Sikspārņu lapa

| |
[an error occurred while processing this directive]

Pārošanās

Lai pārotos, sikspārņu tēviņi un mātītes satiekas tikai vienu reizi gadā. Vairumam sugu tas notiek rudenī migrācijas vai spietošanas laikā. dažām sugām pārošanās notiek arī ziemošanas laikā ziemas mītnēs īslaicīgas pamošanās brīžos, turklāt nereti šajos gadījumos pamodušies ir tikai tēviņi. Sikspārņi ir poligāmi dzīvnieki, t.i. šiem dzīvniekiem neveidojas pastāvīgi pāri, bet tēviņi pārojas ar daudzām mātītēm, un arī mātītes var sapāroties ar vairākiem tēviņiem. Tā kā pārošanās ir galvenā sikspārņu tēviņu dzīves sūtība, dzīvnieki tai arī īpaši sagatavojas: jau pirms pārošanās perioda sākuma tēviņiem palielinās sēklinieku piedēkļi, kuros uzkrājas liels daudzums spermas. Attīstās arī īpašs mātītēm atraktīvas smaržas dziedzeris, ar kuru, piemēram, migrējošo sugu tēviņi iesmaržo savas mītnes ieeju.

Ziemošanas vietā pārojošies ūdeņu naktssikspārņi

Sikspārņiem raksturīga divu veidu pārošanās stratēģija. Migrējošajām sugām tēviņi parasti ir teritoriāli: tie ieņem noteiktas mītnes un teritorijas migrācijas trasē, kuras aizsargā no citiem tēviņiem, vienlaicīgi cenšoties ar īpašiem riesta saucieniem pievilināt pēc iespējas vairāk garām migrējošas mātītes. Riestošana var notikt, gan sēžot mītnē pie ieejas (Natūza sikspārnis), gan metot lokus zināmā rādiusā ap mītni (pundursikspārnis, divkrāsainais sikspārnis). Riesta saucieni ir ļoti skaļi, turklāt pietiekami zemā frekvencē, lai tos bez tehnikas palīdzības varētu sadzirdēt arī ar cilvēks. Ja tēviņam sekmējas, veidojas īslaicīgas (uz vienu dienu) t.s. harēmgrupas. Tajās pastāvīgais "kodols" ir dzimumaktīvais tēviņš, kuram piepulcējas gan mātītes, ar kurām tēviņš pārojas, gan reizēm arī jaunie dzīvnieki, t.sk. arī jaunie, vēl nenobriedušie tēviņi. Veiksmīgs tēviņš nakts laikā var šādi piepulcēt vairākus desmitus mātīšu vai citu savas sugas sikspārņu. Pārošanās notiek nākamās dienas laikā, kamēr mātītes atpūšas no pārlidojumiem. Migrācijas trasē sikspārņu mātītes šādi var sapāroties ar vairākiem tēviņiem. Otrs pārošanās modelis ir t.s. promiskuitīvā pārošanās, kad sikspārņiem pulcējoties vienkopus lielākā skaitā (spietošanas laikā, arī ziemošanas vietās) savstarpēji pārojas jebkurš tēviņš un mātīte, kas tajā brīdī šim procesam ir nobrieduši. Šajā gadījumā tēviņi nav teritoriāli, un harēmgrupas neveidojas. Promiskuitīvais modelis vairāk raksturīgs mūsu ziemojošajām sugām (naktssikspārņiem u.c.). Dati par dažu sugu pārošanās modeli ir pretrunīgi: piemēram, dīķa naktssikspārņi spieto, turklāt dažādas pazīmes liecina, ka spietošanas laikā notiek arī pārošanās, tomēr šai sugai novēroti arī it kā teritoriāli tēviņi putnu būrīšos, pie kuriem apmetas mātītes.

Pēc pārošanās sikspārņu mātītēm ir unikāla spēja "iekonservēt" tēviņu spermu savos dzimumvados, kur tā saglabājas dzīvotspējīga vairākus mēnešus - līdz nākamā gada pavasarim. Olšūnas attīstība, apaugļošanās un embrija attīstība notiek tikai pēc pamošanās no ziemas guļas. Ir pierādīts, ka mazuļi neattīstās, ja sikspārnis nedabū normāli pārziemot ziemas guļā (piemēram, nebrīvē).

[an error occurred while processing this directive] Pēdējās izmaiņas
[an error occurred while processing this directive] (none)
Viestura Vintuļa teksts, noformēja UudiS

Autortiesības © 2008