Sikspārņu lapa

| |
[an error occurred while processing this directive]

Sikspārņu ziemošana

Ziemošana ziemas miegā ir veids, kā mērenās klimata joslas sikspārņi pārlaiž nelabvēlīgo laika periodu - ziemu, kad nav pieejami to pārtikā nepieciešamie kukaiņi. Dažas sugas neveic tālus pārlidojumus no vasaras mītnēm uz ziemošanas vietām, citas var doties līdz 2000 km garā ceļā uz dienvidrietumu Eiropu, un pārziemot tur. Sekmīga pieaugušo sikspārņu mātīšu ziemošana ir viens no nepieciešamajiem nosacījumiem, lai varētu attīstīties sikspārņu mazuļi.

Latvijā pārziemo vismaz 8 sikspārņu sugas. Mūsu apstākļos sikspārņu ziemošana iespējama gandrīz tikai pazemes mītnēs, kur visu ziemu saglabājas stabila temperatūra 0° - +8°C. Latvijā šādas mītnes ir alas, dažādi pagrabi, militāras pazemes būves (forti, raķešu bāzes u.c.), tuneļveida tilti u.tml. Ja mītnes temperatūra ir augstāka par +8°C, sikspārņi nespēj aizmigt ziemas miegā, jo to vielmaiņa noris pārāk strauji.

Ziemas periodā sikspārņi nonāk īpašā ziemas miegā (angl. "hibernation torpor"). To vielmaiņa ir stipri palēnināta, ķermeņa temperatūra tuva apkārtējai (alas vai pagraba) temperatūrai, (aktīvam sikspārnim ķermeņa temperatūra ir +37°C). Elpošanas ritms palēnināts līdz vienai reizei vairākās (līdz 15) minūtēs. Asinsrite ierobežota: praktiski saglabājas tikai asins plūsma no sirds uz smadzenēm, bet lielākā daļa asiņu uzkrājas liesā. Pirms ziemošanas daļēji atrofējas iekšējie orgāni, piem., kaulu smadzenes, un to vietā uzkrājas taukaudi. Sikspārņiem kā ziemojošiem dzīvniekiem ir divu veidu taukaudi. Brūnie taukaudi tiek izmantoti kā "ātrais kurināmais" ķermeņa uzsildīšanai pamostoties, kamēr baltie taukaudi kalpo gk. kā termoizolācijas materiāls.

Ziemošanas periods atšķiras dažādām sugām, kopumā tas sākas oktobrī un turpinās līdz aprīļa beigām. Pirmie, parasti sākot ar oktobra vidu, ziemas mītnēs ierodas naktssikspārņi (Myotis), pēdējie - ziemeļu sikspārņi, ziemošanas vietās ierodas tikai pēc pirmajiem sala periodiem - parasti novembra otrā pusē / decembra sākumā. Salcietīgākās sugas siltākās ziemās var pat vispār neapmesties tradicionālajās ziemošanas vietās, bet palikt ziemot cita veida slēptuvēs (klinšu plaisās vai pat virszemes mītnēs: malkas vai ķieģeļu kaudzēs, koku dobumos u.tml.). Pavasarī, savukārt, ziemeļu sikspārņi ziemas mītnes atstāj jau martā, bet naktssikspārņi ziemošanas vietās ir atrodami vēl maijā.

Parastākie ziemotāji Latvijā ir garausainais sikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis un ziemeļu sikspārnis. Garausainais un ziemeļu sikspārņi bieži sastopami mazajos piemāju sakņu pagrabos. Ziemeļu sikspārnis ir arī parastākais ziemotājs smilšakmens alās. Vislielākais ūdeņu naktssikspārņu skaits Latvijā pārziemo pamestos militārajos fortos: Daugavpils cietoksnī un vecajos Rīgas nocietinājumos Daugavas grīvā. Pārējās naktssikspārņu sugas -dīķa, Branta, bārdainais un Naterera naktssikspārņi - parasti ziemo cilvēka pēc iespējas mazāk apmeklētās vietās, gk. alās. Ļoti retais Eiropas platausis lielākoties atrasts pārziemojam lielos un vecos (muižu) pagrabos.

Tas jāzina, apmeklējot sikspārņu ziemošanas vietas!

Vairākkārt ziemā pamodinot sikspārni, tā tauku krājumi strauji izsīkst un dzīvnieks līdz pavasarim var aiziet bojā, jo ziemā tam nav, ko ēst. Cilvēkam uzturoties, piem., alā, jau dažu minūšu laikā nedaudz paceļas alas temperatūra. Tas vien var izraisīt sikspārņu pamošanos, īpaši siltākajās alās, kur temperatūra jau dabiskos apstākļos ir tuva +8°C. Sveces un lāpas arī paaugstina temperatūru mītnē, turklāt atstāj kvēpus, kas negatīvi ietekmē visus pazemes apdzīvotājus (arī kukaiņus, zirnekļus u.c.). Ierobežotās ventilācijas dēļ cigarešu dūmi mītnēs reizēm var saglabāties dienām ilgi, bet kvēpi uz sienām saglabājas gadiem, darbojoties kā potenciālu briesmu signāls sikspārņiem.

Izņemot mazos piemāju pagrabus, kuros ziemojošie sikspārņi ir pielāgojušies cilvēku regulāriem apmeklējumiem, citos mītņu tipos cilvēka klātbūtne ziemas laikā ir vairāk kā nevēlama. Bieži traucējumi padara mītni no dzīvnieku viedokļa neuzticamu, un tie var turpmāk tajā neatgriezties. Jāpiezīmē, ka Latvijas apstākļos sikspārņiem atrast alternatīvas labas ziemošanas vietas ir ļoti grūti. Tāpēc lūdzam ziemas laikā neapmeklēt vietas, kur pārziemo sikspārņi: alas, fortus un muižu pagrabus. Jebkurš sikspārņu ziemošanas mītnes apmeklējums, lai cik klusu cilvēks izturētos, radīs traucējumu. Ja tomēr sikspārņu ziemošanas vietas tiek apmeklētas ziemas laikā, būtu stingri jāievēro šādi noteikumi:

  1. neienest mītnē degošus priekšmetus - sveces, lāpas vai cigaretes;
  2. mītnē sarunāties pusbalsī vai čukstus;
  3. nespīdināt sikspārņiem virsū gaismu, tos nefotografēt;
  4. censties mītnes apmeklējumu padarīt pēc iespējas īsāku.

Ziemas periods ir viens no izšķirošajiem izdzīvošanas periodiem sikspārņu gada ciklā, kad sikspārņi ir pilnībā atkarīgi no apstākļiem izvēlētajās ziemošanas vietās, kurās tie atgriežas daudzus gadus pēc kārtas. Ziemas mītņu iznīcināšana, pārveidošana vai dzīvnieku traucēšana tajās ir svarīgs sikspārņu populācijas ietekmējošs faktors.

[an error occurred while processing this directive] Pēdējās izmaiņas
[an error occurred while processing this directive] (none)
Viestura Vintuļa teksts, noformēja UudiS

Autortiesības © 2008