Sikspārņu lapa

| |
[an error occurred while processing this directive]

Sikspārņu aizsardzība Latvijā

Kāpēc sikspārņi ir jāaizsargā?

Sikspārņi ir dzīvnieki, kuri jūtīgi reaģē uz izmaiņām apkārtējā vidē: vides kvalitātes un līdz ar to barības bāzes (kukaiņu) samazināšanos, piemērotu mītņu samazināšanos utt. Tā kā sikspārņiem gadā dzimst tikai 1 – 2 mazuļi, šo dzīvnieku atražošanās ir lēna un sugu populācijām ir svarīga katras atsevišķas kolonijas vai pat indivīda izdzīvošana. Sikspārņi ir konservatīvi dzīvnieki, kuri ilgstoši, daudzās paaudzēs izmanto vienas un tās pašas mītnes (gan vasaras, gan ziemas) vai noteiktus ainavas elementus (pārlidojumos uz barošanās vietām un migrāciju laikā). Tāpēc dabā sikspārņus apdraud virkne dažādu faktoru, no kuriem lielākā daļa ir cilvēka darbības izraisīti. Jāņem vērā arī cilvēku bieži vien nelabvēlīgā attieksme un māņticīgās bailes no šiem savdabīgajiem nakts dzīvniekiem.

Sikspārņus apdraudošos faktorus var iedalīt trijās galvenajās grupās: faktori, kas apdraud sikspārņus ziemošanas vietās, faktori, kas apdraud vasaras mītnes (gk. aukļkolonijas) un faktori, kas ietekmē sikspārņu barošanās biotopus un pārvietošanās trases.

Ziemošanas vietas

Ziemošana ir viens no bīstamākajiem periodiem sikspārņu dzīvē. Ziemas miegā guļošs sikspārnis ir pilnīgi bezpalīdzīgs, jo pat briesmu gadījumā dzīvniekam vajadzīgas vairākas minūtes, lai pamostos un sasiltu, un tikai tad tas varētu bēgt. Turklāt katra pamošanās rada ievērojamu tauku rezervju patēriņu, bet tauku krājumus dzīvnieki ziemas laikā atjaunot nevar. Latvijas apstākļos bīstams ir arī piemērotu ziemošanas vietu trūkums: ja kāda no esošajām mītnēm tiek izpostīta, vai citādi kļūst nepiemērota ziemošanai, sikspārņiem var nebūt iespējas atrast sev citu - līdzvērtīgu ziemošanas vietu. Ziemojošos sikspārņus tādējādi apdraud:

  1. cilvēka izraisīti traucējumi ziemošanas vietās: tūristu apmeklējumi ziemas laikā alās, vecajās militārajās būvēs vai vecajos muižu pagrabos. Īpaši bīstami sikspārņiem ir jebkādas atklātas uguns ienešana ziemošanas vietās (lāpas, sveces, cigaretes utt.), jo tas paaugstina mītnes gaisa temperatūru un rada dūmus un kvēpus;
  2. ziemošanas vietu iznīcināšana - gk. veco muižu pagrabu pārbūvēšana, spraugām bagātu un mitru pagrabu apmešana un kaļķošana u.tml.; atsevišķos gadījumos – ieejas aizbēršana vai aizmūrēšana cilvēkiem potenciāli bīstamām pazemes telpām;
  3. īpaši cilvēka veidoto, bet arī dažu dabisko ziemošanas vietu pilnīga sabrukšana, vai tās laika zoba ietekmē kļūst nepiemērotas caurvēja un izsalšanas dēļ.

Vasaras mītnes, aukļkolonijas

Nozīmīgākās un jūtīgākās sikspārņu vasaras mītnes ir aukļkoloniju mītnes, kurās daudzas paaudzes pēc kārtas mazuļu dzimšanas un augšanas laikā sapulcējas sikspārņu mātītes. Lielas aukļkolonijas bojāeja var būt ievērojams zaudējums visai attiecīgās sikspārņu sugas populācijai. Īpaši apdraudētas ir aukļkolonijas ēkās, jo tajās parasti ir lielāks skaits sikspārņu, turklāt sikspārņus apdraudošā ēku pārbūvēšana vai remonts parasti tiek izdarīts vasarā – sikspārņu mazuļu laikā. Aukļkoloniju mītnes apdraud:

  1. ēkas remonts sikspārņu mazuļu laikā (maija beigas – jūlija vidus), kas var novest ne tikai pie kolonijas mītnes, bet arī visu kolonijas attiecīgā gada mazuļu bojāejas;
  2. ēka pēc remonta vairs nav piemērota sikspārņiem – ja pārbūvējot ēku tiek izmantoti citi materiāli, aiztaisītas sikspārņu izmantotās skrejas utt. Šādā gadījumā, īpaši attiecībā uz retākajām un jūtīgākajām sugām, pastāv liela varbūtība, ka vismaz daļa kolonijas sikspārņu jaunu mītni var neatrast un ies bojā;
  3. ēkas apgaismošana ar prožektoriem naktī (īpaši aktuāli kolonijām kultūras mantojuma ēkās – baznīcās u.tml.). Lielākā daļa sikspārņu sugu no gaismas baidās un izvairās, līdz ar to kolonijas mītnes apgaismošana, visticamāk, novedīs pie mītnes daļējas vai pilnīgas pamešanas;
  4. ēku koka konstrukciju ķīmiska apstrāde ar fungicīdiem, piretroīdiem vai citām kokmateriālu aizsardzības ķimikālijām, īpaši, ja apstrāde tiek izdarīta vasarā;
  5. veco kalstošo un/vai dobumaino koku izciršana – bīstama kokos dzīvojošām sikspārņu sugām. Jāņem vērā, ka dendrofīlās (kokus mīlošās) sugas bieži maina mītnes (reizēm pat katru dienu), tāpēc viena koka, kurā atrasta kolonija, atstāšana parkā vai meža nogabalā nebūs pietiekama. Īpaši bīstama, protams, ir meža ciršana jūnijā - jūlijā, kas var novest pie mazuļu bojāejas;

Aukļkoloniju mītnes sikspārņiem nepiemērotas var padarīt arī to apkārtnes pārveidošana, kas var ietekmēt sikspārņu iespējas naktī sasniegt to iecienītos barošanās biotopus. Piemēram, koku rindas/alejas nociršana (vai apgaismojuma uzstādīšana tajā), kas pāri klajumam savieno sikspārņu apdzīvoto mītni ar tuvāko meža masīvu vai ūdenskrātuvi, var izraisīt kolonijas pamešanu.

Barošanās biotopi

Barības bāze (kukaiņi) un tās pieejamība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē sikspārņu populāciju izdzīvošanu. Sikspārņus apdraud ne tikai faktori, kas tieši samazina to barībā izmantoto kukaiņu daudzumu, bet arī biotopu fragmentācija, kas neļauj īpaši izmēros mazākajām sugām no to kolonijām sasniegt vietas, kur barības bāze ir pietiekama. Svarīgākie apdraudošie faktori šeit ir:

  1. intensīva lauksaimnieciskā un mežsaimnieciskā saimniekošana, kas noved pie bioloģiskās daudzveidības un līdz ar to sikspārņu barības bāzes – kukaiņu – samazināšanās;
  2. ķimikāliju, īpaši pesticīdu lietošana, kas ne tikai samazina kukaiņu skaitu, bet var tiešā veidā saindēt arī pašus sikspārņus;
  3. ūdeņu piesārņošana vai to pārmērīga eitrofikācija,
  4. biotopu fragmentācija (lieli izcirtumi, koku/krūmu rindu – bioloģisko tiltu izciršana klajumos), kuras rezultātā gan samazinās piemērotu barošanās biotopu platības un mītņu vietas (koku dobumi), gan rodas nepārvarami šķēršļi īpaši izmēros mazākajām sikspārņu sugām, kuras izvairās šķērsot atklātas platības.

Sikspārņu augstā apdraudētība un fakts, ka daudzās valstīs novērota atsevišķu sugu populāciju samazināšanās ir iemesls, kāpēc vairumā Eiropas valstu sikspārņi ir aizsargājami dzīvnieki. Sikspārņu sugu savstarpējā līdzība gan pēc izskata, gan ekoloģiskajām prasībām ir viens no iemesliem, kāpēc aizsargātas tiek arī biežāk sastopamās sugas: nodrošinot vienas sugas aizsardzību, tādējādi tiek nodrošināta aizsardzība arī virknei citu sugu.

Normatīvie akti, kas nosaka sikspārņu aizsardzību Eiropā un Latvijā

Visas Eiropā (t.sk. Latvijā) sastopamās sikspārņu sugas ir aizsargājamas. To aizsardzību nosaka sekojoši likumdošanas akti un starptautiskās konvencijas:

  1. Bernes 1979. gada konvencija “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (LR ratificēta ar likumu 17.12.1996.),
  2. Bonnas 1979. gada konvencija “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību” (LR ratificēta ar likumu 11.03.1999),
  3. Eiropas Padomes Sugu un Biotopu direktīva. Tās II pielikumā iekļautas sugas, kuru atradnēm veidojamas īpašas Eiropas nozīmes aizsargājamas - Natura 2000 - teritorijas (Latvijā - dīķa naktssikspārnis Myotis dasycneme un Eiropas platausis Barbastella barbastellus). IV pielikumā iekļautas retas sugas, kurām nepieciešama īpaša aizsardzība (visas Latvijā konstatētās sikspārņu sugas). Direktīva Latvijai saistoša kopš iestāšanās brīža ES;
  4. sikspārņu aizsardzību nosaka arī ar Bonnas konvenciju saistītā Vienošanās par sikspārņu aizsardzību Eiropā (EUROBATS), kuru Latvija ratificēja 2003. gadā. Vienošanās attiecas uz visām Eiropā sastopamajām sikspārņu sugām.

Latvijas Republikas likumdošanā sikspārņu aizsardzību nosaka:

  1. Sugu un biotopu aizsardzības likums,
  2. tam pakārtotie MK noteikumi Nr. 396 “Par īpaši aizsargājamu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” (visas sikspārņu sugas iekļautas 1. pielikumā – īpaši aizsargājamo sugu sarakstā).
  3. Par sikspārņu nogalināšanu vai to mītņu/biotopu postīšanu LR MK noteikumi Nr. 117 (Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu) paredz sodus 2 – 4 minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu vai 1 mēnešalgu par katriem 10 m2 iznīcināta biotopa.

Ar starptautisko konvenciju, Biotopu direktīvas un Latvijas Republikas normatīvo aktu pilnajiem tekstiem var iepazīties Latvijas Republikas Vides Ministrijas mājas lapā www.VidM.gov.lv.

[an error occurred while processing this directive] Pēdējās izmaiņas
[an error occurred while processing this directive] (none)
Viestura Vintuļa teksts, noformēja UudiS

Autortiesības © 2008