldu viesis Latvijā var būt novērojama smilšvistiņa (Syrrhaptes paradoxus).

 

^

Dzegužveidīgie (Cuculiformesi)


Latvijā sastopama tikai viena suga – dzeguze (Cuculus canorus). Dzeguze ir slaids baloža lieluma putns ar samailiem spārniem. Apspalvojums pelēks, vēders gaišs ar pelēkām šķērssvītrām. Latvijā sastopamas divas krāsu formas – pelēkā un rūsganā. Dzeguze sastopama visā Latvijas teritorijā. Vairākumam dzeguze pazīstama ar īpatnējo ligzdošanas bioloģija. Dzeguze ligzdu netaisa. Olas viņa iedēj citu putnu sugu ligzdās. Audžuvecāki mazuli izaudzina un pabaro atbrīvojot dzeguzi no liekām raizēm. Kad mazulis izšķiļās, tas izgrūž citas olas vai mazuļus no ligzdas.

 

^

Pūčveidīgie (Strigiformes)


Pūces ir drukni, plēsīgi nakts putni ar asiem, līkiem knābjiem un spēcīgiem nagiem. Pūčveidīgo apspalvojums parasti ir maskējoši pelēkraibs, lai dienas laikā būtu grūti pamanāmi. Pūčveidīgajiem ir lielas nekustīgas acis kas novietotas galvas priekšā. Pūcēm ir ļoti assa redze, un kustīgs kakls. Pūces galvu var pagriezt par 270o. No pasaulē sastopamajām 133 pūču sugām Latvijā sastopamas 13 sugas. 7 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā, kas liecina ka pūces Latvijā sastopamas samērā reti.

Lielākā no Latvijā sastopamajām pūcēm ir ūpis (Bubo bubo). Šis retais ligzdotājs sastopams vecos mežos. Tas pārsvarā pārtiek no sīkiem zīdītājiem, piemēram, grauzējiem. Ligzdu taisa uz zemes, tāpēc daudzi cilvēki nodomājot, ka ūpis ir izkritis no savas ligzdas, nes mazuļus pie sevis uz mājām un pēc tam uz zoodārzu. Tā darot cilvēki iznīcina dabisko ūpju populāciju. Gandrīz tikpat liela kā ūpis ir baltā pūce (Nyctea scandiaca). Taču šo pūci Latvijā var sastapt tikai kā caurceļotāju vai maldu viesi. Visbiežāk Latvijā sastopamā pūču suga ir meža pūce (Strix aluco). Meža pūce pārsvarā pārtiek no grauzējiem, retāk no citiem sīkiem zīdītājiem un vardēm. Ligzdu veido koku dobumos, vecos celmos un nereti izmanto arī piemērota lieluma būrus. Otra biežāk sastopamā suga Latvijā ir ausainā pūce (Asio otus). Šai pūcei līdzīgi kā ūpim uz galvas atrodas spalvu pušķīši kas atgādina ausis. Klajumos un sūnu purvos reizēm iespējams sastapt purva pūci (Asio flammeus). Šī pūce Latviju šķērso caurceļojot. Parasti ligzdo sūnu purvos vai kādās citās atklātās vietās. Vieni no mazākajiem šīs kārtas pārstāvjiem ir apogi. Apogi ligzdas veido pamestos dzilnu dobumos vai citās piemērotās vietās. Parastākais no apogiem ir bikšainais apogs (Aegolius funereus), kas ligzdo dzilnu kaltos dobumos, tāpēc ir svarīgi saglabāt dobumainos kokus. Nedaudz retāk sastopams ir apodziņš (Glaucidium passerinum), kas ligzdo dzeņu dobumos. Retākais no apogiem ir mājas apogs (Athene noctua). Retas ieceļotājas ir ziemeļu pūce (Strix nebulosa) un plīvurpūce (Tyto alba).

 

^

Lēļveidīgie (Caprimulgiformes)


Latvijā sastopama tikai viena lēļveidīgo suga – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus). Vakarlēpis ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā. Tas ir slaids kovārņa lieluma putns, kas aktivizējas naktī. Apspalvojums maskējoši pelēks. Lido klusi, un nemanāmi. Kukaiņus, līdzīgi bezdelīgām, medī lidojumā. Latvijā sastopams samērā bieži. Apžilbuši vakarlēpji nereti nositas pret braucošām automašīnām. Ligzdu netaisa. Olas dēj uz zemes. Lai saplūstu ar apkārtrējo vidi un paslēptos no ienaidniekiem mazuļi ir pelēkā krāsā.

 

^

Svīrveidīgie (Apodiformes)


Šī kārta Latvijā pārstāvēta ar vienu sugu – svīri (Apus apus). Svīre ir slaids putns, zvirbuļa lielumā, ar slaidiem spārniem. Lidojumā spārni sirpjveidīgi saliekti. Aste šķelta. Apspalvojums melns, rīkle balta. Kukaiņus ķer lidojumā. Gaisā pavada lielāko mūža daļu. Nolaidusies svīre reizēm bez citu palīdzības nespēj vairs pacelties gaisā. Siltās naktīs svīres var pat gulēt gaisā. Ligzdo dažādos augstu izvietotos iedobumos un spraugās, galvenokārt lielās pilsētās, bet var ligzdot arī dobumos un izmantotos strazdu būrīšos. Latvijā sastopama ļoti bieži.

 

^

Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)


Šie krāšņie galvenokārt tropos dzīvojošie putni Latvijā sastopami reti. Pie mums no aptuveni 140 pasaules sugām sastopamas tikai 4 sugas, turklāt trīs no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. 3. kategorijā iekļautais zivju dzenītis (Alcedo atthis) sastopams stāvos upju krastos, kur rok alas ligzdošanai. Zivju dzenītis pārtiek no zivīm, kuras medī strauji ienirstot ūdenī. 2. kategorijā ir iekļauts pupuķis (Upupa epops). Šis skaistais putns sastopams vecos priežu mežos, kur ligzdo dobumos. Apdraudētākā suga ir zaļā vārna (Coracius garrulus), kas iekļauta LSG 1. kategorijā. Iemesls ir dabisko ligzdošanas biotopu (vecie dobumainie koki) iznīcināšana. Latvijā kā maldu viesi iespējams sastapt arī bišu dzeni (Merops apiaster).

 

^

Dzilnveidīgie (Piciformes)


Sīki un vidēja lieluma putni, kas apdzīvo kokus. Tiem raksturīga liela galva, spēcīgs knābis un spēcīga aste. Īsajām kājām divi pirksti vērsti uz priekšu, divi atpakaļ. Barojas galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem. Tos iegūst izkaļot ar knābi caurumu pa kuru izvelk kukaini vai tā kāpuru. Latvijā no pasaules 390 dzilnveidīgajiem sastopamas 9 sugas. Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas 4 sugas. Lielākā ir melnā dzilna (Dryocopus martius). Šis trokšņainais putns, kas dzīvo vecākos jauktos vai skujukoku mežos. Ligzdas parasti izkaļ vecās priedēs. LSG 2. kategorijā ierakstītā zaļā dzilna (Picus viridis) galvenokārt ligzdo dažādos mežos. Biežāk sastopamais no dzeņiem – dižraibais dzenis (Dendrocopus major) barojas ar kukaiņiem un skuju koku sēklām, kuras izknābj no čiekuriem. Nereti barības meklējumos sabojā putnu būrīšus un pat izmet mazuļus no ligzdām. LSG 3. kategorijā ierakstītas veselas trīs dzeņu sugas – baltmuguras (Dendrocopus leucotos), vidējais (Dendrocopus medius) un trīspirkstu dzenis (Dendrocopus tridactylus). Trīspirkstu dzenim kā nojaušams ir tikai trīs pirksti (divi uz priekšu, viens uz atpakaļu). Dzeņiem radniecīga suga ir tītiņš jeb grozgalvītis (Jinx torquilla).

 

^

Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)


Zvirbuļveidīgo kārta ir lielākā putnu kārta pasaulē. Pasaulē sastopamas > 5000 sugas. Zvirbuļveidīgie ir sīki vai vidēji lieli putni. Pārsvarā barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem. Latvijā sastopamas 111 sugas, kas pārstāv 19 dzimtas.

Vārnu dzimtā (Corvidae) ir vidēji lieli putni ar spēcīgu knābi un pārsvarā tumšu apspalvojumu. Lielākais sugas pārstāvis šajā dzimtā ir krauklis (Corvus corax). Krauklim ir liels masīvs knābis un ogļu melns apspalvojums. Krauklis galvenokārt pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, atkritumiem (pie pilsētām), retāk no bezmugurkaulniekiem un grauzējiem. Ļoti bieži visā Latvijā, arī pilsētās sastopama vārna (Corvus corone). Vārna tāpat kā citi vārnveidīgie ir nometnieks.

Žubīšu dzimtā (Fringilloidae) ietilpst sīki putniņi ar samērā masīvu knābi. Parasti tēviņu apspalvojums ir daudz spilgtāks nekā mātītēm. Lielākais žubīšu dzimtas putns ir dižknābis (Coccothraustes coccothraustes). Šim samērā retajam putnam ir ļoti masīvs un spēcīgs knābis, ar kuru dižknābis spēj pāršķelt pat ķiršu kauliņu. Samērā bieži Latvijā sastopami sarkankrūtīši jeb svilpji (Pyrrhula pyrrhula). Šie druknie putni reizēm var būt postīgi, jo pavasarī var apēst ziedu pumpurus. Žubīšu dzimtā ietilps arī Latvijā visblīvāk sastopamā suga – žubīte (Fringilla coelebs). Žubīte sastopama gandrīz visu veidu mežos, un var uzskatīt, ka žubīte ir Latvijā visbiežāk sastopamais putns. Pilsētās ļoti bieži sastopami mājas zvirbuļi (Passer domesticus). Mājas zvirbuļi var būt ļoti produktīvi un vienā gadā izaudzināt pat 12 - 16 mazuļus. Šis putns pilsētās ir visai derīgs, jo iznīcina parku un apstādījumu kaitēkļus. Savukārt lauku zvirbulis (Passer montanus) sastopamas atklātās kultūrainavās.

Samērā plaši pārstāvēta stērstu dzimta (Emberizidae). Šīs dzimtas visbiežāk sastopamā suga ir dzeltenā stērste (Emberiza citrinella). Visvieglāk šo stērsti var atšķirt pēc tās balss.

Cīruļu dzimtā (Alaudidae) ietilpst sīki putni ar ļoti skanīgu balsi. Tēviņiem nav krāšņāks tērps par mātītēm, tāpēc tos ir grūti atširt vienu no otra, tomēr tēviņu var atšķirt pēc viņa riesta lidojuma. Visizplatākais ir lauku cīrulis (Alauda arvensis).

Cielavu dzimtā (Motacillidae) apvienotas cielavas un čipstes. Cielavām ir gara aste un īss, tievs knābis. Čipstes ir cīruļiem līdzīgi putni, tikai mazāki un slaidāki, kā arī ar garu pakaļējo kājas nagu. Vispazīstamākā ir baltā cielava (Motacilla alba), kas arī ir iecelta Latvijas nacionālā putna godā. Cielava ir ļoti derīgs putns, jo iznīcina daudzus kaitēkļus. Zāļu purvos un pļavās sastopama arī pļavas čipste (Anthus pratensis).

Bieži mežos sastopami zīlīšu dzimtas (Paridae) putni. Tie ir nelieli putni ar īsu un tievu knābi. Arī zīlītes ir derīgi putni. Daudzos mazdārziņos sastopama lielā zīlīte (Parus major), kur iznīcina kaitēkļus.

Ļoti liela ir ķauķu apakšdzimta (Sylviinae), kurā ietilps nelieli putni ar pelēcīgu apspalvojumu. Ļoti bieži sastopami ir vītītis, čuņčiņš un svirlītis (Phylloscopus trochilus, Ph. collybita, Ph. sibilatrix), kuras ir ļoti līdzīgas viena otrai un tās iespējamas atšķirt tikai pēc primārajām lidspalvām. Daudz vieglāk to izdarīt pēc šo putnu balsīm.

Bieži mežos sastopami meža strazdu apakšdzimtas (Turdinae) sugas. Šie putni ir kaitīgi dārzkopjiem, jo spēj apēst daudz ķiršu, jāņogu u. c ogu. Visparastākā suga ir mājas strazds (Sturnus vulgaris). Šie strazdi ceļojumu laikā sapulcējas lielos baros un nodara lielus postījumus.

Ļoti bieži augļu dārzos sastopama sarkanrīklīte (Erithacus rubecula), kas tāpat kā dzudzi citi zvirbuļveidīgie ir ļoti noderīgs putns.

Uz elektrības vadiem bieži novērojamas čakstes (Laniidae). Čakstes ir nedaudz lielākas par zvirbuli. Brūnā čakste (Lanius collurio) ir parastākais šis dzimtas putns. Tāpat kā čakstes uz elektrības vadiem bieži redzamas bezdelīgas (Hirundo rustica). Protams uz vadiem bezdelīga nesēž ilgi, jo dzīves lielāko daļu pavada gaisā, ķerot kukaiņus. Bezdelīga ir viens no ātrākajiem putniem Latvijā.
^
* Latvijas Dabas fotogalerija * Putnu fotogalerija *
* Putni Latvijā * Latvijas putni *
* Latvijas putnu fotogalerija * Putnu bildes *
* * Interesantākajiem putnu novērojumiem Latvijā *
* * D. Elferta putnu novērojumi un bildes *
* * D. Feldmanes putnu novērojumi un bildes *
* * K. Funta putnu novērojumi un bildes *
* * A. Krusta putnu novērojumi un bildes *
^

 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Zoologs Andris Piterāns
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *